Mazas, melnas vabolītes pilns skapis! Ko iesākt ar pupu sēklgraužiem? 5
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Pēkšņi pārtikas skapītī pamanīju veselu baru melnu vabolīšu. Izrādās – tie nāk no pupām. Ko darīt, lai tā vairs negadītos? Vai var ēst? Vai tādas derēs sēklām?” – jautā Ruta Valmierā.
“Pamanot mazās, melnās vabolītes, visus pupu krājumus noteikti nevajag mest ārā,” skaidro pupu audzētāja Rūta Beirote. Kaitēklis lielu skaitu oliņu iedēj vienā pupā, un, iespējams, visa melnā armija ir tikko iznākusi tikai no dažām pupām. Par to liecina caurumi pupās – alas. Caurās izlasa un tad izlemj, kā rīkoties tālāk.
Vienkāršoti pupu kaitēkļus varētu iedalīt divās grupās – dārza un cūku pupu sēklgrauži. Dārza pupiņu kaitēkļi ir ļoti dzīvelīgi un naski uz vairošanos, taču sīki. Cūku pupu kaitēkļi ir lēnīgāki, taču augumā daudz dūšīgāki. Tādēļ tos pamanīt pupās kāpuru stadijā ir sevišķi nepatīkami.
Pupu kaitēkļi skapītī sagrauzīs maisiņus un dosies mieloties ar citiem putraimu un miltu krājumiem.
Pareiza glabāšana
Lai piebremzētu kaitēkļu attīstību, rudenī pupas nokaltē un glabā vēsumā. Istabas siltumā kaitēkļiem būs lieliska dzīve – tiklīdz tie izgrauzīsies no dzimtās pupas, tā dosies mieloties ar citām. Zobi tiem ir pamatīgi, un tos nebiedē, ka pupas sakaltušas cietas. Ja šiem ļauj vaļu, pupas būs gluži kā siets, īpaši izteiksmīgi tas redzams cūku pupām. Lai tā nenotiktu, pupu krājumus glabā vēsumā.
Senāk laukos kaitēkļa attīstību piebremzēja arī ar to, ka novāktās dārza pupiņas sasēja saišķos un pakāra pie pakša vai caurvējā šķūnītī. Tur tās kaltējās un glabājās pat gadiem. Kad vajadzēja gatavot maltīti, aizgāja un ienesa pa saišķim.
Dažkārt pupas (ēšanai paredzētās) iesaka izkarsēt krāsnī, taču tad tās vairs nav tik garšīgas un ir grūtāk izvārāmas.
Ja pupu nav daudz, tās var glabāt ledusskapī un saldētavā. Laba ideja ir pupas pat nekaltēt, bet vismaz daļu pēc noņemšanas un nolobīšanas iesaldēt. Šādas svaigās pupiņas ātri izvārās, nekādi kaitēkļi tās vairs neapdraud. Īpaši ieteicams tā rīkoties ar cūku pupām. Tās novāc, kamēr kaitēklis vēl pavisam agrīnā attīstības fāzē un ar neapbruņotu aci nav saskatāms.
Svaigas sasaldētās pupas sēklai vairs neder.
Glabā burkās un saldē
Laba ideja ir sausās pupas salikt aizskrūvējamās burkās un glabāt uz lodžijas, sķūnītī tumšā vietā. Šādās burkās ieteicams glabāt arī pārtikai iegādātās pupas, kas saliktas virtuves skapītī. Ja arī kādā atmodīsies dzīvība, tā būs redzama un viegli lokalizējama. Turklāt kaitēklis no invadētajām nepāries uz veselajām.
Pupu krājumu glābšanai der izmantot sala periodu, kad krājumus uz pāris dienām izliek laukā. Protams, tajos nedrīkst iekļūst sniegs. Ienesot pēc tam istabā, pupas pārbauda un mazliet pavēdina. Temperatūras ietekmē traukos var veidoties kondensāts un pupas sākt pelēt. Arī pati pupu miza, kas glabāta maisiņos, pievelk mitrumu no āra gaisa. Ja šāda izsaldēšana ziemā izdodas vairākkārt, ir drošība, ka melnās sīkbūtnes no skapīša vairs pretī neskries.
Pupas glabā līdz 10 grādu siltā vietā.
Ja kaitēklis pupās ir savā attīstības sākumā un maziņš, to apēdot, nekāds ļaunums neradīsies.
