“Kultūrzīmes” rosina izvērtēt šogad paveikto kultūrpolitikā un ielūkoties nākotnē 0
Pēc dažām dienām arī 2015. gads būs kļuvis par atmiņām. Cik vērtīgiem veikumiem piesātināts tas ir bijis kultūrpolitikā un kas ir neizdarītais, malā noliktais? Kādi Ziemassvētku brīnumi paveras, ielūkojoties paveicamo darbu sarakstā 2016. gadā?
Uz šiem jautājumiem 2015. gada izskaņā lūdzām atbildēt kultūras ministri DACI MELBĀRDI, Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāju DACI BLUĶI, Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju JURI DAMBI un Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori SIGNI PUJĀTI.
DACE MELBĀRDE: “Strādājām, lielu mērķu vadīti”
“Viens no būtiskākajiem sasniegumiem ir atalgojuma fonda palielināšana, prioritāri to izlīdzinot muzejos, arhīvos, bibliotēkās 60 līdz 90% no vidējās sabiedriskā sektora darba samaksas, kā arī profesionālās mūzikas jomās starp iestādēm ar līdzīgām funkcijām. Nākamgad plānojam paaugstināt arī aktieru atalgojumu. Ļoti nozīmīgs darbs bija intensīva gatavošanās Latvijas valsts simtgades svinībām. Par to diskusijās visā Latvijā piedalījās ap 6000 dalībnieku, saņemts vairāk nekā 600 ideju, noslēdzies arī Nacionālā kino centra rīkotais simtgades filmu konkurss. LNB paspārnē uzsākts fundamentāls darbs pie Nacionālās enciklopēdijas izveides, Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) – mērķprogramma “Latvijai – 100”, atbalstot 38 projektus. Turpinās sekmīgs darbs pie Eiropas struktūrfondu apguves un plānošanas. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Doms, “Lielais Dzintars” Liepājā – tie ir tikai daži no šogad pabeigtiem nozīmīgiem un sabiedrībā ļoti gaidītiem kultūras infrastruktūras projektiem. Panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju par atbalstu turpmākai Daugavas stadiona projekta attīstībai nākamajā, 2014. – 2020. gada, plānošanas periodā, kur iestrādātas arī Rīgas koncertzāles atbalsta iespējas. Izstrādātas mediju politikas pamatnostādnes un rīcības plāns to īstenošanai, veiksmīgi aizvadīta Latvijas prezidentūra ES Padomē, sagatavots Radošās personas statusa likumprojekts un Nemateriālā kultūras mantojuma likumprojekts, Ministru kabinetā atbalstīts ziņojums par valsts finansēta Nevalstisko organizāciju fonda izveidi.
Saspringtais valsts budžeta veidošanas process nav devis iespēju mainīt VKKF finansēšanas modeli, lai gan finansējums, salīdzinot ar 2014. gadu, pieaudzis par 21,8% jeb 1,44 miljoniem eiro. Pie tā turpināsim strādāt. No notikumiem īpaši gribu atzīmēt Raiņa un Aspazijas gadu, kas bija veltīts izcilo dzejnieku 150. jubilejas atcerei. Šis tematiskais gads ir izrādījies tiešām visaptverošs un skāris ikvienu kultūras jomu.”
SIGNE PUJĀTE: “Simtgades Dziesmu svētku zīmē”
“Īpašs notikums bija VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku Noslēguma koncerts kā prezidentūras kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā.
Minēšu vēl dažus notikumus, kas mani skāra ļoti personīgi – tā ir izstāde “Latviskās dvēseles raksti”, kas spilgtā veidā uzrunāja gan starptautisko, gan Latvijas sabiedrību, vēstot par Dziesmu un deju svētku tradīciju. Arī – starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kurā līdzās rīkotāja statusam pabiju arī kā Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” dalībniece. Režisora Kirila Serebreņņikova izrāde “Raiņa sapņi” Latvijas Nacionālajā teātrī. Koncertzāles “Lielais Dzintars” atklāšana Liepājā – vēl viena skanīga infrastruktūra mūsu valstī.
Šogad izveidota kultūrizglītības padome, izstrādāti MK noteikumi, kas dod iespēju profesionālās izglītības kompetenču centra statusu piešķirt mākslas, dizaina un mūzikas vidusskolām. To jau saņēma Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola. 2016. gadā darbu turpinās izvēlētās Latvijas simtgades svētku Deju lieluzveduma un Noslēguma koncerta darba grupas, savukārt LNKC izsludinās konkursus citās Dziesmu un deju svētkos pārstāvētajās nozarēs. Pabeigsim darbu, kas saistīts ar nemateriālā kultūras mantojuma normatīvās bāzes izstrādi. Profesionālās izglītības kompetenču centra statusu varētu saņemt vēl trīs mācību iestādes mākslas, mūzikas un dejas jomās.”
JURIS DAMBIS: “2016. gads būs izšķirošs”
“Nupat decembrī Kultūras ministrijā apstiprinātas visu kultūras apakšnozaru attīstības stratēģijas līdz 2020. gadam. Gribētu arī izcelt vairāku ievērojamu objektu pabeigtus spožus atjaunošanas un restaurācijas darbus – Rīgas pilī, Krāslavas katoļu baznīcā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Rīgas Doma tornī, kur kvalitātes nodrošināšanai noietais ceļš nav bijis tik viegls. Varbūt par maz izdevies ieguldīt cilvēkresursos, atbalstīt un novērtēt izcilību.
Nākamais gads kultūras nozarei ir ļoti nozīmīgs un arī sarežģīts. Vispirms jāseko, lai jaunās valdības veidošanas procesā kultūra iegūtu pieredzējušu, kompetentu un aktīvu ministru. 2016. gads ir izšķirošs un ar tālejošām sekām ES struktūrfondu efektīva izlietojuma panākšanai. Paredzēta vairāku nozīmīgu kultūras objektu atjaunošana un restaurācija, kas prasīs pārdomātu procesa virzīšanu un uzstājīgu kvalitātes nodrošinājumu.
Kā paliekošs šā gada nospiedums laikā un telpā būs Latvijas šobrīd vēl nenovērtēts panākums – prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā uzsāktā diskusija starptautiskā konferencē par kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina mijiedarbību, kuras tēmu man bija iespēja izvēlēties un sākt virzīt jau 2014. gadā un kura notika, pateicoties spēcīgam VKPAI komandas darbam.”
DACE BLUĶE: “Solījumi jāpilda!”
“Par lielākajiem sasniegumiem uzskatu trīs projektus, no kuriem divi saistīti ar kultūras būvēm – koncertzāles “Lielais Dzintars” atvēršana Liepājā un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas rekonstrukcijas pabeigšana. Kā trešo vēlos minēt uzstādījumu par Latvijas simtgades sagaidīšanu un atzīmēšanu kā visas tautas svētkiem, kas šogad, šķiet, ir sasniedzis dzirdīgas ausis visā Latvijā visdažādāko sabiedrības kopienu vidū.
Pie neizdarītiem darbiem jāmin L. Straujumas valdības deklarācijā ierakstītais un tā arī nepadarītais. Manis vadītajai Radošo savienību padomei Nr. 1 – tas ir likums par radošo profesiju un radošo profesionālo organizāciju statusu un darbības atbalstu. Otra līdz galam neizdarītā lieta – lai arī Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums, kā solīts, ir pieaudzis, tomēr tā finansēšanas modelis, kas ļautu VKKF būt neatkarīgam no politiskiem procesiem un pēkšņiem lēmumiem, nav atjaunots. Gada nogale ar valdības krišanu veica straujas izmaiņas nākamā gada plānos. Svarīgākais darbs pēc jaunās valdības izveidošanas ir tās deklarācijas izstrāde. Centīsimies pārliecināt politiķus, ka nepadarītās lietas jānoved līdz galam un tām jābūt arī jaunās valdības dienas kārtībā. Rindā stāv gan Okupācijas muzejs, gan Jaunais Rīgas teātris, gan dažādas likumizmaiņas, kas skar radošo profesiju pārstāvju atalgojumu un nodokļus.
Lielākais pašas piedzīvojums kultūrā šogad man bija “Lielā Dzintara” atklāšanas koncerts. Neticamais ir piepildījies. Varu tikai pateikties diriģenta Imanta Rešņa apskaužamajai neatlaidībai, ticībai un degsmei, bez kā šis projekts nebūtu uzsākts, un Inta Dāldera tādai pašai neatlaidībai un ticībai, kas to pabeidza un nodeva klausītāju rīcībā.”
“KULTŪRZĪMJU” 10 IEDVESMAS AVOTI 2015
Iestudējums “Raiņa sapņi” Nacionālajā teātrī (režisors Kirils Serebreņņikovs, libreta autore Ieva Struka): elektrizējošs notikums Latvijas teātra dzīvē, kas jau pašā gada sākumā sabangoja Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gada akadēmiskos ūdeņus.
Jānis Rokpelnis “Post factum” (“Neputns”): dzejnieka domas muzikalitāte, emocionālā ietilpība un lakonisms, kas vedina izlasīt vienā elpas vilcienā.
Latviešu laikmetīgās mākslas izstāde “Mazāks miers, lielāks miers” Latvijas Dzelzceļa muzejā: Helēnas Demakovas kūrētā spilgtāko Latvijas mūsdienu mākslinieku darbu parāde nojauca gan iedomātās mākslinieku paaudžu, gan viņu atšķirīgo izteiksmes stilu barjeras, rosinot vaicāt: kad Rīgā būs Laikmetīgās mākslas muzejs, kur māksla beidzot rastu sev telpu un mājas.
“Tas vārds. Daugava”, Latvijas Radio kora koncertuzvedums: Aspazija, Rainis, Jānis Lūsēns, Mārtiņš Brauns un visam pāri – Latvijas Radio kora balsu izcilais skanējums. Spožs mūzikas notikums ar ārkārtīgi dziļu patriotisko vēstījumu.
11. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki no 6. līdz 12. jūlijam: latviskuma un tēvzemes mīlestības manifestācija, kas pierādīja, ka Latvijā aug patriotiska, emocionāli bagāta paaudze.
Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” no 15. līdz 19. jūlijam: skanošs un dzirkstošs atgādinājums – mantojumā ir mūsu spēks.
Izrāde “Brodskis/Barišņikovs” Jaunajā Rīgas teātrī (režisors Alvis Hermanis): divu izcilu radošu personību dziļi introverta un emocionāli jaudīga saruna par klātneesošo trešo, kas tapa par sensāciju jau pirms pirmizrādes.
Izstāde “Akvarelis Latvijā. 19. – 21. gadsimts” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”: kultūrvēsturiskajā nozīmīgumā izcils kultūrfakts, Latvijas mākslas vēstures panorāma reti piedzīvotā vērienīgumā un amplitūdā.
Liepājas koncertzāles “Lielais Dzintars” atklāšana 6. novembrī: neaizmirstams notikums, kas dos jaunu elpu kultūras dzīvei visplašākajā diapazonā visā Kurzemes reģionā.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas nodošana ekspluatācijā 1. decembrī: atjaunotā un paplašinātā mākslas tempļa jaunā dzīve kā cerīgs solījums patiešām kvalitatīvas mākslas telpas paplašināšanai Rīgā.
