Vai vēlēšanās attiecas tikai uz jums? 0
Katru reizi, kad skaļi vai domās izsakāt frāzi “Es gribu, lai viņš/viņa/viņi…” – parakstāt zaudējuma paktu. Par laimi, mums nav burvju nūjiņas, lai kontrolētu citu likteni. Bet labā ziņa ir tāda, ka arī citi nevar mūs vadīt ar burvju spējām. Protams, ir daudzi veidi kā manipulēt, bet, kā liecina dzīve, vēlāk par to var nākties dārgi samaksāt. Piemēram, kāda dāma vēlas: “Es gribu, lai Lieliskais mani bildinātu.” Bet Lieliskais nemīl viņu un nevēlas bildināt! Bet pieņemsim, ka kāds traks burvis sadzirdēja viņas lūgumu, vai Lieliskais bija spiests bildināt, jo… tā atrisināja mājokļu problēmu vai daudzi citi iemesli, kas nesaucas liela un gaiša mīlestība. Un ko pēc tam ar to darīt? Dzīvot ar vīrieti, kurš nemīl? Gadiem cerēt izpelnīties mīlestību? Vai tāpēc nav vieglāk vēlēties savstarpēju mīlestību? Un kā sauks mīļoto, ļaujiet izlemt laikam un liktenim.
Tas pats ir ar tādu vēlmi kā “Es gribu, lai mans vīrs pārstātu dzert”. Maz ticams, ka vīrs nemaz nevēlētos dzīvot skaidrā, tomēr vai mums pat šādā gadījumā būtu tiesības lemt viņa vietā. Un ja viņš nonāk smagā depresijā? Un ja aiz garlaicības atrod mīļāko? Atkarīgie cilvēki paliek atkarīgi, un, ja viņi nolemj mainīt savu dzīvi ne pēc sava lēmuma, bet radinieku spiediena dēļ, nekas labs nesanāks. Tad kāpēc nevēlēties, lai būtu stipra, mīloša, veselīga ģimene. Un lai Visums pats nolemj, vai mainīsies esošais vīrs vai parādīsies jauns.
