Ko izskats pasaka priekšā par veselību 0
Cilvēka izskats liecina par viņa veselību. Lai gan ārieni var uzlabot ar kosmētiku un dažādām procedūrām, rezultāts nav efektīvs un ilgstošs, ja organismā trūkst nepieciešamo uzturvielu.
Iekšiņa un āriņa
Galvenie apstākļi, kas nosaka matu stiprumu un augšanu, ir ģenētiskie faktori (iedzimtība), ārējā vide un, visbūtiskāk – ikdienas uzturs. Barības vielas, ko cilvēks ikdienā saņem ar pārtiku, organisms proporcionāli un secīgi sadala, sākot ar ķermeņa funkcionēšanai svarīgākajiem orgāniem.
Ļoti būtisks faktors, kas ietekmē nagu un matu stāvokli, ir gremošanas sistēmas stāvoklis. Hroniskas kuņģa un zarnu trakta saslimšanas var traucēt bioloģiski aktīvu vielu uzsūkšanos, un tas parādās arī matu, ādas un nagu izskatā. Un neviens kosmētiskais līdzeklis nepalīdz! Tie paredzēti matu vai nagu barošanai no ārpuses un var novērst tikai iekšķīgu problēmu ārējas izpausmes, jo mati un nagi aug no saknītes, kas tos baro, bet to redzamā daļa sastāv no nedzīvām šūnām, tāpēc, piemēram, nav jūtamas sāpes, tos apgriežot. Šī matu un nagu daļa saņem arī vismazāko uzturvielu devu.
Smēķētāji zaudē ļoti daudz C vitamīna, bet tas ir nepieciešams, lai organismā sintezētu kolagēnu – olbaltumvielu, kas veicina matu un nagu stiprumu un elastību…
Stresa ietekme
Veseli mati ir spēcīgi, tiem piemīt dabisks spīdums, turpretim novājinātiem raksturīgs sausums, tie ir sašķēlušies un lūstoši, var pastiprināties izkrišana.
Arī par nagu veselību liecina dabīgs spīdums, izturība un vienmērīga struktūra. Būdami slimi, tie ir plāni, nespodri, ar izmainītu struktūru un viegli lūstoši. Arī ienadžu veidošanās ir uzturvielu deficīta pazīme.
Lai gan šādas problēmas var uztvert kā vizuālus defektus, ko iespējams nomaskēt ar kosmētiskiem līdzekļiem, jāatceras, ka matiem un nagiem ir jāveic aizsargājošas funkcijas. Matu šķiedras aizsargā galvas ādu no siltuma zuduma, ultravioletajiem stariem un traumām, savukārt nagi tur drošībā jutīgos pirkstu galus.
Tāpēc labākais nagu un matu veselības saglabāšanas veids ir pilnvērtīga un sabalansēta ēdienkarte. Problēmas rodas, ievērojot vienveidīgas diētas, arī nepārdomāts veģetārisms. Piemēram, dzelzs deficīts būtiski samazina skābekļa piegādi matu un nagu saknītēm.
Matu un nagu veselību ievērojami ietekmē arī dienas režīms. Ilgstoši uzturoties nevēdinātās un putekļainās telpās vai tur, kur izmanto gaisa kondicionieri, mati un nagi izjūt stresu, kas atspoguļojas to izskatā gluži tāpat kā bezmiega radītās sekas. Stress pasliktina mikrocirkulāciju, tādēļ uz nagiem redzami balti plankumi, bet mati zaudē melanīnu – kļūst sirmi, sausi un lūstoši.
Nagi zied un rievojas
Biežāk sastopamā nagu problēma, kas rodas vitamīnu trūkuma dēļ, ir šķelšanās. Tā ir zīme, ka organisms neuzņem pietiekami daudz proteīna un minerālsilīcija. Šīs vielas ir gurķos, brūnajos rīsos, saknēs, riekstos un olās.
Ziedoši nagi liecina, ka organismā trūkst cinka. Lai šo deficītu mazinātu, ēdienkartē jāiekļauj vairāk zivju un pākšaugu.
Bieži sastopama nagu problēma ir vertikāla rievošanās, kam tendence pastiprināties līdz ar vecumu. Šāda parādība visbiežāk liecina par dzelzs trūkumu. Turpretim horizontālas rievas vairumā gadījumu rodas, ja nags ir bojāts pie ienadža. Šī problēma izzūd, tam augot.
Sausi nagi, kam ir tendence lūzt, rodas, ja organismā par maz proteīna un B12 vitamīna. To iespējams uzņemt, uzturā lietojot vistas gaļu, zivis un subproduktus, piemēram, aknas. Turpretī apaļi, karotes formas nagi ar bedrīti norāda uz hroniskas anēmijas simptomiem.
Dzīšanās pēc vitamīniem
Ēdienkartei jābūt sabalansētai galvenokārt ar pietiekamu daudzumu dārzeņu, lai uzņemtu visus nepieciešamos antioksidantus, minerālvielas, mikroelementus un vitamīnus.
Būtiskākie vitamīni un uzturvielas, kas nepieciešamas matu un nagu veselībai ir D, E, C un B grupas vitamīni, folskābe, nikotīnskābe. Svarīgākās minerālvielas ir dzelzs, magnijs, cinks, mikroelementi – jods, mangāns, varš, hroms un selēns. Nagiem īpaši svarīga ir aminoskābe cisteīns. Arī dabīgo karotinoīdu maisījums ir lielisks antioksidants, jo atjauno šūnas un veicina augšanu.
Visas šīs nepieciešamās uzturvielas ir pieejamas pārtikā.
Pusei no ikdienas uztura vajadzētu būt svaigiem augļiem un dārzeņiem. Cieti saturoši ogļhidrāti jāaizstāj ar piesātinātajiem ogļhidrātiem, kādi ir augļos un graudaugos. Visas dienas garumā svarīgi uzņemt arī pietiekamu daudzumu šķidruma, rēķinot 30 ml uz katru svara kilogramu. Tas palīdz nodrošināt mitrumu gan nagos, gan matos un ādā.
Olu dzeltenumu, pākšaugu, subproduktu, rauga, graudaugu, brokoļu, zivju, sīpolu, jūras produktu un riekstu iekļaušana ēdienkartē palīdz atjaunot sausus un sašķēlušos nagus un matus, veicina asins cirkulāciju galvas ādā, uztur matu veselību, sekmē spēcīgu nagu augšanu, saglabā matus spīdīgus, ražo keratīnu (proteīns matos un nagos) un rada spēku un elastību.
Vēl mazliet pietrūkst
Ja ēdienkarte ir pilnvērtīga, tomēr stresa dēļ matu un nagu problēmas saglabājas, var būt nepieciešama papildu vitamīnu uzņemšana.
Speciālajos kompleksos, kas paredzēti matu un nagu veselībai, nepieciešamās vielas ir sabalansētas tā, lai tās darbotos ar noteiktu mērķi. Tomēr cerēto rezultātu nodrošina tikai kvalitatīvi preparāti.
Ja zarnu traktā vitamīnu uzsūkšanās spēja samazinās gremošanas problēmu dēļ, jāārstē pamatslimība, taču arī šādā gadījumā vitamīni nekaitē. Tos ieteicams profilaktiski lietot arī tad, ja matu un nagu problēmas mēdz atkārtoties tikai noteiktā sezonā.
Konsultēja farmaceite Sandra Ērgle un iekšķīgo slimību speciālists Māris Belte.
