Daudz jautājumu bez atbildes 17
Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Juris Jātnieks atzīst, ka padomē, kurā pārstāvētas 20 vides aizsardzības sabiedriskās organizācijas, vēl neesot apspriests, kā zemes dzīļu izmantošana varētu ietekmēt dabu.
“Pati krāsaino metālu rūdu atradņu izpēte, izmantojot ģeoradaru un citus tālizpētes paņēmienus, būtiski nevarētu ietekmēt vidi,” spriež viņš, “bet, iekams izlemt, vispirms būtu jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Kā notiks iespējamā apgūšana, ja atklāsies, ka Latvijas zemes dzīlēs patiešām ir šīs atradnes? Kur tā notiks?
Tā kā Latvijai pašai nav pieredzes kalnrūpniecībā un arī atradnes varētu būt lielā dziļumā, to apguvē būs jāiesaista ārvalstu uzņēmēji. Tāpēc tikpat svarīgs jautājums – ko iegūs Latvija? Vai Latvija neuzņemsies pārāk dārgas saistības, un vai tās atsvērs iespējamos ekonomiskos ieguvumus nākotnē?”
Ja iespējamā atradņu apgūšanas vieta būtu valsts īpaši aizsargājamās dabas teritorijā, tad, pēc Jura Jātnieka domām, tas nebūtu pieļaujams. Latvijā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju jau tā esot maz, tikai 11,53% no valsts teritorijas. Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm šai ziņā esam trešajā vietā no beigām. Slovēnijā, piemēram, to īpatsvars ir 38%.
Viņaprāt, iespējamā atradņu apgūšanas vieta lauksaimnieciski izmantojamā zemes platībā radītu relatīvi mazāku zaudējumu dabai. Cita lieta – ja šajā nolūkā jāziedo meži.
