Uzziņa 17
* Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) sagatavotais koncepcijas projekts par zemes dzīļu izmantošanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei publiskai apspriešanai tika nodots 2014. gada 23. oktobrī.
* 2016. gada 21. martā tas apspriests Koalīcijas sadarbības padomē. Bet līdz Ministru kabinetam tas vēl nav nonācis, tādējādi joprojām nav skaidrības par to, kad tas varētu notikt, tāpat arī par to, kad varētu tikt sagatavoti un pieņemti likuma grozījumi.
* Jau izsludinot koncepcijas projektu Valsts sekretāru sanāksmē, tas atdūrās pret vairāku nevalstisko organizāciju iebildumiem. Citu starpā Baltijas ģeologu asociācija pārmeta ministrijai, ka koncepcijas projekts ir izstrādāts pavirši, bez vajadzīgajiem aprēķiniem. Nav izstrādāts kompensāciju mehānisms zemes īpašniekiem, nosakot tai ierobežojumus. Nav pārliecības, ka iespējamais ekonomiskais ieguvums pārsniegtu tos izdevumus, kas valstij būtu jāsamaksā zemes īpašniekiem.
* Aizvadītajos divos gados Kanādas uzņēmuma “Inventus Mining Corp.” pārstāvji Latvijā ciemojušies vairākkārt. Taču ikreiz devušies mājup, lielu skaidrību negūstot.
* 2016. gada 5. jūlijā notikusi VARAM un Kanādas uzņēmuma “Inventus Mining Corp.” pārstāvju kārtējā tikšanās, kuras laikā kanādieši taujājuši, cik tālu pavirzījies koncepcijas projekts, kā arī par iespēju pieprasīt zemes dzīļu izmantošanas licenci ģeoloģiskajai izpētei valstij vai vietējām pašvaldībām piederošajā zemē, kurai, saņemot attiecīgu atļauju, pētnieki varētu piekļūt ātrāk, nekā gaidot, kamēr VARAM sagatavotu un Saeimā pieņemtu likuma grozījumus.
Latvijā zemes dzīļu izpēte nolūkā meklēt naftas atradnes un veikt ģeoloģisko kartēšanu sākās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.
Kurzemē līdz pamatklintājam tika veikti ap 200 urbumi (1000 līdz 1800 metru dziļumā). Tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā nafta tika atrasta, bet tās rūpnieciska ieguve nav notikusi. Naftas daudzums izpētītā Kuldīgas puses atradnē noteikts 770 000 tonnu apjomā, to skaitā iegūstamie krājumi (naftas daudzums izpētītajā atradnē, kuru var iegūt, izmantojot mūsdienu tehniku un tehnoloģiju) – 150 000 tonnu. Padomju varas laikā tās krājumus atzina par nelieliem, tādējādi rūpnieciskai ieguvei neizdevīgiem. 1972. gadā naftas meklēšanu Latvijā pārtrauca. To atjaunoja 1986. gadā, jo Lietuvas ziemeļrietumos, netālu no Latvijas robežas, jūrā atklāja jaunu naftas atradni.
Pašlaik ir iespējama un ekonomiski izdevīga arī salīdzinoši nelielu iegulu apgūšana, līdz ar to šīs uzņēmējdarbības nozares attīstība.
Latvijā zemes dzīļu izpētes un atradņu izmantošanas atļaujas nav vienās rokās. Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves tiesības izsniedz Ekonomikas ministrijā. Citu derīgo izrakteņu izpētei un ieguvei atļaujas izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Bet bieži sastopamo derīgo izrakteņu (māla, smilts, grants, kūdras u.c.) ieguves atļaujas līdz piecu ha platībā vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās izsniedz vietējās pašvaldībās.
Kopš 1996. gada ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Latvijā dažādām, lielākoties ārvalstu, sabiedrībām pavisam ir izsniegtas 11 licences. Pašlaik dažādu iemeslu dēļ lielākā daļa izsniegto licenču ir zaudējušas spēku.
