Ko dotu Krievijas izslēgšana no ANO? Komentē ārpolitikas eksperts 0
Vai, distancējoties no Krievijas un izslēdzot to no ANO, kaut kas mainītos? “Es tagad negribētu tā pilnībā mesties ANO aizstāvībai, bet tomēr es domāju, ka ANO ir tik efektīva, cik viņa var būt efektīva,” TV24 raidījumā “Preses klubs” teica Andris Sprūds, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, ārpolitikas eksperts.
Savu sacīto viņš skaidroja, ka ANO ar 193 valstīm ir būtībā pārstāvēta visa pasaule, ieskaitot arī Krieviju.
“Krieviju teorētiski var izslēgt, praktiski – nē,” Sprūds norāda. “Krievu diplomātiem var neļaut braukt uz ANO Drošības padomi, izmest arā viņus no Ņujorkas, un būtībā, ja viņi nepiedalās, tad tanī brīdī Drošības padome rekomendē, ka viņa vairs nav ANO drošības padomes pastāvīgā locekle.”
Līdzīgs gadījums jau esot bijis – 1950. gadā ANO rezolūcija bija atbalstoša cīņā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju, un Krievijas delegācija vienkārši izgāja ārā, un, tā kā viņa nebija klātesoša, Drošības padome bez Padomju savienības iespējām uzlikt veto nobalsoja par Dienvidkorejas atbalstīšanu.
Viņš arī stāsta, ka no Tautu savienības Krievija tika izslēgta pirms Otrā pasaules kara – vai tas beigās nenovedz pie vēl dramatiskākiem notikumiem?
Tāpat ir arī jautājums – kas būs tie, kas vērsīsies pret Kriebijas agresiju? ANO zilās ķiveres [tā dēvētie ANO miera uzturētāji – red.]?
“Beigu beigās mēs tāpat nonāksim, ka tā būs koalīcija, kas spēs to realizēt. Tā būs būtībā tā pati koalīcija, kas ir šobrīd NATO,” viņš atzīmē.
Tāpēc šeit Sprūds uzsver, ka šobrīd ir jautājumi, cik efektīvi institūcija darbojas par absolūtu nepieciešamību iestāties par cilvēka dzīvību un humanitārajām vērtībām, bet vienlaikus kādam būs šīs lietas jārealizē pret kodollielvalsti.
“Jo beigās jau būs situācija tāda, ka Drošības padome var nolemt, ka mēs tagad rīkojamies, bet nebūs neviens kas rīkojas. Un kas tad?” ārpolitikas eksperts jautā.
