Ko darīt skaistajā Kurzemē: no sklandraušiem līdz zilajām govīm 0
Latvijas simtgades pavasaris sācies ar daudzpusīgiem pasākumiem visā valstī, kam ikviena ģimene var pievienot arī dzimtās zemes apceļošanu, apskatot ne tikai pilis, muižas un citas vēsturiskas vietas, uz kurām mudina dažādas akcijas, bet arī ciemojoties apskates saimniecībās un pie prasmīgiem cilvēkiem Latvijas novados, kur pa īstam atklājas mūsu tautas radošais gars.
Alsunga un Kuldīgas apkaime
Sāksim ar Kurzemes rietumu piekrasti, kur noteikti jāapmeklē savdabīgais suitu novads. Alsungā līdzās populārajam “Spēlmaņkrogam” no 1. maija Kurzemes sklandraušu cepšanas meistardarbnīcu piedāvās arī SIA “Suitu maize”. Te saimniece Ruta Sokolovska pēc senām receptēm uz kļavu lapām cep maizi un sklandraušus, kas sastāv no trim kārtām – rudzu miltu mīklas pamatnes ar uzlocītām malām, vārītu kartupeļu un burkānu pildījuma, kam pa virsu plāna krējuma kārtiņa un mazliet ķimeņu un kanēļa. Iepriekš piesakoties, apmeklētāji var paši izrullēt un salipināt mīklu, sapildīt sklandrauša formā izejvielas un šaut krāsnī. Kamēr rauši cepsies, iespējams iepazīt suitu sievu ģērbšanās stilu, apdziedāšanās tradīcijas un rotaļas.
Apmēram trīs kilometrus no Alsungas Reģos atrodas murkšķu audzētava “Jaunstuči”, kur saimnieko Silvija Tetere. Murkšķi ir grauzēji – lielākās zemes vāveres, kas guļ ziemas miegu, tādēļ ciemos var braukt tikai no maija līdz oktobrim, kad viņi, kārtīgi pamodušies, izrāda savu dabisko ziņkārību un spalgo svilpšanu. Ne tikai bērni, bet arī pieaugušie būs pārsteigti, aplūkojot šos Alpu pļavu dzīvniekus un viņu amizantās izdarības tuvplānā. Starp citu, murkšķu tauku ziede ļoti labi palīdz pret reimatismu un locītavu sāpēm. Turpinot braukt uz Rīgu, aiz Kuldīgas Rendā jāiegriežas vīnotavā “Vini Curlandia” (pāri Abavai pa kreisi), kur var nobaudīt autentiskos Kurzemes hercogistes vīnus un arī saimniecībā audzēto kailsēklu jeb eļļas ķirbju sēklas. Degustācijām jāpiesakās pa tālruni. Kurzemes hercoga Jēkaba laikā vīnogu stādi vesti no Reinas apgabala Vācijā, un tagad to pašu darījis arī Kanādas latvietis vīndaris Mārtiņš Vāgners, kurš apņēmies Kurzemē atjaunot senās vīndarīšanas tradīcijas. Četru hektāru platībā jau iestādīti vairāk nekā septiņi tūkstoši vīnogu stādu, tostarp “Weisser Riesling”, “Chardonnay”, “Gewurtztraminer” un citas.
Netiek aizmirstas arī Latvijā selekcionētās šķirnes, piemēram, no “Dvietes zilajām” gatavo sarkanvīnu, jo tieši Rendas skābais sarkanvīns reiz bijis iecienīts Jelgavas galmā.
Savukārt Kuldīgas novada Snēpeles pagasta “Norniekos” būs interesanti apskatīt fermu, kur tiek audzēti pasaulē lielākie un smagākie putni Āfrikas strausi. To dētās olas sver vairāk nekā kilogramu. Stāstus par strausu neprognozējamo raksturu papildinās uzkodas, piemēram, strausu gaļas zupa un radošās darbnīcas, radot suvenīrus no strausu spalvām un olu čaumalām.
Dundaga un lībiešu ciemi
Pašā Dundagas centrā izvietots Eksotisko dzīvnieku parks. Pāris hektāru iežogotajā teritorijā apskatāmi kamieļi, alpakas, lamas, šinšilas, pundurtruši, mini cūciņas, mandarīnpīles, pāvi, pašu izaudzēts staltbriedis un pat Latvijas retums – zilā govs. “Pie mums dzīvo neparastās pandu aitas, kurām ap acīm ir melni plankumi un ļoti gara un bieza vilna, ko vedam pārstrādāt dzijā. Nupat sākuši dēt strausi, un no vienas olas pagatavoto omleti nespēj apēst pat mūsu piecu cilvēku ģimene. Mūsu dzīvnieki netiek turēti sprostos, visi uzturas brīvā dabā kopā ar cilvēkiem, un pastaigas laikā viņus var arī pabarot,” atklāj saimniece Evita Laukšteine. Maijā te plānots atvērt arī bērnu spēļu laukumu ar velokartiem, lecamspilvenu un baseinu ar ūdensbumbām. Dundagas pagasta “Amalēs” Edītes Seipules dārzkopības saimniecībā aplūkojama Latvijā neparasta vīnogu daudzveidība – ap 120 dažādu šķirņu vīnogulāji, kuru ogas atšķiras ar krāsu, garšu un formu. Lielākoties tās ir jaunākās hibrīdās formas, no kurām apmēram puse sāks ražot tikai šoruden, kad vislabākais laiks atbraukt šurp tās nogaršot.
No Dundagas vērts doties uz lībiešu krastu, kur, iebraucot Pitragā, “Krogu” mājās var dabūt kūpinātas butes un citas zivis.
Saimnieks Andris Antmanis gan teic, ka tikt pie svaigām zivīm neesot nemaz tik viegli, jo palicis maz zvejnieku.
Pie Andra var aplūkot 27 dažādus senā lībiešu krasta žogu paraugus, par ko viņš saņēmis kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Piedāvājumā arī naktsmītnes, piknika vietas, makšķerēšanas iespējas jūrā un velosipēdu noma. Iepretim Lībiešu tautas namam “Stūrīšos–Brankos” apskatāma plaša sadzīves priekšmetu jeb dzelzīšu kolekcija, kā to sauc pats īpašnieks, kurš šīs lietas savācis apkaimes lībiešu ciemos. Te var pasūtīt arī lībiešu ēdienu degustācijas, apskatīt izstādi “Lībiešu tambors” un noklausīties stāstus par Taizeļu dzimtu, kuri rosinājuši komponista un rakstnieka Marģera Zariņa fantāziju uzburt “Didriķa Taizeļa brīnišķīgos piedzīvojumus”.
Austrumkurzeme – ne mazāk interesanta
Jau pēc maija svētkiem īstais laiks apmeklēt Ligitas Čukures daiļdārzu Engurē, kurā šajā laikā krāšņi ziedēs magnolijas. Saimniece to veidojusi kā ainavu dārzu ar interesantiem skatpunktiem. Dārzā savākta arī neliela peoniju kolekcija, skaista angļu rožu izlase un citi savdabīgi augi. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka pa tālruni. Lai gan magnolijām ir piemērots maigais piejūras klimats, tomēr gadās, ka to pumpuri pavasara salnās apsalst, un tad no baltā skaistuma nekā. Keramikas salondarbnīcā “Grašu māja” Ivars un Ieva Graši īpaši ciemos gaida ģimenes ar bērniem līdz 12 gadu vecumam, kad vislielākā interese darboties visiem kopā. Vispirms ciemiņi varēs nolūkoties, kā māla trauki top meistaru rokās uz podnieka ripas, un pēc tam paši piedalīties māla pārvērtībās. Gatavos darbiņus būs iespējams ņemt līdzi bez apdedzināšanas vai atstāt apdedzināšanai malkas ceplī, lai būtu iemesls šeit atgriezties. Netālu no Milzkalna vienā no Tukuma–Talsu pauguraines pakalniem skaistā meža ielokā atrodas klūgu pinēja Pētera Tutāna darbnīca, kur viņš darina visdažādākos sadzīves un interjera priekšmetus – grozus, tīnes, krēslus, galdus un pat dizaina lustras un somiņas. Meistars labprāt izstāstīs un ierādīs, kā top sarežģītie pinumi no materiāla sagatavošanas līdz pīšanas paņēmieniem, taču ir gatavs sarīkot arī nopietnas meistarklases interesentiem vairāku stundu vai pat dienu garumā. Bet iemācīties apstrādāt ādu varēs Tukumā pie Andra Mihaļska. Šis apskates objekts varētu aizraut arī pusaudžus, jo tagad modē nāk ādas dizaina priekšmeti, un kurš gan negribētu savā īpašumā iegūt oriģinālu ādas jostu, atslēgu piekariņu, aproci, turklāt paša rokām gatavotu.
Radošā darbnīca “7 balles” Jaunpils pagasta Strutelē aicina apgūt sveču liešanu, koka auto un kuģu būvi, tinglošanu, atstarotāju un puzles zāģēšanu, auduma un koka apgleznošanu. Pēc labi padarīta darba laukā gaidīs desmit tūkstošu eglīšu rindu labirints, šaušana ar loku, šūpoles un pikniks pie ugunskura. Savukārt lauku sēta “Puteņi” Saldus novada Zvārdes pagastā būs īstā vieta, kurp doties pirms Jāņiem, jo saimniece iepazīstina ar tradicionālajiem gadskārtu rituāliem, ķimeņu siera un citu latviešu ēdienu gatavošanas noslēpumiem.
Laimīgo kolliju zeme
Kolliju rančo jeb laimīgo kolliju zeme, kā to sauc saimniece Ieva Līpīte, meklējama Kandavas novada Vānes pagasta “Straumēnos” un šo nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka kolliji šeit nevis laiski guļ uz paklājiem, bet dara seno šīs sugas suņu darbu – gana aitas. Izņemot gudro princešu aitu Dolliju, kura nepakļaujas suņu noteiktajai kārtībai. Saimniecībā mājo arī zirgi un kazas, taču tās vispār jūtas ārpus konkurences, jo atšķirībā no aitām ir gudras un slīpētas, piemēram, āzis Olimps, kurš labprāt spēlē biljardu. Vasarā saimniecībā tiek rīkotas gan vietējās sacīkstes, kurās piedalās gandrīz visi mājdzīvnieki, tostarp aitas un vistas, kas sacenšas šķēršļu trases pārvarēšanā, gan pat starptautiskas kolliju sacensības. “Tūristu uzņemšanā mums pieredzes nav tikpat kā nekādas, taču centīsimies ar saviem dzīvniekiem un viņu trikiem apmeklētājiem sagādāt jautrus mikļus,” sola saimniece. Iepriekš gan jāpiesakās pa tālruni. Starp citu, dažus Kolliju zemes iemītniekus varēsiet satikt jau pavisam drīz 28. aprīlī Kuldīgā, festivāla “Lido zivis!” laikā.
