Jūrmalas kaijas ķērkdamas atnesušas šokējošu ziņu. Egila Līcīša feļetons 16
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūrmalas kaijas ķērkdamas atnesušas šokējošu ziņu, ko iešalkdamās apstiprinājušas kāpu priedes un viļņi, sizdamies pret liedagu. Jaunajai kūrortpilsētas domes priekšsēdētājai Sproģei algas pielikums par 54% un sasniedzis 5915 eiro griestus.
Turklāt puse pieliktās atlīdzības jāizmaksā dārgakmeņos un juvelierizstrādājumos!
Ar varenu spēku pret krastu triekts informatīvais devītais vilnis, ka no amata notiesājoša sprieduma dēļ atbrīvotais eksmērs Truksnis turpmāk pildīs priekšniecības padomnieka pienākumus un tiks atalgots vēl dāsnāk nekā iepriekš, amatā būdams!
Tas sabiedrībā uzbangoja kaislības, bet retais nopriecājās par Ziemassvētku vecīša kamanās atvestajiem dāvanu maisiem kūrvietas vadībai. To vidū gan netrūka jūrmalnieku, kuri aptaujāti attrauca – bet mūsu domnieki atcēluši zemes nodokli, daudz ko dod par brīvu, gādā arī par pilsētniekiem.
Tikām lielākā daļa ziņas saņēmēju Rīgā un pārējā Latvijā postulēja – nekauņas, laupītāji!
Atklāsim nepatīkamu faktu. Arī citviet vēlētās personas dara visu, lai pēc iespējas ātrāk kļūtu par multimiljonāriem. Uz teicami piemeklētā jūrmalnieku pirātisko izdarību fona tika tušēts un bāloja vēstījums, par ko neviena zīlīte, neviena žubīte pie loga rūts ar knābīti nepiesita, – par AUTOMĀTISKU atlīdzības paaugstināšanu valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas priekšsēdētājam par 75%, parlamentārajiem sekretāriem par 63%, daudz vairāk saņems Ministru prezidents (7962 eiro), ministri (7082 eiro) un ievērojami smagākus naudas koferus atspērušies uz mājām stieps Saeimas deputāti.
Arī šoruden spārnos cēlušies simt jaunie gulbji, kuri veselu mēnesi vaļojās un nesāka darbu, bet tagad atrodas pelnītās suņu dienās, ziemas brīvlaikā, būs augstāk atalgoti. Kopējais amatpersonu branžas atlīdzības celšanas pasākums budžetam (no nodokļu maksātāju makiem) maksās apaļus trīs miljonus eiro.
Astronomiskā summa augstiem vīriem pienākas, neraugoties uz valstī esošo recesiju, izaugsmes tempu krišanos, Alpu kalnu augstuma inflāciju, gigantisko energoresursu tarifu kāpumu, uz Latvijas tālu vilkšanos astē nopakaļ kaimiņvalstīm un uz nogāšanos visur Eiropas pēdējo vietu pagrabstāva līmenī.
Par to mums jāprēmē valsts vadītāji, kuri iekārtojušies administratīvo tropu joslas siltumā, kamēr cilvēkiem jādzīvo Grenlandes sasalumā no algas līdz algai, sagaidāmais atlīdzības palielinājums ierindas darba ņēmējiem vidēji būs par 5–6 procentiem.
Protesta balsis aizskanēja līdz Saeimas Mandātu komisijai, kur skatīja kolektīvo iesniegumu ar 10 434 parakstiem, lai iesaldētu algas, kamēr situācija valstī nav stabilizēta.
Ar grūtu nopūtu komisijas locekļi pieņēma Zālamana cienīgu lēmumu “lūgt valdību izvērtēt situāciju un līdz 15. aprīlim sniegt ziņojumu”.
Zīmīgi, bet pat televīzijā intervētā cīnītāja par sociālo taisnīgumu, sociāldemokrāte no “Progresīvajiem” Ņenaševa nebija ar mieru nest pieticīgu upuri un solidarizēties ar iedzīvotājiem, runāja par administratoru lielo lomu un cik svarīgi kārtīgi atalgot atbildīgos cilvēkus, lai dabūtu amatvietās kvalificētus specus.
Var droši teikt, ka protestētāju iniciatīvu noraidīs, kaut vai izskatītāju tūļāšanās dēļ. Ja vien sabiedrība nepaudīs tālāku sašutumu, ka ar milzu algu paaugstinājumu vieniem izredzētajiem kārtējoreiz rada aizvainojuma sajūtu otriem, mazajiem cilvēkiem, un tādējādi grauj valstiskās stabilitātes pamatus.
Lielākas algas parasti nopelna, nevis automātiski “piešķir”.
Pieņemsim, ministru krēslos apsēdinātas izcilības. Ar domātāju asumu, rītdienas vizionāru apvāršņiem, augstu profesionālismu, spēcīgām analītiķu dotībām, ar prasmi pārraudzīt zemākstāvošos un iedziļināšanos lorda Bairona, Gētes un Šillera pasaulē.
Bet tad jāpierāda darbos, vai pelnīts atlīdzības pielikums! Dzēšot aizdomas, ka atkal ielikts “profesionālis” par ministru kā, teiksim, Pavļuts, kurš aiziet no amata ar tūkstošu kompensāciju, atstājot valstij problēmas par miljoniem.
Arī krīzē politiķi grib būt labi paēduši un ar lielu apetīti notiesā papildu ienākumus no partiju finansējuma, palielināta apkalpotāju bara, ar ko apaudzēti ministru biroji, no jaunas ministrijas ar darba vietām politiķiem un ierēdņiem, bet visi izdevumi uzkrauti tautas kamiešiem.
Zināms, amatpersonas arvien piederējušas sabiedrības neaizsargātākajiem slāņiem un tām ir īpašās vajadzības. Kā veselīgāka pārtika, pat bioproduktu grozs darbaspēju uzturēšanai, iespēja iegādāties vērtīgas grāmatas zināšanu paplašināšanai, izejamo drēbju kārta, ko vilkt mugurā, tiekoties un uzņemot mājās ārzemju diplomātus un viesus. Tomēr reizēm der arī mēra un sāta sajūta.
