Ko iesākt ar pusi mantotās ēkas 0
Mēs ar māti uz pusēm mantojām tēva māju (katram pieder ½ domājamās daļas, kas nav reāli sadalītas). Mamma bez manas piekrišanas mājā ielaidusi radinieci, pati dzīvo citur. Man ir ģimene un divi mazi bērni, mitināmies pie sievas vecākiem, bet tēva mājā dzīvot negribu. Mums ar māti ir konflikts, viņa ar mani pat nerunā. Tagad ir sakrājušies nodokļu parādi, tāpēc savā daļā vēlos ielaist īrnieku vai arī to pārdot, lai varu samaksāt parādus. Vai drīkstu pārdot vai izīrēt savu mājas daļu? Vai obligāti nepieciešama mātes piekrišana? EDGARS TUKUMA NOVADĀ
Šajā gadījumā māja ir jūsu un mātes kopīpašums. Civillikums paredz: rīkoties ar to gan kopumā, gan noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, šī rīcība ne tikai nav spēkā, bet arī uzliek šim cilvēkam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Neviens atsevišķi bez visu pārējo piekrišanas nevar ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām (piemēram, ieķīlāt), ne atsavināt visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī citādi pārgrozīt (piemēram, pārbūvēt).
Tas nozīmē, ka katram kopīpašniekam ir tiesības protestēt pret šādu viena vai visu pārējo rīcību, un šīs tiesības viņam nevar atņemt pat ar balsu vairākumu. Tātad, ja vēlaties, varat iesniegt tiesā prasību par īres līguma ar mātes radinieci atzīšanu par spēkā neesošu un viņas izlikšanu.
Savukārt katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam, un ar to drīkst rīkoties atbilstīgi tās būtībai, ja vien šī rīcība neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Katram kopīpašniekam turklāt ir tiesības viņam piederošo kopējās lietas daļu atsavināt (pārdot, dāvināt) vai ieķīlāt. Ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesības, bet gadījumos, kad šīs tiesības nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, pieder izpirkuma tiesības.
Tātad savu domājamo daļu jūs varat pārdot vai dāvināt. Pārdodot ar pircēju tiek parakstīts pirkuma līgums, kas pēc tam jānosūta vai jāiesniedz otram kopīpašniekam – jūsu mātei. Viņai divu mēnešu laikā jāpaziņo, vai vēlas iegādāties jūsu daļu par līgumā norādīto cenu. Ja māte piekritīs, viņa varēs to iegādāties pircēja vietā un ar tādiem pašiem nosacījumiem. Ja atteiksies iegādāties jūsu daļu vai arī neatbildēs uz priekšlikumu, pēc divu mēnešu termiņa beigām īpašumu iegūs pircējs. Lai dāvinātu kādam savu daļu, jums nav jāsaņem mātes piekrišana. Taču, izīrējot savu daļu, jums viņas piekrišana būs jāsaņem, jo māja nav sadalīta reālās daļās un īres līgumā jāvienojas par to, tieši kuru daļu no mājas (piemēram, stāvu vai istabas) lietos īrnieks un kāda būs koplietošanas telpu izmantošanas kārtība.
Cits jautājums – nodokļu parādi. Likums nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jāsedz kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Tātad jums ar māti nodokļi jāmaksā uz pusēm.
Atgādinām, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt īpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, un katrs īpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ja kopīpašnieki nevar vienoties par dalīšanas veidu, tiesa, ņemot vērā dalāmā priekšmeta īpašības un lietas apstākļus, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, nepieciešamības gadījumā uzliekot viena daļai kādus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā. Tiesa var arī noteikt lietu pārdot, saņemto naudu izdalot starp kopīpašniekiem, vai arī izšķirt jautājumu ar lozi (it īpaši, ja jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kuram no viņiem jāatdod nauda).
KONSULTĒJIS JURISTS ALEKSANDRS ČIČERINS
