– Ja reiz runājam par pavadošajām delegācijām, jāpiemin, ka vizītē uz Gruziju viņu esot pavadījuši arī septiņi ministri. Neslēpšu, ka mūsu lasītāji ir neizpratnē, kādēļ vairāk nekā pusei Ministru kabineta jāgrozās gar kaut kādu govju kūti Gruzijā. Vai tad bija lietderīgi par valsts naudu visus tos ministrus ņemt līdzi? 9
– Es nepiekrītu. Tas, ka vizītē līdzi brauca septiņi ministri, ir nevis slikti, bet gan prezidenta Bērziņa panākums. Ja līdzi brauc ministrs, tad viņam konkrētajā valstī ir sava programma, tāpat ir uzņēmēji, kas šo programmu papildina, un ministram šajā valstī ir intereses un iestrādnes. Gruzijas vizītē nebija neviena ministra tūrista. Katram bija vai nu noslēgti līgumi, vai citi sadarbības projekti. Kas attiecas uz jūsu minēto govju fermu – tā bija kā labas sadarbības piemērs. Latviešu uzņēmēji Gruzijā, sadarbojoties ar vietējiem lauksaimniekiem, izveidojuši cerīgu uzņēmumu. Lielā mērā pateicoties latviešu puses finansējumam, bet galvenais – saimniekošanas prasmei, disciplīnai, pieredzei un darba tikumam. Lai veicinātu šādu sadarbību un palīdzētu mūsu lauksaimniekiem meklēt jaunus tirgus, līdzi brauca zemkopības ministrs. Gruzija ir būtisks transporta mezgls mūsu tranzīta nozarei, tādēļ vizītē piedalījās gan ekonomikas ministre, gan Satiksmes ministrijas pārstāvji. Gruzija ir viena no Austrumu partnerības valstīm, kurai Latvija palīdz tās ceļā uz Eiropas Savienību. Tādēļ gluži loģiski, ka vizītē piedalījās arī ārlietu ministrs. Izglītības ministre tur bija, lai piedalītos abu valstu universitāšu sadarbības līgumu slēgšanā. Prezidents Bērziņš ir pārliecināts, ka izglītība var būt viena no mūsu eksportprecēm. Tādēļ faktiski ikvienā vizītē notiek speciāli izglītības jomai veltītas tikšanās un sarunas.
– Mēs un vismaz daži mūsu lasītāji tomēr vienalga paliekam pie pozīcijas, ka tik daudz ministru tur nevajadzēja. Tā ka paliksim katrs pie savām pozīcijām un turpināsim par prezidenta pienākumiem.
– Es jau pieminēju ārpolitisko jomu. Šogad prezidents ir bijis 17 ārvalstu vizītēs. Taču šis darbs ietver arī ārvalstu vēstnieku akreditāciju un akreditācijas vēstuļu pasniegšanu mūsu vēstniekiem. Caurmērā gadā prezidents akreditē ap 25 ārvalstu vēstniekus un apmēram tikpat liels skaits mūsu vēstnieku dodas uz darbu ārvalstīs.
Vēl Latvijas Valsts prezidents ir arī bruņoto spēku augstākais vadonis. Vismaz divreiz gadā notiek militārās padomes, kur tiek izskatīti ļoti daudzpusīgi valsts aizsardzības un bruņoto spēku attīstības jautājumi. Prezidents arī paraksta pavēles par dienesta pakāpju piešķiršanu. Prezidents ir arī Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs, un šajā ziņā gads bija piesātināts, jo padomes darbakārtībā pastāvīgi atradās divi notikumi. Pirmais – Zolitūdes traģēdija, kur prezidents ļoti rūpīgi seko izmeklēšanas gaitai. Otrais, protams, ir Ukrainas–Krievijas konflikts.
Pie pamatfunkcijām pieder arī Valsts prezidenta līdzdalība likumdošanas jomā. Aizvadītajā gadā prezidents izsludinājis vairāk nekā 200 likumu, kā arī vairākkārt izmantojis iespēju ierosināt likumus. Pagājušā gada beigās viņš iesniedza likumdošanas iniciatīvu par izpildvaras stiprināšanu, šā gada novembrī – par politisko partiju sistēmas un politisko procesu atbildības stiprināšanu, kas jau nodota Saeimas komisijām.
