Šobrīd sabiedrībā kārtējo reizi aktuāls kļuvis jautājums par to, kā ievēlēt prezidentu un kādas pilnvaras viņam dot. Reizē ar to pieaug interese gan par pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa darbu, izvirzītajiem un sasniegtajiem mērķiem, gan par prezidenta institūciju vispār. Par šiem jautājumiem, viesojoties “Latvijas Avīzes” redakcijā, stāstīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs ALEKSANDRS BIMBIRULIS. Viņu iztaujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš, Māris Antonevičs un Ģirts Zvirbulis.
V. Krustiņš: – Sākumā, lūdzu, pastāstiet, kāda ir prezidenta darba kārtība un kāds ir viņa darba ritms? Un kādi vispār ir prezidenta pienākumi?
A. Bimbirulis: – Darba organizācija prezidenta kancelejā ir stingri noteikta. Principā viss ir sarakstīts pa minūtēm. Arī gatavojot ārvalstu vizītes, vispirms tur brauc sagatavošanas komanda, kas pārbauda, kā izskatās apmeklējamās vietas, izrēķina, cik ilgu laiku vajadzēs ceļam, kas piedalīsies, kuros pasākumos un tamlīdzīgi. Darba kārtība ir ļoti stingra, bet ritms ir atšķirīgs, atkarīgs no valstī notiekošā. Citreiz darba diena ir ļoti piesātināta ar pasākumiem, citkārt brīvāka, jo jāatrod laiks arī darbam ar dokumentiem u. c. rutīnas pienākumiem.
Ja mēs palasām Satversmi, redzam, ka Valsts prezidents ir viens no varas elementiem, kas palīdz nodrošināt līdzsvaru starp parlamentu un valdību. Bet ikdienas pienākumi ir ļoti daudzveidīgi. Valsts prezidents ir augstākā amatpersona, bet Latvijā kā parlamentārā demokrātijā reālā vara ir parlamenta rokās. Galvenajos prezidenta pienākumos ietilpst, vispirms, uzdevums pārstāvēt Latvijas valsti ārpolitiski. Domāju, ka prezidents Bērziņš to šobrīd dara pietiekami veiksmīgi. Varbūt pirmie pāris gadi bija nedaudz biklāki, bet tas ir tikai normāli, jo bija vajadzīgs laiks, lai viņš iepazītu citu valstu vadītājus, lai tiktu pieņemts šajā sabiedrībā. Jebkurā amatā nepieciešams zināms iesildīšanās laiks. Pēdējo gadu pasākumos – it īpaši NATO samitā un Eiropas Savienības un Āzijas valstu vadītāju sanāksmē man bija ļoti patīkami redzēt, kā pie mūsu prezidenta pat izveidojās rinda. Lai ar viņu sarokotos, rindā stāvēja ļoti dažādu valstu līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, jaunais Somijas premjers un citas autoritātes. Tātad viņš ir labi zināms ne tikai rietumvalstīs, bet arī austrumos. Viņa virzītais Mērķis ārpolitikā ir bijis pievērst vienlīdz lielu uzmanību valstīm abās Latvijas pusēs, lai mēs pilnvērtīgi varētu kļūt gan par ekonomisku, gan politisku tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Vizītēs prezidentu pavada arī uzņēmēji.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
