Tumsa uzdzen miegu 0
“Pieļauju, ka pavasarī ļaudis patiesi jūtas saguruši. Tādā gadījumā ieteiktu paanalizēt savu darba un atpūtas režīmu. Ja ikdienā cilvēks iegrimis darbos, strādā virsstundas, zog sev vajadzīgo miegu, sagurums piemeklē ne tikai pavasarī, bet arī vasarā, rudenī un ziemā,” ir pārliecināts ārsts.
“Nogurumu var skaidrot ar ieilgušo tumsu. Pierādīts, ka tumšajā ziemas periodā pārņem nogurums, nomāktība, jo fizioloģiski ķermenim būtu jāguļ. Smadzenēs atrodas epifīze, kas, iestājoties tumsai, ražo melatonīnu – vienu no hormoniem, kas nodrošina miegu. Taču mēs pretojamies miegam. Rītos ir grūti pamosties, bet vakaros ātrāk gribas iesnausties. Rodas pārslodze, jo organisms cīnās ar tumsu. Nereti cilvēks dzer kafiju, lai aizgaiņātu nogurumu. Ja varētu atļauties, mēs visdrīzāk ziemā gulētu deviņas stundas un vairāk. Senās Romas sabiedrība dzīvoja no gaismas līdz tumsai. Arī laukos ir līdzīgi. Naktī dzīve aprimst. Diemžēl pilsētnieku ikdiena to neļauj.”
Miega kvalitāte un ilgums ir būtiski elementi. “Ja naktī guļ tikai sešas stundas, ilgstoši tiek nozagta viena stunda miega un agri vai vēlu piemeklē enerģijas trūkums. Tāpēc jāievēro ikdienas režīms.”
Jāņem vērā arī ēšanas paradumi. Nav noslēpums, ka daļa cilvēku, sākoties ziemai, uzēdas kā lāči. Tuvojoties pavasarim, mēdz ievērot stingru diētu, kas arī var izraisīt sagurumu.
Jāpārbauda veselība
Ja gurdums ieilgst, ir vērts aiziet pie ārsta un veikt nepieciešamās analīzes, jo nogurums var liecināt par slimību. Nespēka cēlonis nereti ir mazasinība, par ko cilvēks pat nenojauš. Mazasinība Latvijā ir diezgan izplatīta kaite, it īpaši sieviešu vidū. Pie noguruma pierod, par to vairs nedomā, ārstus apmeklē reti, līdz ar to cilvēks nav informēts par savu veselības stāvokli. Tomēr reizi gadā tas būtu jāpārbauda.
Ja asinsanalīzes ir normālas, pie vainas var būt vielmaiņas traucējumi, endokrīnās saslimšanas.
Ieteicams pārbaudīt, kā funkcionē vairogdziedzeris, jo zemas aktivitātes gadījumā novērojams personai neraksturīgs lēnīgums, nogurums.
Noguruma cēlonis var būt arī paaugstināts cukura līmenis, un diabēta slimnieku skaits turpina palielināties.
Trīs vitamīni
Laboratoriski var noteikt tikai trīs vitamīnu daudzumu organismā. “Ziemā pamatots var būt D vitamīna trūkums. 75% pasaules iedzīvotāju sirgst ar to, un Latvija nav izņēmums. Tas saistāms ar ēšanas paradumiem un saules gaismas trūkumu. Skaidri zinu, ka man ir neliels D vit- amīna deficīts, bet tas nenozīmē, ka dzīvoju nepareizi vai jūtos slikti. Šo trūkumu var arī nejust,” stāsta internists Edmunds Jansons. “Vēl iespējams noteikt B12 vitamīna līmeni. Ja šā vitamīna trūkst, novērojams vājums, nogurums. Trešais vitamīns, ko pārbauda laboratoriski, ir folskābe, kuras parasti nepietiek ļaudīm, kuri sirgst ar hroniskām slimībām. B12 un folskābes deficīta gadījumā var veidoties mazasinība.
Nogurums piemeklē arī rudenī, ziemā un pat vasarā, kaut gan tad D vitamīna trūkums mazinās. Mēdz teikt: ir tik karsti, ka neko negribas darīt, tikai gulēt! Taču tad neviens neprāto, ko darīt ar vasaras nogurumu.
Negribu pavasara nogurumam piešķirt īpašu nozīmi. Kāpēc nerunā par piektdienas nogurumu vai par grūto pirmdienu?” smej ārsts.
Lai nejustu nogurumu
Lai nejustos noguris, nepieciešams izgulēties, veikt regulāras fiziskās aktivitātes un ievērot sabalansētu uzturu. Ilgstoša noguruma gadījumā jāpārbauda veselības stāvoklis.
