Kārlis Streips: Tie, kuri vēl nav vakcinējušies, velns parāvis, ko jūs gaidāt? Uzlūgumu no labās fejas? 395
Latvijā ir gājis karsti. Rakstu 11. jūlijā, pulkstenis rāda 11 un 36 minūtes no rīta, un dators uzrāda, ka ārā ir +25 grādi. Blakus šim faktam ir vārdi “weather alert,” kas nozīmē laika apstākļu brīdinājums.
Paredzēts, ka šodien temperatūra pakāpsies līdz +28 grādiem, un to mana datora meteoroloģiskā sistēma uzskata par bīstamu karstuma līmeni.
Nu, nē. Es pēdējās trīs nedēļas esmu bijis atvaļinājumā un tieši esmu priecājies, ka šogad mums bijusi tāda riktīga un kārtīga, nevis čābīga un nenopietna vasara. Zinu, ir daudz cilvēku Latvijā, kuri vaimanā, par karstu, par karstu.
Neesmu viens no tiem. Darba istabā es atveru logu, uz palodzes uzlieku ventilatoru un ļauju tam pūst gaisu istabā. Ne vainas.
Gaidāmajā nedēļā sistēma sola +31 pirmdien, +32 otrdien, trešdien un ceturtdien, un tad +30 piektdien.
Viens, ko zinu konkrēti no pieredzes, ir fakts, ka studijā, kurā ierakstu savu raidījumu “Vēlais ar Streipu,” ja ārā ir karsts, tad iekšā arī ir karsts, plus vēl telpā nav gaisa, jo atveramu logu arī nav. Tādos gadījumos es raidījumu vadu kreklā vien un bez žaketes un ceru, ka skatītāji to neuzskatīs par nepiedienīgumu.
Protams, karsti šajā sezonā bijis ne jau Latvijā vien. Pirms pāris nedēļām Kanādas rietumos uzstādīts visu laiku temperatūras rekords 121 grāds Fārenheita skalā, kas ir 49,4 grādi Celsija skalā.
Tur tas bija pilnībā nepieredzēts karstums, un cilvēki tāpēc mira. Arī šonedēļ Kanādas un Amerikas rietumkrastā bija milzīgs karstuma vilnis. Pagājušajā piektdienā, 9. jūlijā, Grand Junction Kolorado 107 grādi (41,6). Rekords.
Tā dēvētajā Nāves ielejā tuksnesī augstākā temperatūra kopš 1931. gada — 130 grādi (54,4). Iespējams, ka tā bija augstākā mērītā temperatūra visas pasaules vēsturē.
Zinu, ka tas ir saistīts ar klimata maiņu. Neesmu eksperts, neprotu pateikt priekšā, kas būtu darāms, lai šādas patiešām nenormālas temperatūras kļūtu par lietu pagātnē, nevis par draudējumu nākotnei.
Diemžēl pasaule uz šo lietu nav reaģējusi adekvāti, un tāpēc jūnijs šogad bija karstākais jūnijs kopš sākti mērījumi, jūlijs būs tāpat. Diez kas nav.
Taču galvenais man šonedēļ ir vārds “karsts” pārnestā nozīmē, proti karsts kartupelis vai karstas debates.
Mani nodarbina fakts, ka jūlija vidū, kad jau vairāku mēnešu garumā vakcīnas pret Covid-19 vīrusu ir bijušas visnotaļ brīvi pieejamas, vienu poti 8. datumā bija saņēmuši 35,9 procenti iedzīvotāju, bet pilnībā vakcinēti bija 31,2%.
Tas nozīmē, ka attiecīgi 64,1 procents mūsu tautiešu nav saņēmuši pat vienu potes dozu, un visi 68,8% nav pilnībā vakcinēti.
Un es jautāju: Kāpēc?
Sākšu ar to, ka komentāra rakstīšanas diena bija divas nedēļas pēc otras potes devas, un tas nozīmē, ka esmu pilnībā vakcinēts un pasargāts. Man ir dokuments, kurš to apliecina. Uz tā rakstīts: “ES digitālais Covid-19 sertifikāts,” un tajā apliecināts, ka otrā un pēdējā AstraZeneca pote man bija 21. jūnijā.
Taču tas nozīmē, ka esmu tajā 31,2% grupā, un manu spēju atgriezties kaut kur pie normālas dzīves patlaban stingri ierobežo tie atlikušie 68,8%. Un tas mani padara nīgru.
Aizgājušajās brīvdienās par šo tēmu uzrakstīju pāris tekstus Feisbukā. Pirmais bija reaģējot uz Saeimas deputāta un tā dēvēto zaļo zemnieku valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi, kurš bija izplatījis depešu par vakcīnām un konkrēti par faktu, ka ZZS kategoriski iebilda pret “obligātu vakcinācijas uzspiešanu noteiktām grupām.”
Un tad šāds atzinums: „Mēs esam par cilvēku brīvas izvēles saglabāšanu. Iemesls nav lielākās daļas iedzīvotāju nevēlēšanās vakcinēties, bet gan nekorektas, nedrošas un apšaubāmas informācijas rotācija sabiedriskajā telpā, kas veido cilvēku pretreakciju un viedokļu šķelšanos.”
Labi. Zaļie zemnieki Saeimā ir opozīcijā, kas nozīmē, ka viņiem nav par visu varu jājūtas atbildīgiem par sabiedrības nākotni. Pieļauju, ja Covid-19 pandēmija būtu sākusies gadu ātrāk, kad premjers bija Māris Kučinskis no ZZS, dziesma būtu bijusi citādāka.
Bet lai tā būtu. Man no Krauzes kunga rakstītā sanāk, ka man kā vakcinētai personai tagad ir jāgaida, kamēr mani līdzpilsoņi beigs ieklausīties dažādās muļķībās un sazvērestības teorijās.
Piemēram, kāda dāma, kura lepni izvietoja attēlu, kurā it kā bija “redzams,” ka Lielbritānijas valdība oficiāli bija paziņojusi, ka tiem, kuri ir pilnībā vakcinēti, mirstība ir par 885 procentiem augstāka nekā nevakcinētajiem.
Lieki teikt, tās ir pupu mizas. Kundze bija atradusi sazvērestības teoriju un nolēma ar to dalīties. Lielbritānija nav konstatējusi minēto mirstības apjomu, jo tāda vienkārši nav.
Lielbritānijai patlaban attiecībā uz vīrusu, tiesa, ir cita problēma. Politisku iemeslu dēļ premjers Džonsons ir strikti noteicis, ka 19. jūlijā visi ierobežojumi saistībā ar vīrusu tiks atcelti pilnībā un pavisam.
10. jūlijā Lielbritānijā bija vairāk nekā 30 tūkstoši jaunatklātu infekciju, un tā ir valsts, kur vakcinēta ir vairāk nekā puse sabiedrības…
Ārpus sazvērestības teorijām, bija arī cilvēki, kuri apgalvoja, ka Covid-19 vakcīnas nav adekvāti pārbaudītas, parasti tas prasa daudzus gadus, šoreiz tie bija mēneši.
Vai tādai var uzticēties? Varbūt tomēr nē? Viens censonis vakcīnu aprakstīja ar vārdiem “profesionāli izstrādāta inde.” Izlasīja to kāds, kurš šaubās? Varbūt šaubīsies vēl vairāk?
Neesmu es ne mediķis, ne epidemiologs, bet šo to es tomēr zinu. Pirmkārt, ka komentāra rakstīšanas dienā gandrīz divi miljardi cilvēku pasaulē (24,7 procenti) bija saņēmuši vienu dozu. Mazliet vairāk nekā 900 miljoni (11,8%) bija pilnībā vakcinēti.
Un nav dzirdēts, ka tas būtu radījis kaut kādas masīvas problēmas. Sazvērestības teoriju iecirkņos, protams, ir dažādi apgalvojumi, bet nepatiesi tie ir. Bija stāsts par atsevišķām sievietēm, kurām pēc AstraZeneca potes saņemšanas bija problēmas ar trombiem. Bet tās tik tiešām bija tikai dažas sievietes.
Attiecībā uz vakcīnas izstrādāšanas ātrumu, galvenais, kas te jāsaprot, ir fakts, ka neviens farmācijas uzņēmums nelaidīs tirgū preci, ja tas nav pārliecināts par preces efektivitāti.
Jā, patlaban vakcīnu izmantošana daudzviet pasaulē skaitās “eksperimentālā” līmenī, bet, ja saistībā ar vakcīnām izceltos kaut kāda milzīga veselības krīze, attiecīgajam uzņēmumam tas būtu nāves zvans.
Saprotu, cilvēki var justies apjukuši arī tāpēc, ka viņi īpaši neuzticas Latvijas valdībai un pārvaldes sistēmai. To var saprast kaut vai tādā nozīmē, ka vakcīnu piegāde gada sākumā bija zem absolūti katras kritikas. Vēstījumi no valdības ne vienmēr bija saprotami.
Bija gadījumi, kad Saeima nolēma citādi nekā bija lēmis Ministru kabinets. Apjukums nudien varēja būt ievērojams.
Taču ir mūsu valstī, un ne tikai, viena grupa cilvēku, kuriem Covid-19 vīrusa kontekstā nav jādomā par politiku un politiķu nākotni. Tie ir epidemiologi un citi zinātnieki.
Ministru kabineta sēdēs jau labu laiku, pirms runāt ar iespējamiem ierobežojumu atvieglojumiem, ministri noklausās garu prezentāciju no ekspertiem par pašreizējo situāciju ar Covid-19 vīrusu, par vakcinācijas tempiem un visu pārējo. Tikai tad ministri ķeras pie lēmumiem kā tādiem.
Informāciju, kuru saņem ministri, jebkurš cilvēks var atrast Slimību profilakses un kontroles centra (spkc.gov.lv) un Veselības ministrijas (vm.gov.lv) mājaslapā. Tur bez histērijas un panikas ir izklāstīti visi minētie dati.
Gribu cerēt, ka tie, kuri patlaban nav vakcinēti, vairāk pievērsīsies šīm mājaslapām un mazāk dažādām nepatiesu ziņu un atklātu melu vietnēm. Kaut vai tāpēc, ka ir pamats jautāt, ko īsti grib panākt tie, kuri apgalvo, ka Covid-19 vakcīnas patiesībā ir kaut kas negatīvs vai kaitīgs.
Vai tie grib, lai lielāks skaits un procents iedzīvotāju saķer Covid-19 vīrusu, nonāk slimnīcā un nomirst? Tāds ir viņu nolūks? Un, ja tā, kāpēc viņi to grib?
Taču te ir arī cita lieta. Patlaban vasarā cilvēki vairāk laika pavada ārpus telpām un svaigā gaisā, tajā skaitā jau labu laiku uz restorānu terasēm. Taču vasara nebūs mūžīga, kaut kad būs rudens, un rudenī nu jau kādu laiku pazīstamais Covid-19 Delta variants, ļoti iespējams, sāks plosīties uz nebēdu.
Ir jau sācis tā darīt. Amerikā jautājums par vakcīnu un vakcinēšanos diemžēl ir kļuvis pagalam politizēts. Kādreizējā ASV prezidenta (kurš, mazliet atkāpjoties no tēmas, joprojām šķiet uzskatām, ka viņš pērn novembrī uzvarēja, uzvaru nozaga ļaunprātīgie demokrāti, un kaut kad nākammēnes notiks kaut kas tāds, kas kādreizēju prezidentu atjaunos amatā; prāta aptumsums visaugstākajā pakāpē) fani ir negribīgāki attiecībā uz vakcīnu, un Amerikā ir telekanāls Fox News, kur raidījumu vadītāji viņiem nepārtraukti stāsta, ka nevajag arī.
Un neizbēgams bija fakts pāris Misūri štata rajonos, ka saslimstības līmenis krasi pieauga, radot pārāk lielu spiedienu uz vietējām slimnīcām un veselības aprūpes sistēmu kā tādu. Tas nebija pārsteigums. Tas ir viens rezultāts kopienās, kur vakcinēšana ir zemākā līmenī.
Mūsu valsts šajā ziņā nebūs nekāds izņēmums. 11. jūlijā jau minētais SPKC vēstīja par 36 jaunatklātām Covid-19 infekcijām iepriekšējo 24 stundu laikā. Citādi kā par personīgu bezatbildību es nevaru te domāt, jo pusotru gadu mēs visi esam zinājuši, kā no tā sasodītā vīrusa izvairīties. Diemžēl, te visticamāk jālieto frāze pats vainīgs.
Taču kas notiks tālāk? Pie 30% vakcinēto valdība nevarēs vēl atcelt visus ierobežojumus. Sejas maska transportā un veikalos joprojām nēsājama, un karstās vasaras dienās tas ir neērti, jo ir grūtāk elpot.
Pēc pāris nedēļām sāksies Olimpiskās spēles Tokijā pilnībā bez skatītājiem, ne vietējiem, ne ārzemniekiem. Telekompānija, kurai ir pārraides tiesības, patlaban spriež vai un kā radīt mākslīgas urravas tajos gadījumos, kad tādas būtu gaidāmas.
Redzēsim, kā tas izskatīsies un izklausīsies televīzijā. Nezinu, kā jutīsies sportisti, sacenšoties pilnīgi tukšos stadionos un pilnīgā klusumā. Kaut kā šķiet, diez kas nebūs.
Taču pēc apmēram septiņām nedēļām būs 1. septembris un pirmā skolas diena. Ja nebūs krietni augstāks vakcinācijas procents, tad daudzviet Latvijā nāksies atkal to datoru likt uz ēdamistabas galda, lai sīcis var mācīties neklātienē. Tiešām tas ir tas, ko nevakcinētie cilvēki grib panākt?
Jo sapratīsim vienu. Ja tas Delta variants rudenim tuvojoties tiešām sāks plosīties, un nav pilnīgi nekāda iemesla domāt, ka tā tas nebūs, tad nebūs vairs 36 jaunu infekciju diennaktī, tādu būs daudz, daudz vairāk.
Pērn kādu brīdi attiecīgajām slimnīcām Latvijā bija ievērojamas problēmas, paldies Dievam, nekad ne izšķirošas. Bet vai tiešām tas ir tas, ko nevakcinētie cilvēki grib panākt?
Man ar savu sertifikātu par potēšanos ir zināmas privilēģijas. Varu atkal iet uz kino ar sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Vienalga seansa laikā man būtu jāvalkā mutes un deguna apsegs un jāievēro divu metru attālums no citiem.
Nezinu, kā ir un būs ar restorāniem. Lielākoties es sev ēst gatavoju mājās, bet restorānā neesmu bijis kopš pagājušā gada vasaras. Gribētos.
Bet tie 30%. Tas nav daudzsološi, ja vienlaikus Delfos pirms pāris dienām bija virsraksts par to, ka vakcinācijas temps bija krietni samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.
Uzskatu, ka ir profesijas, kurās vakcīnām jābūt obligātām. Tie ir pirmkārt mediķi, jo infekciozs mediķis nedrīkst aprūpēt pacientus ar dažādām indikācijām. 1. septembrī būtu jābūt vakcinētai ikvienai skolotājai mūsu valstī, kura stāsies klases priekšā.
Ar to nesaku, ka būtu vajadzīga obligāta vakcīna visiem pēc kārtas, bet tiem, kuriem patlaban tāda vēl nav — velns parāvis, ko jūs gaidāt? Uzlūgumu no labās fejas no ziemeļiem?
Nav nekā, pilnīgi nekā, kas liecinātu, ka Latvijā pieejamās vakcīnas ir kaut kā bīstamas vai nekvalitatīvas, vai kosmosā izgudrotas, vai ar Bila Geitsa ievietotu čipu, lai viņš pēc tam mūs varētu kontrolēt.
Ikviens cilvēks Latvijā, kurš ir savā prātiņā izdomājis iemeslu nevakcinēties: Vai tu tiešām domā, ka esi gudrāks par visiem pasaules zinātniekiem? Varu puslīdz garantēti apgalvot, ka neesi gan.
Un tāpēc neesi muļķis. Vakcīna nav sirds operācija. Tu aiziesi uz centru, smuki aprunāsies ar dakterīti un pēc tam cita dakterīte vai māsiņa lūgs tev uzrotīt piedurkni (patlaban vasara, patlaban karsts, varbūt piedurknes nebūs).
Ja bail, vari blenzt sienā, bet māsiņa tev iedurs ar maziņu adatiņu, aptuveni oda dzēlienam līdzīga sajūta, vien pēc tam neniez.
Jā, iespējams, ka pēc potēšanas tev būs kaut kādi blakus efekti. Man laimīgā kārtā tādu nebija. Vieta, kur bija injekcija uz brīdi pasūrstēja un tad vairs nesūrstēja. Atsevišķos gadījumos, zinu, blakus efekti var būt plašāki.
Taču vienalga pieciešamāki nekā Covid-19 slimība kā tāda. Neviens negrib nonākt garšļaukus slimnīcā zem ventilatora. Dati rāda, smagi slimiem cilvēkiem šis vīruss var radīt ļoti nopietnus un ilgstošus efektus plaušās un citur, un nebūt ne pozitīvus.
Cilvēki, kuri ganās pa laukiem, potējas pret ērču encefalītu. Cilvēki potējas pret gripu un pret hepatītu, un nekad neesmu dzirdējis vaimanāšanu, ka varbūt attiecīgā vakcīna ir Džordža Sorosa samurgots ļaunums.
Attiecībā uz Covid-19, tieši tas pats fakts. Jā, šīs vakcīnas izstrādāja ātrāk nekā ierasts. Bet vienalga tās ir efektīvas. Vienalga tās pasargā no pamatīgi smagas slimības.
Bet tāpat vienalga, kamēr liels procents Latvijas iedzīvotāju nevakcinēsies, pie normālas situācijas mēs neatgriezīsimies, punkts un āmen. Vai tieši tas ir tas, ko nevakcinētie cilvēki grib panākt? Joprojām maska, joprojām (vai atkal) slēgtas kultūras iestādes un veikali? Tiešām?
Atkārtošos. Potēšana pret Covid-19 nav nekas sāpīgs vai briesmīgs. Un tāpēc vakcinēsimies visi pēc kārtas, lūdzu. Jo tā vienkārši vajag.
