Ko darīt, lai Latvija nenonāk smagā ekonomikas krīzē? Eksperti nosauc galvenos virzienus 0
Tik liela ekonomikas krīze, kādu pieredzējām pirms desmit gadiem, tuvākajā laikā eksperti neprognozē, taču būtiski risināt darba spēka nepietiekamības, produktivitātes celšanas un piemērotas izglītības jautājumus, lai nenonākam recesijā.
Šādas galvenās atziņas piektdien, 17.maijā, izskanēja Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Valmieras pilsētas rīkotajā biznesa forumā, kas notika “Uzņēmēju dienas Vidzemē 2019” laikā.
Atklājot biznesa forumu, ar uzrunu uzstājās Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš sacīja, ka pasaulē ekonomika uzrāda daudz lēnāku izaugsmi nekā iepriekšējos gados, par galveno iemeslu minot nestabilo ģeopolitisko situāciju, dažādu sankciju ieviešanu, starptautiskās attiecības un neziņu par Lielbritānijas turpmāko rīcību saistībā ar izstāšanos no Eiropas Savienības.
Šim viedoklim pievienojās arī Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, kurš biznesa forumā uzstājās ar prezentāciju par Latvijas un globālās ekonomikas izaicinājumiem.
Viņš sacīja, ka tik strauja izaugsme, kā pērn, kad sasniedzām 5% ekonomikas kāpumu, tuvākajos gados vairs nebūs, par ko liecina gan šī gada pirmā ceturkšņa rezultāti, gan arī dažādu ekonomistu prognozes.
Taču arī tik smaga krīze, kādu pieredzējām pirms desmit gadiem, nav prognozējama, jo esam diversificējuši eksporta tirgus.
M.Kazāks arī pauda, ka izaicinājums vēl arvien ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās Eiropas valstīs ir darbaspēka nepietiekamība, kas rada algu pieaugumu gandrīz visās jomās, taču nenodrošina produktivitātes kāpumu.
Tas savukārt rada neliela “burbuļa efektu”, taču vēl nerada ekonomikas pārkaršanas risku. Lai arī eksperts vairākkārt sacīja, ka nekas ārkārtējs pašreiz nav paredzams, jāatceras, ka ikviens satricinājums globālajos tirgos ietekmēs arī mūsu valsti, jo 60% no iekšzemes kopprodukta veido eksports.
Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, kurš uzstājās ar prezentāciju “Ekonomiskā izaugsme palēninās. Turpmākās rīcības” sacīja, ka Latvijas ekonomikas augšupeju var ietekmēt arī nepietiekamais darba spēks, kā arī nepiemērotas izglītības izvēle.
Viņš norādīja, ka inženierzinātnēs pašreiz ir aptuveni 17 tūkstošu speciālistu trūkums, tāpat izveidojies arī vidējās profesionālās izglītības apguvušo iztrūkums.
A.Ašeradens norādīja, ka ar gudru politiku izglītības jomā varēsim daudz labāk sasniegt labklājību, iesaistot strādājošos mūžizglītības programmās, savukārt jauniešus virzot izvēlēties tādu karjeru, kur iespējams nopelnīt labākas algas.
Ar prezentāciju “Vista vai ola: klienti mainīs pakalpojumus vai pakalpojumi – klientus?” biznesa forumā uzstājās arī bankas Citadele e-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš, savukārt par Latvijas un Eiropas attiecībām kontekstā ar investīcijām, reformām un budžetu stāstīja Eiropas Komisijas ekonomists Mārtiņš Zemītis.
Biznesa foruma dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar diviem pieredzes stāstiem, kur ar pirmo uzstājās SIA “Karavela” līdzīpašnieks Andris Bite, bet otro – SIA “Wooden Bike” pārstāvis Martins Zemītis.
Biznesa forums tika rīkots ar Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta DELBI 2 atbalstu. Par tā ieviešanu un aktivitātēm plašāk stāstīja LTRK Eiropas Savienības projektu daļas vadītāja Līga Sičeva. Projekta galvenais mērķis ir veicināt Igaunijas un Latvijas uzņēmumu sadarbību.
Biznesa foruma ietvaros tika pasniegtas arī balvas uzņēmējdarbībā, kur par gada uzņēmēju atzīta SIA “Dižozols”, gada eksportētāju – SIA Valtanks, gada investoru – SIA “Kool Latvija”, gada jauno uzņēmēju – SIA “Adaptive Media”, bet par gada ekspertu kļuva Ruslans Sosinovičs.
Balvas pasniedza LTRK Vidzemes nodaļas vadītājs Juris Sleņģis un Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. “Uzņēmēju dienas Vidzemē 2019” laikā savas balvas pasniedza arī sadarbības partneris Citadele banka, ko par ieguldījumu pilsētas attīstībā ieguva SIA “Norlat”.
Uzņēmēju dienas Vidzemē 2019 šogad norit jau 22.gadu pēc kārtas Valmierā, pulcējot 250 uzņēmējus, novadus un ārvalstu partnerus. Ikviens aicināts apmeklēt dažādus pasākumus, lai iepazītu gan dažādus ražojumus, gan arī pakalpojumus.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi.
Pēc biedru skaita, LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2500 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2017.gadā pārsniedza 14,8 miljardus eiro.
LTRK pārstāv savu biedru – uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.
LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma – vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) – biedre.
