Ko grib izdibināt Alvis Hermanis. Recenzija par JRT izrādi „Kurlmēmo zeme” 3
Autors: Normunds Akots, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Izrādē “Kurlmēmo zeme” režisors neuzbāzīgi zemtekstā ievij kaut ko līdzīgu aktrises Čulpanas Hamatovas pašterapijas seansam.
Pēdējo pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) pie Dzemdību nama Alvis Hermanis formatē kā skarbi romantisku trilleri, kas veidots pēc Renātas Ļitvinovas stāsta “Iegūt un piederēt” un Valērija Todorovska savulaik augstu novērtētās filmas “Kurlo zeme” motīviem. Tā vēsta par divu meiteņu draudzību un centieniem izdzīvot sabiedrībā, kuras dzīvi noteica un kontrolēja neskaitāmi mafijas un bandītiski grupējumi pagājušā gadsimta 90. gados Krievijā. Kaut ko līdzīgu pēc padomju impērijas sabrukuma piedzīvojām arī mēs, un tas varētu kalpot par vienu no blakusiemesliem, kādēļ Hermanis šodien izvēlējies pievērsties šim materiālam, taču tas nebūt nav galvenais.
Filmā vienu no meitenēm spēlē Čulpana Hamatova un tā ir loma, ar kuru sākas aktrises karjera, kurā iemirdzas viņas talanta šķautnes un kura paver ceļu uz popularitāti. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzi krievu mākslinieki nonāca neapskaužamas dilemmas priekšā – attaisnot agresiju un sadarboties ar valdošo režīmu vai nosodīt to un pamest dzimteni? Čulpanas Hamatovas lēmums saglabāt savu cilvēcisko pašcieņu noveda pie tā, ka Alvis Hermanis piedāvāja viņai kļūt par JRT aktrisi. Palika tikai viens šķērslis – valodas barjera, un aktrisei bija jāpierāda, ka viņa to spēs pārvarēt. Diemžēl šajā gadījumā “pārvarēšana” nav tikai prasmes, tehnikas vai intelekta joma, bet gan vesels sarežģītu jautājumu kamols, kura atšķetināšana prasa un prasīs vēl no aktrises daudzas grūtas izvēles. Un tieši tām ir veltīts JRT jaunais iestudējums.
Jāatzīst, ka, būdams labs psihologs, Alvis Hermanis ir rīkojies ar apdomu un ļoti delikāti. Izvēloties tieši šo filmu un veidojot izrādi kā skatuvisku saspēli ar filmas epizodēm, viņš ne vien paplašina nozīmes scenārija sižetisko norišu atainojumā, bet neuzbāzīgi ievij sava iestudējuma zemtekstā kaut ko līdzīgu aktrises Čulpanas Hamatovas pašterapijas seansam, kas skatītāja uztverē spēcīgi padziļina cilvēka un likteņa tēmas dimensijas. Piemēram, izrādes zīmīgais sākums, kad aktrise cenšas runāt, bet vārdi neatskan, spiež mūs uzdot jautājumu: ko īsti nozīmē cilvēkam zaudēt dzimto valodu? Tā jau nav tikai spēja pilnestīgi izteikties, valoda nosaka domāšanu, mūsu pasaules redzējumu un piederību kādai kultūrai.
Tā veido mūsu identitātes pamatslāni. Ja to zaudē vai sadrupina, veidojas plaisas visos pārējos identitātes līmeņos un tās ir ārkārtīgi grūti aizpildīt. Šādā likteņa piespēlētā situācijā pašreiz atrodas Čulpana Hamatova, un izrāde perfekti atklāj ne vien situācijas patieso būtību, bet mēģina arī ieskicēt tās varbūtēju risinājuma iespēju šodienas naida saraustītajā pasaulē.
Sižetisko notikumu virkne, kuru publikai izrādē atklāj uz ekrāna demonstrētie filmas fragmenti, ir visai triviāla. Divas provinces meitenes, nonākušas metropolē un saskārušās ar tās skarbo realitāti, izlemj savus sapņus piepildīt, kļūstot par “nevainīgām” prostitūtām. Viena ir neglābjami iemīlējusies trulā azartspēlmanī un ziedo sevi, lai izvilktu to no dzīvībai bīstamiem parādiem, bet otra grib ātrāk tikt pie bagātības, lai abas kopā varētu aizbraukt un nodoties bezrūpīgai dzīvei. Protams, kriminālajā vidē ir savi likumi, goda kodeksi un cilvēki, kas pēc tiem rīkojas. Ja gribi izdzīvot, tiem ir jāpielāgojas, un meitenes to arī dara.
Uz skatuves paralēli izspēlējot ekrānā vērojamās norises, režisors abām aktrisēm neliek tās vienkārši kopēt, bet, saglabājot nosacītu apstākļu līdzību, veido mizanscēnas, kurās akcenti pārbīdās uz emocionāli paspilgtinātām meiteņu savstarpējo attiecību veidošanās stadijām. Vadošo lomu šajā procesā uzņemas Jaja, kuru izrādē ar negaidīti spilgtiem aktierspēles triepieniem atveido Kristīne Krūze.
Neņemos teikt, vai Hermanis ir īpaši piestrādājis pie viņas lomas vai tā ir Hamatovas personības ietekme, bet aktrises iejušanās tēlā ir nevainojama gan visās temperamenta izpausmēs, gan veiksmīgi izmantotajā kurlmēmo žestu valodas pielietojumā. Partnerības ziņā abas aktrises uz skatuves ir līdzvērtīgas, un Kristīnes Krūzes veikums meiteņu draudzības tīkla kopīgajā aušanā ir atzinības vērts.
Čulpanas Hamatovas spēle Ritas lomā ir nedaudz komplicētāka, jo tā summējas no diviem cieši savītiem pavedieniem: filmā atainotajiem Ritas likteņa pavērsieniem un pašas aktrises retrospektīva atskata uz aizgājušā laika izjūtām, kas formē viņas šodienīgo attieksmi pret visu apkārt notiekošo. Viņa uz skatuves atsaucas Jajas sapņiem un viņas jūsmīgajiem draudzības apliecinājumiem, iesaistās riskantajos naudas pelnīšanas pasākumos, bet radītajā tēlā paliek aktrise, kas to visu spēlē, gremdējoties pati savās atmiņās.
Hermanis izrādē to fiksē ar mazu skaistu epizodi – aktrise uzliek rudo parūku, uz brīdi pārvēršas absolūtā filmas personāžā un, skumji pasmaidot, noņem to. Visu pārējo skatuves laiku viņa ir Čulpana Hamatova, kas kādā Rīgas teātrī latviešu valodā spēlē Ritas lomu, lai izstāstītu publikai, cik grūti šajā pasaulē ir “atrast cilvēku, kuru var gaidīt arī tad, kad līst lietus”. Ja ir vēlme redzēt, kā tas notiek, uzmanīgi skatieties aktrises acīs, tās visu pateiks priekšā bez vārdiem.
Izrādes nosaukumā izmantotā metafora “Kurlmēmo zeme” ir tik daudzslāņaina, ka katrs pats var izvēlēties, kuram no tiem izrādē pievērst savu uzmanību. Vienu saistīs mūžīgais nesaprašanās refrēns, citu – režisora piedāvātais klusēšanas jautājums, taču, ja izvēlamies to slāni, kurā darbojas “sirds loģika”, tad atklāsim, ka Alvi Hermani, visticamāk, šoreiz ir ieinteresējis cilvēka ētiskais liktenis, ar kuru mēs visi mēdzam attaisnot savu likteni.
Likteņa līnija plaukstā nav jāmaina ar asu priekšmetu, tā ir šajā dzīvē jāpiepilda. Ar ko un kā? To režisors kopā ar Čulpanu Hamatovu mēģina izdibināt savā izrādē.
UZZIŅA
“Kurlmēmo zeme”, iestudējums Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē
Autori: Renāta Ļitvinova, Valerijs Todorovskis, režisors: Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece: Jana Čivžele, gaismu mākslinieks: Lauris Johansons, videomākslinieks: Toms Harjo.
Lomās: Čulpana Hamatova, Kristīne Krūze, Gundars Āboliņš, Toms Harjo.
Nākamās izrādes: 22. novembrī, 13. decembrī, uz avīzes nodošanas laiku izpārdots līdz 1. februārim.
