Veikalos ir bagātīgs fasēta dzeramā ūdens piedāvājums, taču paviršam pircējam nebūt nav skaidrs, ar ko tie atšķiras cits no cita un kas noteicis, kādam un no kurienes ņemtam jābūt šim PET pudelēs pildītajam dzērienam. Mēģināsim papētīt!

Dalījums

Lasītākie

Kokteilis

Mīl? Nemīl? Precēs? Neprecēs? Lielais mīlestības horoskops sievietēm 2025. gadam visām zodiaka zīmēm

Krimināls

Inese Supe “sacēlusi kājās” cietumu uzraudzītājus: ”Tiesas spriedumos nav minēts, ka ieslodzījumā par šīm personām ir ieteicams ņirgāties“

Nāve nav beigas: pasaulē gudrākais cilvēks, kura IQ ir augstāks par Einšteina, skaidro, kas notiek, kad cilvēks nomirst

Lasīt citas ziņas

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilze Lejasbuda skaidro, ka Latvijā tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs fasētā ūdens dalījums noteikts saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem, kā arī Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumiem. Šis dalījums ir sekojošs: dzeramais ūdens, avota ūdens un dabīgais ūdens, kurš iedalās dabiski gāzētā dabīgajā minerālūdenī, dabīgajā minerālūdenī, kas bagātināts ar gāzi no pazemes ūdeņu atradnes, un gāzētā dabīgā minerālūdenī.

Ar terminu dzeramais ūdens apzīmē virszemes un pazemes ūdeni, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura pagatavošanai, izmantošanai mājsaimniecībā, tirdzniecībai, kā arī izmantošanai pārtikas ražošanā neatkarīgi no piegādes veida (pa ūdensvadu, cisternās, fasējumā).

“Kaulainā pļauj tā, ka maz neliekas” – cilvēki satraukti un skumji par tik daudziem mirušajiem viena mēneša laikā

APTAUJA. Lasītāja: “Mēdz jautāt, kādi ir risinājumi uzticības atjaunošanai politiķiem. Es zinu! Samaziniet algas uz pusi!”

TV24

Arno Jundze uzskata, ka valstī nepieciešama valodas politika: “Izbraucam cauri Rīgai! Cik te ir vispār uzrakstu latviešu valodā!?”

Apzīmējumu avota ūdens izmanto pazemes ūdeņiem (saldūdeņiem), kas paredzēti lietošanai uzturā dabīgā veidā, iepildīti galapatērētājiem paredzētā tilpnē ieguves vietā un atbilst Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 1130 “Noteikumi par dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas” un normatīvajiem aktiem par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

Dabīgais minerālūdens

… ir pazemes ūdens, kas iegūts no pazemes ūdens atradnes pa vienu vai vairākiem urbumiem. PVD speciāliste Ilze Lejasbuda uzskaita, kas nepieciešams, lai varētu uzsākt dabīgā minerālūdens ieguvi.

– Ir jāsaņem pazemes ūdens ieguves uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļauja. Lai to iegūtu, pārtikas uzņēmumam jāiesniedz iesniegums atļaujas saņemšanai PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrā un Atbilstības sertifikāts, kas apliecina, ka dabīgais minerālūdens atbilst noteikumu prasībām. Atbilstības sertifikātu izsniedz sertifikācijas institūcija. Tad pārtikas uzņēmums jāreģistrē PVD.

Dabīgie minerālūdeņi, kurus atļauts brīvi izplatīt Eiropas Kopienas tirgū, ir iekļauti Eiropas Komisijas izveidotajā dabīgo minerālūdeņu sarakstā. To var aplūkot PVD mājaslapā.

Pirms dabīgo minerālūdeni pilda pudelēs, no tā ir atļauts atdalīt nestabilus elementus, piemēram, dzelzs un sēra savienojumus, filtrējot vai nostādinot (dekantējot), vai vispirms bagātinot ar skābekli (oksigenējot), ja vien apstrāde nemaina minerālūdens būtiskās sastāvdaļas. Tāpat drīkst atdalīt dzelzs, mangāna, sēra un arsēna savienojumus, apstrādei izmantojot ar ozonu bagātinātu gaisu, atdalīt fluorīdus, ja vien apstrāde nemaina minerālūdens būtiskās sastāvdaļas. Dabīgajam minerālūdenim ir arī atļauts pievienot vai atdalīt oglekļa dioksīdu.

Dabīgais minerālūdens no dzeramā ūdens atšķiras ar minerālsāļu, mikroelementu un citu sastāvdaļu klātbūtni.

Kas uz etiķetes?

PVD uzraudzībā un kontrolē ir 34 fasēta ūdens uzņēmumi, no kuriem trīs ir dabīgā minerālūdens ražotāji (SIA “Venden”, SIA “Cido Grupa”, SIA “Siguldas minerālūdens”) un trīs – avota ūdens ražotāji (SIA “Venden”, SIA “Vigo”, SIA “Eden Springs Latvia”).

Dzeramajam ūdenim nav specifisku marķējuma prasību, līdz ar to uz etiķetes nav obligāti jānorāda ūdens ieguves vieta un tā sastāvs. Protams, ja uzņēmums vēlas, šādu informāciju marķējumā var norādīt.

Dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim ir marķējuma prasības – papildus citos normatīvajos aktos par pārtikas apriti minētajām prasībām iekļauj šādu informāciju:

• tirdzniecības nosaukums (avota ūdens, dabīgais minerālūdens, dabiski gāzēts dabīgais minerālūdens, dabīgais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no atradnes vai gāzēts dabīgais minerālūdens);

• ūdens ieguves vietas (avota vai urbuma un atradnes) nosaukumu;

• ja pievienots oglekļa dioksīds, papildus jānorāda gāzēts;

• ja atdalīts oglekļa dioksīds, papildus var pievienot norādi pilnīgi degazēts (dekarbonizēts) vai daļēji degazēts (dekarbonizēts);

• ja veikta apstrāde ar ozonu bagātinātu gaisu, jābūt norādījumam Ūdens apstrādāts, izmantojot ar ozonu bagātinātu gaisu, ar atļautu oksidācijas metodi;

• ja fluorīdu koncentrācija avota ūdenī pārsniedz 1,5 mg/l, marķējumā jāraksta Satur vairāk nekā 1,5 mg/l fluorīdu: nav piemērots lietošanai zīdaiņu uzturā un par septiņiem gadiem jaunāku bērnu uzturā;

• ja fluorīdu koncentrācija avota ūdenī pārsniedz 1,5 mg/l, jānorāda faktiskais to sastāvdaļu daudzums;

• marķējumā ir atļauts norādīt Veicina gremošanu, Veicina aknu un žults darbību vai līdzīgi.

Vai jebkuru no pieminētajiem ūdeņiem patērētājs var dzert neierobežotā daudzumā vai arī jābūt uzmanīgam?

Patērētājiem vajadzētu pievērst uzmanību dabīgo minerālūdeņu mineralizācijas pakāpei, jo tiem var būt ļoti mazs, mazs vai arī minerālsāļiem bagāts saturs, – uzskaita I. Lejasbuda. – Tāpat uzmanība jāpievērš konkrētajām sastāvdaļām. Piemēram, ja dabīgais minerālūdens satur fluorīdus vairāk nekā 1,5 mg/l, tas nav piemērots lietošanai zīdaiņu un par septiņiem gadiem jaunāku bērnu uzturā.

No dzidravota

Tirgus līderis fasētā ūdens ražošanā Latvijā ir SIA “Venden” – 1997. gadā izveidots Latvijas uzņēmums, kas patērētājiem piedāvā dabīgā avota ūdeni “Venden Mežavots” un dabīgo minerālūdeni “Venden minerāls”.

Pie mums ir vairāki avotu veidi (sēravoti, ģipšavoti, dzelzs­avoti, kaļķavoti un dzidravoti), ko nosaka pēc ūdens garšas un nogulumiem ap avota izteku. Latvijā visretāk sastopami dzidr­avoti, kuru ūdenim nav jūtams ne aromāts, ne arī piegarša, jo tas satur maz minerālvielu, ir dabiski mīksts.

Pudelēs ar etiķeti “Venden Mež­avots” tiek pildīts ūdens, ko iegūst no Mežuļu dzidravota, kas atrodas Valmieras rajona Kocēnu pagastā un ir ar ļoti zemu kaļķakmens un dzelzs saturu, turklāt, plūstot caur dabas veidotiem filtriem – tīriem kvarca smilšu slāņiem – attīrās. Šādu – dabiski mīkstu saldūdeni, kas satur optimālu minerālvielu daudzumu, – uzskata par augstvērtīgāko dzeramo ūdeni. Jo pazemes ūdeņos un gruntsūdeņos parasti minerālvielu ir par daudz, savukārt destilēts ūdens veicina minerālvielu noārdīšanos. Vēl kāds būtisks faktors – lietojot mīkstu ūdeni, uz elektrisko kannu sildelementiem un katlu sienām neveidojas nogulsnes, arī cilvēka organismam tas ir labvēlīgāks nekā ciets ūdens (ar lielu kaļķa daudzumu).

“Venden Mežavots” ir pirmais un vienīgais Latvijā sertificētais dabīgā avota ūdens, savukārt tā ieguves vietai – avotam “Mežuļi” – ir sava pase, ko izdevusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

Jau pāris gadu veikalu piedāvājumā ir arī “Venden minerāls” – dabīgais minerālūdens, ko iegūst Vidzemes augstienē Gaujas Nacionālā parka teritorijā – vietā, kur agrāk atradās daudziem pazīstamā sanatorija “Cīrulīši”. Šis veldzējošais škidrums ir ar mazu minerālsāļu saturu, bet ar lielisku garšu. To ķīmiski neapstrādā, nepievieno konservantus. Lai minerālūdens saglabātu savas dabiskās īpašības, tā ieguvei izmanto 135 metrus dziļu nerūsējošā tērauda dziļurbumu.