Papilomas: kāpēc rodas, kā ārstē un ko labāk ar tām nedarīt 1
Uz kakla, padusēs, plakstiņu malās un cirkšņos, kā arī sievietēm zem krūtīm nereti rēgojas neglīti veidojumi uz kājiņas – papilomas. Vai no tām noteikti vajag atbrīvoties?
Papilomas ir ādas virskārtas šūnu veidojumi, parasti miesas krāsā, taču traumētās var būt brūnas vai sārtas. Tās mēdz būt kniepadatas lieluma, apmēram 1–4 milimetru diametrā. Reizēm ir tikai viena, bet var būt pat vairāk nekā simt veidojumu vienlaikus.
Papilomu traumējot, piemēram, aizķerot aiz ķēdītes, tā nereti sagriežas ap savu kājiņu un iekaist. Tad veidojums var niezēt, dedzināt, sūrstēt un asiņot.
Kāpēc rodas
Zinātnieki joprojām diskutē par papilomu rašanās galveno cēloni. Vairākums uzskata, ka tām nav saistības ar cilvēka papilomatozo vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi. Taču pastāv arī viedoklis, ka izraisītājs varētu būt viens no tā apakštipiem.
Visdrīzāk vainojams ir vairāku iemeslu kopums, vispirms – imunitātes vājināšanās.
Papilomas mēdz rasties sievietēm pirms grūtniecības un menopauzes, kā arī pēc liela stresa un smagas, ilgas slimošanas. Tās var veicināt sīkas brūcītes uz ādas. Atšķirībā no kārpām papilomas nemēdz iegūt ciešā saskarsmē ar citu cilvēku.
Lielāks risks ir tukliem cilvēkiem, kuri pastiprināti svīst. Tās uzskatāmas arī par vienu no tā sauktās ādas fotonovecošanas pazīmēm.
Papilomām piemīt tendence palielināties, vairoties siltumā un mitrumā, it īpaši, ja tās pakļautas berzei, turklāt cilvēkiem ir ilgstoši novājināta imunitāte. Savukārt, organisma aizsargspējām spēcinoties, veidojumi reizēm pazūd paši no sevis.
Mediķi papilomas viegli atšķir no citiem veidojumiem, taču cilvēkam pašam tas ne vienmēr izdodas. Līdzīgi var izpausties gan dzimumzīmes, gan ādas onkoloģiskas saslimšanas. Svarīgi noteikt precīzu diagnozi, jo ārstēšana katrā gadījumā atšķiras. Nereti ārsts veidojumus pārbauda ar speciālu ierīci dermaskopu.
