Ko iesākt ar nogurumu. Atšķirīgi dakteru viedokļi 0
Lai gan, tuvojoties pavasarim, aizvien biežāk baudām saules starus un jūtamies pozitīvāk noskaņoti, tomēr laika apstākļu krasā maiņa organismam var radīt stresu. Patiesībā tā dēvētajā pavasara nogurumā var vainot dažādus apstākļus, bet viens no tiem varētu būt D vai C vitamīna trūkums. Vaicāju ārstiem, kā panīkumu uzveikt, un saņēmu pretrunīgus viedokļus.
Ja ēd tikai vietējo
Diētas ārsts Atis Tupiņš pieļauj, ka vitamīnu trūkums ir viens no pavasara noguruma cēloņiem.
“Latvijā augu veģetācijas periods ir ļoti īss – aptuveni pieci mēneši. Daļu vitamīnu organisms spēj uzkrāt, bet ziemas vidū un pirms pavasara rezerves parasti sarūk. Ļoti daudzi ir noskaņoti ēst tikai vietējo produkciju, bet paši aukstajam ziemas periodam nesagatavo nekādus pārtikas krājumus. Varbūt ir kāda sālītu, skābētu vai marinētu labumu burciņa, bet to nevar salīdzināt ar svaigu produktu,” uzskata ārsts. “Lai cik skumji, bet no dienvidiem ievests vai siltumnīcās audzēts produkts ir vērtīgāks par mūsu pašu marinēto gurķi.”
Ziemā latvieša ēdienkartē bieži trūkst svaigu dārzeņu un augļu, vērtē dakteris. “Cilvēks paēd sātīgi – no rīta uzcep olu, pusdienās apēd cīsiņus, marinētus gurķīšus, maizes gabalu un jūtas ar dzīvi apmierināts. Pēc tam izdzer kafiju ar saldo krējumu vai pienu, piekož smalkmaizīti un vairs neko nevar apēst. Bet ķīmiju, proti, ievesto preci, viņš atsakās ēst.” Dietologs iesaka labāk ēst citās zemēs audzēto, nevis no uztura izslēgt visus dārzeņus un augļus, pārtiekot tikai no vietējiem ražojumiem. Ja vēlas ēst Latvijas labumus visu gadu, jau laikus saldētavā jāsagatavo dārzeņu un ogu krājumi.
“Agrāk bieži trūka C vitamīna, bet tagad var uzēst kivi, apelsīnu, greipfrūtu vai mūsu pašu kāpostu vai kolrābi. Tad vitamīna pietiks. Ja ikdienā ēd burkānus, bietes, kāpostus, ziedkāpostus, brokoļus, gurķus, tomātus, salātus, dilles, pētersīļus, selerijas, pievieno kādu olbaltumvielu un ogļhidrātu avotu, nejutīs nekādu nogurumu. Jāiemācās gatavot garšīgi, lai šos produktus varētu izbaudīt,” stāsta ārsts un piebilst: “Saslimt, protams, var arī tad, ja ēd pareizi un organismā nekā netrūkst.”
Pielāgošanās laika apstākļiem
“Laika apstākļu maiņas ietekmē, kad kādu dienu ir mīnus desmit grādu, bet nākamajā jau plus viens, organismam rodas stress, kas vēlāk var izpausties kā nogurums.
Ir vielu grupa – adaptogēni, kas palīdz pielāgoties garīgām, fiziskām pārmaiņām. Pie tiem pieder žeņšeņs, Sibīrijas žeņšeņs vai tepat Latvijā audzētā citronliāna. Enerģētiskos procesus palīdz regulēt pantokrīns, kas ražots no briežu pantiem. Der uzņemt pašmāju bišu produktus – ziedputekšņus, bišu maizi, bišu māšu peru pieniņu. Tie visi ir adaptogēni, ko vērts likt lietā jau pirms noguruma iestāšanās. Noder arī uztura bagātinātāji, piemēram, žeņšeņa pulverītis. Zinot periodu, kad parasti sāk aptrūkties spēka, vajag jau laikus sākt šo preparātu lietošanu un darīt to vismaz mēnesi. Ik dienu var lietot ēdamkaroti ziedputekšņu vai bišu maizi, bet peru pieniņu – kursu veidā,” rekomendē Atis Tupiņš.
Vitamīnus nemēdz pārdozēt
“Ja ēd pietiekami daudz svaigu dārzeņu un augļu, vitamīnus var iegūt ar uzturu. Vasarā ir ļoti viegli apēst puskilogramu zemeņu! 100 gramos ogu ir 60 miligramu C vitamīna, bet dienā ieteicams uzņemt 200 miligramu šā vitamīna. Organismā C vitamīns neuzkrājas, bet var uzkrāties labie darbi, ko tas paveicis, piemēram, nostiprināti saistaudi,” piemēru min diētas ārsts. “Vitamīni ir instrumenti, kas palīdz organismam darboties. Tie nepieciešami pavisam nelielā daudzumā, bet regulāri. Vitamīni lielākoties atrodas augu izcelsmes produktos.”
Ja nav iespējams vai negrib saņemt vitamīnus svaigā veidā, var lietot sintētiskos preparātus. Ārsts neuzskata, ka tie kaut kādā veidā varētu kaitēt. “Ja ūdenī šķīstošo B un C vitamīnu lieto par daudz, tie no organisma tiek izvadīti, tāpēc pārdozēt nemaz nav tik vienkārši,” saka Atis Tupiņš. “Cilvēks, kurš jūtas noguris, miegains, vārgs un zina, ka ikdienā vitamīnus ar uzturu saņem par maz, ir potenciālais slimnieks. Tādā gadījumā polivitamīni palīdz izvairīties no slimībām.”
Kur gūt vitamīnus
Internists Edmunds Jansons gan īsti nepiekrīt pavasara noguruma saistībai ar vitamīnu trūkumu. “Vitamīni ir vielas, kas ikdienā nepieciešamas nelielā daudzumā. To, ko nevar uzņemt šodien, var gūt pēc pāris dienām vai nedēļas. Īsais periods neizpaužas kā vājums vai spēku zudums. Vitamīnu trūkums parasti liecina par kādu saslimšanu. To nekādā ziņā nevar attiecināt uz pavasara nogurumu. Turklāt nav pamatoti Latvijas apstākļos teikt, ka novērojams vitamīnu trūkums, it īpaši tuvojoties pavasarim. Tirgus un veikali ir pilni ar pārtikas produktiem, kuros atrodamas visas vajadzīgās vielas. Lai rastos izteikts vitamīnu trūkums, ilgstoši jāatrodas bada režīmā,” uzskata ārsts.
“Lai apgalvotu, ka vietējos produktos pavasarī ir mazāk vitamīnu, jāveic laboratoriskie izmeklējumi. To diemžēl Latvijā nedara.
Daļa produktu ievesti no dienvidu valstīm, kur tos apspīdējusi saule. Tiek atlasītas šķirnes, kas iztur ilgstošu glabāšanu, un, iespējams, produkta vērtība līdz ar to samazinās. Bet, ja paņemsim tā paša auga sēklas un audzēsim Latvijā, rezultāts var būt tieši tāds pats. Mūsu apstākļiem piemērota ir tādu produktu audzēšana, kuri ātri ienākas un diemžēl ātri iet bojā. Dienvidu zemenes garšas ziņā nelīdzinās mūsējām un iztur ilgstošu glabāšanu. Savukārt Latvijā audzētas zemenes sāk bojāties jau pēc pāris dienām. Par siltumnīcās audzētiem produktiem var diskutēt. Ja bez raizēm grib ēst vietējos produktus, jāsagaida pavasaris.”
Vai lietot polivitamīnus
Cilvēki nereti dodas uz aptieku un iegādājas polivit-amīnus, lai kompensētu nepilnvērtīgu pārtiku. Nemaz nezinot, vai organismā tiešām trūkst kādas vielas, iegādājas vitamīnu kompleksu. Pirms pāris gadiem Amerikā tika veikts pētījums, salīdzinot polivitamīnu ietekmi uz senioriem. Dzīves kvalitātes un ilguma ziņā rezultāti bija labāki grupai, kas neuzņēma polivitamīnus. Tāpēc Edmunds Jansons neiesaka aizrauties ar aptiekās nopērkamo vitamīnu kompleksu lietošanu, jo tie var kaitēt.
“Mēs esam dažādi, ēšanas paradumi ir atšķirīgi, bet polivit-amīnos visiem tiek piemērota vienāda elementu deva. Nav pārliecības, vai viss kapsulas saturs nepieciešams katram vienādā daudzumā. Jebkura pārmērīgi lietota viela var izraisīt veselības problēmas,” brīdina ārsts.
“Polivitamīnus var lietot pēc pārslodzes, vīrusu epidēmijas, gripas laikā vai pēc antibiotiku lietošanas. Tomēr, ieejot pārtikas veikalā, visi nepieciešamie vitamīni pieejami augļu un dārzeņu nodalījumos.”
