Ko dos Finanšu ministrijas ierosinājumi samazināt nodokļus? 0
Finanšu ministrs Andris Vilks nācis klajā ar ministrijā sagatavoto priekšlikumu no šā gada 1. jūlija par vienu procentu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, bet no 2013. gada 1. janvāra par vienu procentu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Vienlaikus tiktu palielināta ar šo nodokli neapliekamā ienākumu daļa no 45 līdz 60 latiem.
Pašlaik PVN pamatlikme ir 22%, bet IIN likme – 25%, kas ir visaugstākās triju Baltijas valstu starpā. Igaunijā PVN pamatlikme ir 20%, Lietuvā – 21%. Igaunijā IIN likme ir 21%, Lietuvā – 15%.
Pēc Finanšu ministrijas plāna 2013. gadā Latvijā IIN likme būtu 24%, 2014. gadā – 23%, bet 2015. gadā – 21%. Ar IIN neapliekamie mēneša ienākumi 2013. gadā būtu 60 lati, 2014. gadā – 75 lati, bet 2015. gadā – 90 lati. IIN atvieglojumi par apgādājamiem (pašlaik 70 lati mēnesī) līdz 2015. gadam pieaugtu līdz 90 latiem mēnesī.
Lienīte Caune, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente: “Nelolosim ilūzijas! PVN samazināšana par vienu procentu valstij nedos nekādu labumu. Drīzāk otrādi – cietīs valsts budžets. IIN samazinājums darba devējiem nedos neko. Savukārt darba ņēmējiem tas dos papildu pāris latu “uz rokas”, kam tāpat nav būtiskas nozīmes. Finanšu ministrijai būtu jāķeras pie būtiskas darbaspēka nodokļu samazināšanas, nevis jānodarbojas ar niekiem. Pēc LTRK un Stokholmas Ekonomikas augstskolas lietpratēju vērtējuma, Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir aptuveni 40%. Būtiski samazinot darbaspēka nodokļus, kāda daļa uzņēmēju, visticamāk, labprātīgi gribētu turpmāk strādāt godīgi. Pašlaik uzņēmēji nav ieinteresēti to darīt tāpēc, ka valsts uzkrautais darbaspēka nodokļu slogs ir pārmērīgi liels. No katra lata, ko darba devējs izmaksā algā darba ņēmējam, viņiem jāsamaksā valstij 60 santīmi. Mazos un vidējos uzņēmumos šis nodokļu slogs nedrīkstētu pārsniegt ceturtdaļu no katra darba ņēmējam algā maksātā lata.”
Guntars Šube, uzņēmuma “Dimdiņi” pārdošanas un mārketinga vadītājs: “Šie priekšlikumi ir kā kosmētisks remonts nodokļu politikas celtnē. No tiem nebūs nekāda labuma ne darba devējiem, ne darba ņēmējiem. Pavisam vienkārša matemātika: ja maizes klaips maksā aptuveni 50 līdz 60 santīmus, tad PVN samazināšana par procentu maizes klaipa cenu samazinātu aptuveni par pussantīmu. Man rodas iespaids, ka ar šiem priekšlikumiem valdība grib labāk izskatīties Eiropas Savienības dalībvalstu fonā un ātrāk iekļūt eiro valūtas zonā. Uzņēmēji to ļoti labi zina, tāpēc nevajadzētu viņus mānīt, stāstot par kaut kādām būtiskām pārmaiņām nodokļu politikā.”
Pēteris Dzirkals, uzņēmuma “Latvijas Energoceltnieks” (“LEC”) valdes priekšsēdētājs: “Piedāvājums samazināt nodokļus izklausās labāk nekā piedāvājums tos paaugstināt. Atliek vien jautājums, vai šo nodokļu samazinājums par vienu procentu būs tik būtisks, lai par to skandinātu kā par nezin kādu milzu atvieglojumu uzņēmējiem un iedzīvotājiem? Visi atceramies, ka vēl samērā nesen PVN likme bija tikai 18%, piedāvādama no PVN 22 procentiem atņemt vienu, tagad ministrija grib labi izskatīties un gaida, ka sabiedrība par to sajūsmā aplaudēs.”
Daiga Zēna-Zēmane, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle: “Jebkurš piedāvājums samazināt nodokļus atstāj cilvēkos labu iespaidu. Taču neatstāj doma, ka arī šoreiz tas izteikts pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, cerot uz vēlētāju lielāku atbalstu. Ja valdība patiešām grib kaut ko izdarīt iedzīvotāju labā, tad, manuprāt, vispirms vajadzētu ieviest kārtību nekustamo īpašumu kadastrālajā vērtēšanā un ar to saistītā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinos.”
