Ko iedzīvotājiem dos nodokļu reforma? “LA” infografika 1
Pagājušonedēļ Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus vienpadsmit nodokļu likumos, iezvanīja sākumu nodokļu reformai.
No nākamā gada 1. janvāra samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, palielinot ar šo nodokli neapliekamo ienākumu daļu, minimālo atalgojumu, kā arī apgādniekiem paredzēto atvieglojumu apmēru, valdība sola iedzīvotājiem atstāt vairāk naudas viņu maciņos. Pēc aptuvenām aplēsēm 20 līdz 40 eiro mēnesī vairāk nekā pašlaik.
Ar šiem pasākumiem, kurus valdība jau paguvusi plaši izreklamēt, iecerēts mazināt iedzīvotājiem uzkrauto nodokļu slogu un ienākumu nevienlīdzību. Vai 20 līdz 40 eiro mēnesī papildu iedzīvotājiem būs pietiekams atspaids, lai mazinātu lielas iedzīvotāju daļas trūkumu un grimšanu nabadzībā, par to var rasties šaubas vairāku iemeslu dēļ.
No nākamā gada paredzētā akcīzes nodokļa celšana degvielai neizbēgami sadārdzinās pilnīgi visas pārtikas un pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus. Prognozētais 0,3% inflācijas pieaugums tikai uz papīra izskatās neievērojami mazs. Divreiz lielāka Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme var iesist robu to iedzīvotāju ienākumos, kuri tos mēģina papildināt, no sava meža pārdodot kokus, zemi vai citu nekustamu īpašumu, tāpat izīrējot dzīvokli vai iznomājot lauksaimniecībā izmantojamu zemi.
Ienākumu samazināšanu var radīt arī šķietami niecīgais sociālā nodokļa likmes paaugstinājums par 1%, kuru uz pusēm maksās darba ņēmēji un darba devēji. Iedzīvotājiem, sevišķi Rīgā, Jūrmalā un citās lielākajās pilsētās, būtiski svarīgs ir nekustamā īpašuma nodoklis, kuru valdības izplānotā nodokļu politikas maiņa nemaz neskar. Kaut arī no 2016. gada 1. janvāra nekustamiem īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības būs “iesaldētas” līdz 2019. gada 31. decembrim, Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā un citās pilsētās, kurās zemei noņemts kultūrvēsturiskais statuss, no 2018. gada 1. janvāra kadastrālā vērtība zemei palielināsies par 30 līdz 45%.
Savu artavu iedzīvotāju ienākumu samazināšanā noteikti dos arī kopš pagājušā gada ar dzīvojamo namu pārvaldīšanu saistīto pakalpojumu sadārdzināšanās, ko izraisa to aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli, tāpat kopš pagājušā gada ieviestā tā dēvētā lietus nodokļa iekasēšana Rīgā, Jelgavā un citās pilsētās.
Vienlaikus nodokļu reforma neparedz aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli lieluzņēmumu un banku īpašniekus – dividenžu saņēmējus.
Šo un vēl citu iemeslu dēļ var iznākt, ka no plaši izreklamētās nodokļu reformas un iedzīvotājiem piesolītajiem ieguvumiem iznāks vien kārtējais čiks. Tas, kas ar vienu roku it kā tiks iedots, ar otru tiks paņemts atpakaļ, turklāt ar uzviju. Vienīgā cerība – ekonomikas izaugsme, kas dod lielākas algas un mudina vairāk tērēt.
Attaisnotie: mazāk nekā pašlaik
No 2018. gada attaisnotajiem izdevumiem varēs atgūt samaksāto IIN 20% apmērā.
Attaisnotie izdevumi medicīnai, izglītībai, bērnu interešu izglītībai nevarēs pārsniegt 50% no ar IIN apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro gadā vienam ģimenes piederīgajam.
Attaisnotie izdevumi pensiju fondiem un uzkrājošajai apdrošināšanai nevarēs pārsniegt 10% no ar IIN apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā.
Līdz šim no valsts varēja atgūt IIN līdz 215 eiro gadā par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, savukārt par zobārstniecību un plānotajām operācijām – pilnā apmērā.
