Aktuāla problēma. Ko iesākt ar antimikrobiālo rezistenci fermās? 0
Šā gada 28. janvārī spēkā stājās jaunā Eiropas Zāļu regula, kurai pārejas periods noteikts līdz 2022. gada 28. janvārim. Regulā noteikti jauni nosacījumi antibiotiku izmantošanai un cīņai pret antimikrobiālo rezistenci (parādību, kad slimības ārstēšanā neiedarbojas antibiotiku zāles), kurus gan vēl precizēs. Agro Tops pētīja, cik pamatoti un kontrolēti antibiotiku lietošana dzīvnieku ārstēšanā notiek Latvijā, kas, pēc oficiālās ES informācijas, atrodas piektajā vietā starp vismazāk antimikrobiālos līdzekļus lietojošām valstīm.
Kāpēc rodas rezistence?
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) informācija liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā ir 25 000 nāves gadījumu, kuru ārstēšanu apgrūtinājusi slimības ierosinātāja rezistence pret antibiotikām. Visās pasaules valstīs šis skaitlis ir 700 000 nāves gadījumu. “Antimikrobiālā rezistence nav jauna. Patlaban par to vairāk runā tāpēc, ka daudziem cilvēkiem klasiskās zāles vienkārši neiedarbojas. 1928. gadā atklāja pirmo antibiotiku – penicilīnu. Pirmais rezistences gadījums parādās diezgan drīz pēc penicilīna izveides, tikai par to nerunā. Patlaban pret jaunajām antibiotikām rezistence izveidojas ļoti ātri,” teic Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža.
Ko nozīmē antimikrobiālā rezistence (AMR) lauku saimniecībā? Ja dzīvniekam ir izveidojušās rezistentas baktērijas, tas nozīmē, ka antibiotikas nestrādā. Dzīvnieks šīs baktērijas var nodot tālāk lopkopim un viņš – saviem ģimenes locekļiem. Kā norāda BIOR pētnieki, rezistentās baktērijas var uzņemt kontaktu ceļā un ar uzturu.
Ir arī mikroorganismi zoonožu ierosinātāji, kas var izraisīt pārtikas infekcijas cilvēkiem, patērējot no šiem dzīvniekiem ražoto produkciju, bet dzīvniekiem infekcijas slimības galvenokārt neizraisa. Eksperti par svarīgākajiem zoonožu ierosinātājiem nosauc Salmonella spp., Campylobacter spp., Listeria monocytogenes, Yersinia enterocolitica un Staphylococcus aureus baktērijas.
Veterinārārsti un pētnieki vērš uzmanību, ka dzīvniekiem AMR izraisa nepareiza zāļu izvēle un nepareizas devas izvēle ārstēšanā. Arī piesārņota apkārtējā vide un dezinfekcijas līdzekļi.
“Nav tā, ka ēd antibiotikas un kļūsti rezistents. Dažkārt plašsaziņas līdzekļi par šo tēmu ziņo nepareizi. Antibiotiku prātīga lietošana nevar uzreiz radīt rezistenci mikroorganismos, kas dzīvo cilvēkā. Vienlaikus apkārtējā vidē, siltajās zemēs var inficēties ar rezistentajiem mikroorganismiem. Rezistences pārnešanas mehānismi ir sarežģīti, tāpēc ir izveidojusies situācija, ka aizvien vairāk ES, tostarp Latvijā, mēģinām informēt ar preses relīzēm, ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Latvijas Veterinārārstu biedrības darbībām atgādinām par antibiotiku pareizu lietošanu,” teic ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku veselības un veterināro zāļu nodaļas vecākā referente Inta Krauja.
“Kāpēc rodas rezistence? Nav ievērots pilns ārstēšanas kurss. Pēc vienas injekcijas kļuva labāk, tāpēc pārtrauca lietot. Netika lietota pietiekami augstas koncentrācijas deva atbilstoši dzīvnieka svaram. Netika lietotas zāles atbilstoši baktērijas jutīgumam un atbilstoši diagnozei. Pēc tam, kad lietotas spēcīgas plaša spektra antibiotikas, vairs nav iespējams lietot vājākas. Pret jaunākajām antibiotikām (3., 4. paaudzes cefalosporīni) baktērijām ātrāk izveidojas rezistence, tāpēc diagnozei jābūt ļoti precīzai,” teic Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža.
ES dalībvalstīs kopš 1996. gada ir aizliegts lietot antibiotikas kā augšanas stimulatoru barībā. Tas zināmā mērā devis augļus šo medikamentu lietošanai. Aizliegta arī atkārtota antibiotiku lietošana un ārstēšana ar tām neatbilstošu laika posmu.
Barošana, barošana un vēlreiz barošana!
“Mēs, laikam ritot, antibiotikas lietojam aizvien mazāk. Esam secinājuši – ja dzīvniekiem baro augstas kvalitātes pamatbarību (tās kvalitāti var noteikt) un papildus dod spēkbarību, mikroelementus, makroelementus un vitamīnus, imunitāte kļūst ideāla. Nav nozīmes, vai govs dod daudz vai maz piena. Ja govij rodas veselības problēmas, uzreiz meklējam iemeslu barībā,” teic Iveta Tīrumniece, Viesītes pagasta Kalna Dambrānu saimniece, kur no vienas govs gadā slauc vidēji 13–14 tūkstošus kg piena. Saimniece arī piebilst, ka teļi neierobežotā daudzumā saņem starterbarību un pienu.
Kalna Dambrānos pamatlopbarību (skābbarība un zāle) gatavo paši. Piepērk vien mikroelementus un makroelementus, rapšu spraukumus un citas piedevas. Turklāt ļoti rūpīgi vērtē pirkuma kvalitāti. Saimniece atzīst: lielfermā – Tīrumniekiem ir aptuveni 660 slaucamās govis un gandrīz 1000 telīšu un gaļas bullīšu – bez antibiotikām iztikt nevar. Tās ir jālieto mastīta un citos gadījumos, tomēr šo zāļu daudzums ir būtiski krities salīdzinājumā ar patēriņu agrāk. “Ganāmpulku pirkām Vācijā, kopā ar to ievedām tā sauktās ekonomiskās slimības. Patlaban rinotraheītu un diareju esam izskauduši par aptuveni 90 procentiem. Saskaramies ikdienā ar plaušu slimībām, mastītiem. Ārstēšanā izmantojam otrās paaudzes antibiotiku medikamentus. Tie iedarbojas. Visas govis iziet no izolatora,” tā I. Tīrumniece. “Ja ir laba lopbarība, dzīvnieki arī vieglāk pārslimo vīrusus. Mūsu secinājums – lētāk ir ieguldīt naudu augstas kvalitātes dzīvnieku barības gatavošanā, nevis zāļu pirkšana un ārstēšanā,” uzsver Kalna Dambrānu saimniece.
Veterinārārste Māra Viduža piekrīt – ja saimnieki iegulda naudu ēdināšanā, regulāri kopj nagus, kūtī ir svaigs gaiss, saimnieks zina, kāda ir mikroflora, un neaizlaiž ciet ar mastītu slimas govis, problēmu būs mazāk. “Protams, tas prasa investīcijas atbilstoša auguma guļvietās, grīdā un svaiga gaisa nodrošināšanā. Barības sabalansēšana ir visgrūtākais uzdevums. Īsti augstražīgas govis mīl daudz maigākus dabas apstākļus nekā Latvijā. Tās vēlētos sausāku gaisu. Īstas piena mašīnas to, ko viņām iedos, izdos pienā,” tā M. Viduža. Viņa piebilst – vissarežģītākā ir teļu audzēšana. “Tas ir līdzīgi kā ar bērniem bērnudārzā – viņi slimo tik ilgi, kamēr ceļ savu imunitāti līdz noteiktam līmenim.”
Oficiālā statistika un viedoklis
Antibiotiku un citu veterināro zāļu lietošanu, pirkšanu, uzskaiti vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, veterinārmedicīnisko prakšu iestādēs, kā arī produktīvo dzīvnieku novietnēs uzrauga PVD. Dienests arī veic no trešajām valstīm importēto veterināro zāļu kontroli robežkontroles punktos. PVD uzsver – produktīvo dzīvnieku īpašnieks ir atbildīgs, lai dzīvnieku izcelsmes produkti, kas iegūti no ganāmpulka dzīvniekiem, nesaturētu antibiotiku atliekvielas. Atliekvielu kontroles programmas ietvaros PVD ik gadu ņem paraugus izmeklēšanai uz zāļu, tostarp antibiotiku, atliekvielām.
Paraugus izmeklējumu veikšanai uz aizliegto un atļauto vielu atliekām ņem gan no dzīvniekiem, gan arī no dzīvnieku izcelsmes produktiem.
2018. gada 10 mēnešos antibiotiku, tostarp aizliegto vielu, atliekas pavisam izmeklēja 952 dzīvnieku izcelsmes paraugos. Paraugus ņēma no liellopiem, cūkām, putniem, aitām, zirgiem, zivīm, fermās audzētiem medījumu dzīvniekiem, trušiem, piena, olām un medus, tostarp tika noņemti arī citu valstu izcelsmes produktu paraugi. Neatbilstošs bija viens vistu olu paraugs, kurā konstatēja aizliegtās vielas – hloramfenikola – atliekas.
No trešajām valstīm importētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem uz ES ārējās robežas veic fizisko pārbaudi, ievērojot EK normatīvajos dokumentos noteikto samazināto fizisko pārbaužu veikšanas apjomu, kas atkarībā no produkcijas veida ir, piemēram, 20% zvejas produktu vai 50% gaļas produktu un medum.
PVD ziņo, ka visām importētajām kravām pārbaudes procesā veic 100% dokumentu un identitātes pārbaudi un, ja inspektoram pārbaudes laikā rodas šaubas par dokumentos sniegto garantiju vai identitātes marķējumā sniegto informāciju, fiziskās pārbaudes veic biežāk.
Papildus tam pirms katras kravas pārbaudes inspektors pārbauda, vai Vienotās ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF) attiecībā uz pārtiku un barību nav ziņojuma par konkrētam izcelsmes uzņēmumam iepriekš konstatētiem pārkāpumiem.
2018. gadā Latvijas robežkontroles punktos ir noņemti 16 paraugi laboratorisko izmeklējumu veikšanai – atliekvielu noteikšanai (hloramfenikols, malahītzaļais, levkomalahīts, kokcidiostatiskie līdzekļi, nitroimidazols, fipronils u. c.). Visi testēšanas rezultāti bija atbilstoši. Vai 16 paraugu gada laikā ir daudz?
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku veselības un veterināro zāļu nodaļas vecākā referente Baiba Kārkliņa redakciju rakstveidā informēja, ka Latvijā veterināro zāļu atliekvielu uzraudzība un kontrole notiek saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos un ES tiesību aktos reglamentētajām prasībām, kas nosaka paraugu ņemšanas biežumu un daudzumu katrai dzīvnieku sugai un dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 27. augusta noteikumiem nr. 644 Dzīvniekos un to produktos esošu noteiktu vielu un to atliekvielu kontroles un tās finansēšanas kārtība, kas ievieš Eiropas Padomes Direktīvu 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, PVD ik gadu gatavo atliekvielu monitoringa programmu, ko saskaņo ar Eiropas Komisiju (EK).
“Veterināro zāļu atliekvielu uzraudzība dzīvnieku izcelsmes pārtikā ir viena no jomām, kurā EK Pārtikas un veterinārais birojs (Food and Veterinary Office) veic auditu (FVO mission). Ņemot vērā EK veiktās ikgadējās pārbaudes, kā arī veiktos EK Pārtikas un veterinārā biroja auditus, nav pamata uzskatīt, ka Latvijā ražotā dzīvnieku izcelsmes pārtika būtu nepietiekami uzraudzīta vai mazāk droša nekā citā ES dalībvalstī ražotā dzīvnieku izcelsmes pārtika,” pauž B. Kārkliņa.
No ministrijas atbildes uz valsts politikas jautājumiem, kas skar riskus un izaicinājumus antimikrobiālās rezistences ierobežošanai, tātad riskus ikvienam valsts iedzīvotājam, nesaņēmām. Iemesls – vienīgā (!) zinošā eksperte šajos jautājumos Antra Briņķe bauda atvaļinājumu.
Latvija uz citu valstu fona
Ik gadu palielinās reģistrēto veterināro zāļu daudzums. 2013. gadā Latvijā bija reģistrētas 748 veterinārās zāles, 2017. gadā – 892 veterinārās zāles. Jaunākā informācija rāda, ka esam piektā ES dalībvalsts ar vismazāko antimikrobiālo līdzekļu patēriņu. Šo rādītāju rēķina uz dzīvnieku kopējo svaru valstī mg/PCU (PCU = 1 kg dzīvnieku svara; tā ir populācijas korekcijas vienība, ko aprēķina, saskaitot visu dzīvnieku svaru). Mazāk nekā Latvijā antimikrobiālos līdzekļus lieto vien Somijā, Islandē, Zviedrijā un Norvēģijā.
ZM teic, ka kopējais pārdoto veterināro antimikrobiālo līdzekļu daudzums 2016. gadā (visjaunākie dati. – Red.) salīdzinājumā ar 2010. gadu samazinājās par 16,3%. 2017. gadā visvairāk antimikrobiālo zāļu pārdots cūkkopības nozares vajadzībām – 3,3 tonnas, aptiekās un veterinārmedicīnas prakses iestādēs pārdots 1,15 tonnu, bet liellopu nozarei – 1,13 tonnas zāļu.
Latvijā antimikrobiālo līdzekļu patēriņš 2016. gadā bija aptuveni 40 mg/PCU. Salīdzinājumam: valstīs ar siltiem dabas apstākļiem – Kiprā, Itālijā, Spānijā un Ungārijā, kas starp ES dalībvalstīm pēc antibiotiku patēriņu atrodas vadošajās pozīcijas, – šo zāļu patēriņš ir 8–10 reizes lielāks. Islandē un Norvēģijā populācijas korekcijas vienība ir aptuveni 5 mg/kg. Spānijā aptuveni 400–500 mg/kg.
“Daudzas ES dalībvalstis bija izgājušas stadijas, ka AMR bija līmenī, kad zāles tikpat kā nedarbojās. Tās pieņēmušas ļoti drastiskus lēmumus likumu līmenī. Mēs Latvijā vēl antibiotiku lietošanu likumdošanas līmenī neesam ierobežojuši. Lai mazinātu rezistences risku, aizvien vairāk Eiropas Zāļu aģentūra un PVD darbojas pie reģistrācijas, prasot jau speciāli norādīt tieši zālēm lietošanas instrukcijā īpašus brīdinājumus. Patlaban ir ļoti daudz antibiotiku, kurām lietošanas instrukcijā parādās norādījums – pirms lietošanas sākšanas obligāti veikt laboratorisko izmeklējumu, jutīguma testu. Tātad noskaidrot, vai tiešām mikroorganisms ir uzņēmīgs pret šīm zālēm. Iespējams, ir jāmeklē citas zāles, kas ārstēšanu, protams, sadārdzina,” teic I. Krauja.
Viņa papildina – valstis ir dažādas un arī dzīvnieki ir dažādi. Jāņem arī vērā, ka vēl ļoti atšķiras, piemēram, ģeogrāfiskie apstākļi. “Islandē, piemēram, tikpat kā nevajag lietot antibiotikas, jo tur dzīvo ļoti maz mikroorganismu. Skandināvijas valstis deviņdesmitajos gados sasniedza rezistences virsotni un izveidoja spēcīgas programmas, nosakot drastiskus, lielus ierobežojumus zāļu izplatīšanā. Rezultāti ir sasniegti,” tā ZM eksperte.
Ko visvairāk lieto
Latvijā visvairāk pārdotās ir tetraciklīnu, penicilīnu un sulfanilamīdu grupas antibiotikas. Uz šiem trīs vaļiem turoties veterinārārsti, teic ZM. Tetraciklīnu īpatsvars kopējā antibiotiku pārdošanas daudzumā ir vairāk nekā 30%.
Cūkkopībā visvairāk lieto tetraciklīnus, pleuromutolīnus un penicilīnus. Arī liellopiem vairāk lieto penicilīnus, tetraciklīnus un aminoglikozīdus. Putniem visvairāk makrolīdus.
I. Krauja vērš uzmanību, ka cilvēku veselībai kritiski vissvarīgākie antimikrobiālie līdzekļi ir visjaunākie 3. un 4. paaudzes fluorhinaloni, cefalosporīni un polimiksīni. “Mēs cenšamies atgādināt – tos vajadzētu lietot vien tad, kad ir pārliecība, ka cita antibiotika neder, un ir izmēģinātas visas alternatīvas. 3. un 4. paaudzes cefalosporīnu un fluorhinoloni lietošanā Latvija atrodas mazliet virs ES vidējā rādītāja.
Par 3. un 4. paaudzes antibiotiku lietošanu rūpes pauž arī BIOR. Šeit svarīgi paskaidrot, ka tieši šie antibakteriālie līdzekļi visātrāk rada AMR.
M. Viduža vērš uzmanību, ka nosaukto 3. un 4. paaudzes antibiotiku lielais patēriņš skaidrojams ar spiedienu no lieltirgotājiem un saimniekiem – viņi vēlas iespējami ātrāk dzīvnieku izārstēt. Ar jaunajām antibiotikām to var izdarīt, tomēr pieaug AMR risks.
Agro Tops komentāru par norisēm veterināro zāļu tirgū aicināja paust arī veterināro zāļu tirgus līderus – SIA Bertas nams un SIA Vet Med. SIA Bertas nams atbildīgā amatpersona veterinārārsts Ivars Vītoliņš vēstulē redakcijai atturīgi norādīja, ka uzņēmums ievēro Latvijas likumus un informē saimniekus par profilakses pasākumiem, nevis aicina lietot antimikrobiālos līdzekļus. Savukārt SIA Vet Med komentāru solīja, tomēr nesagatavoja.
Cik droša ir sistēma
Latvijā, ja dzīvnieku daudzums nav mazāks par 150 liellopu vienībām, saimniecības veterinārās zāles var tieši pirkt no lieltirgotavām. Mazās saimniecības Latvijas Veterinārārstu biedrībā uzskata par riska zonu. “Lielā saimniecībā ir jābūt pieņemtam darbā veterinārārstam un jāseko visai situācijai līdzi. Tur ir arī saimnieka atbildība. Mazās saimniecības mēs kā ārsti noteikti uzskatām par pelēko zonu. Es neticu, ka var turēt 50 govis, tās slaukt un nenoslēgt līgumu ar veterinārārstu un nelietot nekādas zāles,” samezglojumu iezīmē Viduža.
Vēl viena problēma. Ir situācijas, un tādās reizēs pārmetumus nereti saņem veterinārārsti, ka dzīvnieku neizdodas izārstēt un tas ir jānokauj. “Šajā gadījumā dzīvniekam nevajadzētu parādīties kā pārtikas produktam. Dzīvniekam būtu jābūt eitanazētam un utilizētam kā visiem līķiem. Mēs šā nosacījuma izpildei īsti nevaram izsekot līdzi. Tā ir saimnieka atbildība. Patlaban par to runā mazāk,” teic Vidužas kundze.
PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere precizēja – ja kautuvē rodas aizdomas par antibiotiku došanu dzīvniekam un nav beidzies to izdalīšanās termiņš (piemēram, kautuvē nogādāta govs uzreiz pēc atnešanās), valsts pilnvarotais veterinārārsts var veikt analīzes uz antibiotiku atliekvielām. Valsts monitoringa ietvaros paraugus ņem arī PVD pārtikas inspektors. Tomēr pārbaudes notiek izlases veidā. Arī maksa par vienu analīzi ir liela – 70 eiro (institūta BIOR laboratorijā).
M. Viduža uzsver – saimnieks bez veterinārmedicīniskās izglītības (ar kursiem nepietiek!) nedrīkst sniegt palīdzību saviem dzīvniekiem. “PVD mazās saimniecības brauc kontrolēt vienu reizi trīs gados saskaņā ar plānu. Vienā kontrolē aizbrauc, viss ir kārtībā. Mēs būtu ieinteresēti tikt visās saimniecībās, bet vairāk tiekam saimniecībās, kur govs ir kā mīļdzīvnieks. Pensionārs savu govi bezmaz uz rokām nēsā. Protams, šādu saimniecību kļūst aizvien mazāk,” atklāj biedrības vadītāja.
Nākamais samezglojums ir pienākums ziņot par gadījumiem, kad zāles neiedarbojas. Uz jautājumu, vai veterinārārsti ziņo par gadījumiem, kad antibiotikas neiedarbojas, Viduža atbild ar pretjautājumu – vai cilvēki ziņo, ka zāles viņiem neiedarbojas?
“Tas ir jādara. Ziņošana Latvijā ir problēma. Eiropas Veterinārārstu federācija par ziņošanu veica anketēšanu. Vislabāk ziņo francūži, viņiem izveidota programma ar bonusiem. Visas pārējās dalībvalstis ziņo ļoti kūtri. Datiem, kas parādās oficiālajā statistikā, tātad līdz galam ticēt nevar,” tā Viduža.
Kāpēc mazāk nekā ES
Uz jautājumu, kāpēc Latvijā antibiotiku patēriņš, pēc ES metodikas rēķinot, ir mazāks nekā citās dalībvalstīs, Viduža atbild īsi – mūsu cilvēki ir nabadzīgāki nekā saimnieki ekonomiski attīstītākās valstīs, mūsējiem nepietiek naudas. “Lielsaimnieki ļoti rēķina naudu, neviens no viņiem par zālēm lieki nemaksās. Zāļu patēriņa ziņā ES esam apakšgalā, mums ir arī ļoti mazs zāļu tirgus salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka zāļu vienkārši nav. Lielās līnijās runājot – mums, veterinārārstiem, ir maz, ar ko strādāt. Ir nopērkams tikai zāļu nepieciešamais minimums,” tendences tirgū raksturo Viduža.
Varbūt tomēr dzīvniekiem Latvijā ir stiprāka imunitāte nekā dzīvniekiem citās valstīs? Varbūt tāpat kā Kalna Dambrānos Latvijas saimnieki vairāk naudas iegulda sabalansētas barības un labturības prasību nodrošināšanā? Uz šiem jautājumiem Agro Tops meklēs atbildes žurnāla nākamajos numuros.
Nākotnes scenārijs
I. Krauja priecājas, ka beidzot ir atzīts – AMR ir kompleksa problēma. Proti, darbojas tā sauktais vienas veselības princips, kas nozīmē – dzīvnieka veselība, cilvēka veselība un vide. Visjaunākā pasaules līmenī paustā atziņa – arī vide ir iesaistīta šajā mikroorganismu apritē. “Aizvien lielāku uzmanību pievērš, kā rezistentie mikroorganismi, zāļu atliekvielas pārvietojas vidē un var pārnest rezistenci. Reāli rezistence ir infekcija,” teic I. Krauja.
ZM ierēdne priecājas par Eiropas jauno Zāļu regulu, kas stājās spēkā 28. janvārī un kurai ir noteikts trīs gadu ilgs ieviešanas periods. “Spēkā stāsies regula, kas jāpiemēro tieši, nevis pastarpināti kā direktīva. Vissvarīgāk ir nodrošināt augstu sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni. Arī veicināt veterināro zāļu pieejamību, attīstot jaunas zāles. Vēl svarīgi veicināt vienotāku kopējā tirgus darbību, jo šīs lietas valstīm tomēr atšķiras. Jāpanāk labāka zāļu aprite, mazāks administratīvais slogs, un kā viens no galvenajiem akcentiem ir uzsvērta cīņa pret antimikrobiālo rezistenci. Pēc būtības tas ir viens no pirmajiem dokumentiem, kur iestrādāti piesardzīgas lietošanas principi juridiskā ietvarā, un tie kļūst saistoši. Patlaban tas viss notiek uz brīvprātības principa. Šī regula radīs zināmas saistības un prasības. Saistībā ar antimikrobiālo līdzekļu lietošanu būs stingrāk noteikti ierobežojumi zāļu lietošanai profilaktiski vai metafilaktiski, būs precīzāk pateikts, kad drīkst tās lietot un kad labāk atturēties,” stāsta I. Krauja.
Jaunajai Zāļu regulai nākamo trīs gadu laikā gatavos ieviešanas aktus. I. Krauja teic, ka ar tiem sagatavos sarakstu, vispirms noteiks kritērijus, saskaņā ar kuriem dažus kritiski svarīgos antimikrobiālos līdzekļus ļoti būtiski ierobežos. Ieteiks tos vispār nelietot dzīvniekiem, lai iespējami ilgāk saglabātu cilvēku ārstēšanai. Būšot arī stingrākas prasības antibiotiku uzskaitei.
Veterinārārsts un dzīvnieka īpašnieks aizvien būs vissvarīgākie spēlētāji. “Jaunajā dzīvnieku veselības regulā ir formulējums – dzīvnieku veselības rezultatīva pārvaldība. Skan sarežģīti, bet tas ir kopums – sākot ar to, kādu ģenētisko materiālu pērk, kāda ir barošanas, turēšanas sistēma, labturība, slimību profilakse, tostarp arī infekcijas slimību profilakse. Principā viss, kas saistīts ar dzīvnieku dzīves ciklu, turēšanu un visu pārējo. Jo veiksmīgāka ir šī pārvaldības sistēma, jo mazāk vajag antibiotiku,” uzsver I. Krauja.
Savukārt veterinārārste M. Viduža paredz – antibiotiku patēriņa daudzums, visticamāk, būs stabils, nemainīsies vai pat kritīsies. Dzīvnieks ir veselāks un labāk aug, ja tam nodrošina augstas kvalitātes sabalansētu barību un labturības nosacījumus. Zāļu lietošana un maksa veterinārārstam par darbu ir papildu izdevumi saimniekam. Trešā vislielākā pozīcija ir neiegūtais piens vai neiegūtā gaļa, kas rada zaudējumus. Ieguldījums ražošanas uzlabošanā, labturībā un ēdināšanas programmās tiek atpelnīts ar ražoto produkciju.
Ko darīt, ja antibiotikas neiedarbojas? Atbilde ir – jāstiprina imunitāte. Tas noteikti prasīs ilgu laiku, tāpēc labāk darboties prātīgi un AMR rezistenci nepieļaut.
UZZIŅA
Antimikrobiālie līdzekļi (AML) veterinārmedicīnā un medicīnā, to lietošana
– AML pēc iedarbības uz mikroorganismiem iedala divās lielās grupās: bakteriostatiski – aizkavē baktērijas augšanu; bekteriocīdi – nogalina baktēriju. Iedalījums var būt arī pēc to ķīmiskā sastāva: piemēram, penicilīnu grupas (penicilīns, amoksicilīns), tetraciklīni, cefalosporīni (te domāti 2., 3., 4. paaudzes cefalosporīni), aminoglikozīdi (streptomicīns, neomicīns). Pēc iedarbības spektra antimikrobiālās zāles var būt šaura spektra (iedarbojas uz nelielu baktēriju sugu skaitu) un plaša spektra (iedarbojas uz daudzām baktēriju sugām).
Lai lietotu antimikrobiālos līdzekļus:
1. Jābūt diagnozei. To nosaka, ņemot vērā klīniskās pazīmes (temperatūra, elpošana, ķermeņa stāvoklis, izdalījumi no ķermeņa u. c.) un bakterioloģiskos izmeklējumus. Lai ārstētu ar antibiotikām, slimībai jābūt tādai, ko ierosina baktērijas (piemēram, pasterelloze, zeltainā stafilokoka ierosināts mastīts), vai arī jāzina baktērijas iedarbība ķermenī (zarnu nūjiņas ierosināts mastīts ir ar ļoti smagu ķermeņa intoksikāciju, bet faktiski pašas baktērijas tesmenī nav un antibiotiku lietošana ir lieka). Ja ierosinātājs nav baktērija, bet vīruss, tad AML neder;
2. Jāzina baktērijas jutīguma tests pret AML (paraugu no slimā dzīvnieka ved uz laboratoriju, lai noskaidrotu slimības ierosinātāju un tā jutīgumu);
3. Zāles jālieto pietiekami ilgu laiku un pietiekamā devā (jo precīzāks dzīvnieka svars, jo labāk);
4. tikai tad, ja pirmās izvēles zāles, kam būtu jābūt šaura spektra AML, neiedarbojas, tās nomaina pret tā saukto otro izvēli, kas ir plašāka spektra.
– Dzīvnieku ārstēšanas gadījumā svarīgi ievērot arī zāļu izdalīšanās periodus, tas saistīts ar dzīvnieku izcelsmes produktu drošumu cilvēku patēriņam.
Biežāk lietoto AML piemēri par lietošanas ilgumu un izdalīšanos no organisma:
• Pen&Strep (benzilpenicilīns un streptomicīns) – ārstēšanas ilgums vismaz 3 dienas, izdalīšanās laiks ar pienu – 60 h, gaļu – 23 d.;
• Betamox LA (pagarinātas iedarbības amoksicilīns) – vienreizēja deva atbilstoši svaram, ja nepieciešams, atkārto pēc 48 h, ierobežojumi pienam – 79 h, gaļai – 23 d.;
• Amoxy-kel 15% (amoksicilīns) – ārstēšanas ilgums 3–5 dienas saskaņā ar ķermeņa svaru, izdalīšanās laiks ar pienu – 3 d, gaļai – 30 d.;
• Oxytetracycline 10% – ārstēšanas ilgums 3 d., izdalīšanās laiks ar pienu – 3 d., gaļā – 28 d.;
• Excenel (ceftiofūrs) – paredzēts plaušu bakteriālu iekaisumu un nagstarpas bakteriālu iekaisumu ārstēšanai, ārstēšanas ilgums – 3 d., izdalīšanās laiks ar pienu – 0 d., ar gaļu – 1 diena;
• Cefenil RTU (ceftiofūrs) – lieto elpošanas sistēmas iekaisumu, nagstarpas bakteriāla iekaisuma, metrīta gadījumos. Norādīts, ka lietojams, ja pirmās izvēles antibiotiku lietošana bijusi nesekmīga. Ārstēšanas ilgums 3–5 d., izdalīšanās laiks ar pienu – 0 d., ar gaļu – 5 d.
– Ne vienmēr izdodas tūlīt nosūtīt paraugu uz laboratoriju, taču dzīvnieks jāsāk ārstēt nekavējoties, tad veterinārārsts, balstoties uz savu pieredzi un zināšanām, uzsāk antibakteriālo terapiju.
Avots: Latvijas Veterinārārstu biedrība
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops februāra numurā
