Ko darīt, ja skola liek pirkt to, ko vecākiem nebūtu jāpērk mācību vajadzībām? 99
Ko darīt, ja skola liek pirkt to, ko vecākiem nebūtu jāpērk mācību vajadzībām? TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Par šo jautājumu var vērsties Tiesībsarga birojā. Viņa pastāsta, ka cilvēki jau zvanījuši uz biroju un sūdzējušies par to, ka skola liek pirkt dažādas lietas. Šī informācija ir apkopota pa novadiem, pa pašvaldībām un visām izglītības pārvaldēm, pašvaldībām aizsūtīta vēstule ar aicinājumu izglītības pārvaldēm pārbaudīt vecākiem iedotos sarakstus un nepieciešamības gadījumā precizēt.
“Dažreiz tā ir kādas izglītības iestādes vai pedagoga nesaskaņota rīcība. Arī tā var būt,” Grāvere skaidro.
Savukārt pašvaldības tiek aicinātas pārskatīt līdzekļus, kas ir piešķirti tieši mācību līdzekļiem, jo no skolotājiem ir izskanējis slikts signāls, ka viņi nemaz nevar vadīt stundu, ja vecākiem šādi saraksti nav iesniegti, jo skolai trūkst līdzekļu, lai nepieciešamo nopirktu.
“Pašvaldībai būtu jāparedz šie budžeta līdzekļi,” Tiesībsarga biroja pārstāve uzsvēra.
Jau vēstīts, ka tiesībsargs Juris Jansons aicinājis pašvaldības pārskatīt izglītības iestādēm atvēlēto finansējumu mācību līdzekļu iegādei un piešķirt to tādā apmērā, lai izglītības iestādes varētu nodrošināt visus mācību līdzekļus, kas nepieciešami izglītības satura apguvei.
Izpētē par mācību līdzekļu iegādi saņemts ap 1300 ziņu par teju visiem Latvijas novadiem, visvairāk no Rīgas un lielākajām pilsētām – Liepājas, Jelgavas, Valmieras, Ogres un citām.
Mācību līdzekļu sarakstu gatavošana ir atbalstāma, jo tā sniedzot skaidrību, kas būs nepieciešams, un kurš to iegādāsies, bet būtiski, lai uz vecākiem netiktu pārlikts pienākums iegādāties tos mācību līdzekļus, ko pēc likuma būtu jāsagādā mācību iestādei.
Pašvaldībām un to izglītības iestādēm par paveikto tiesībsargs jāinformē līdz 15.augustam.
Tiesībsargs lūdza sabiedrības iesaisti, jo tika saņemti signāli, ka Latvijas izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi – sāka atgriezties pie vecās prakses un vecākiem izsniedza sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām.
Vairums vecāku snieguši informāciju par dažāda veida kancelejas piederumu iegādi, kas būtu jānodrošina vecākiem, savukārt materiālus, kurus izmantojot, skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei, jānodrošina izglītības iestādei. Lielākās neskaidrības bijušas ar mācību priekšmetiem “Dizains un tehnoloģijas” un “Vizuālā māksla”, jo no saņemtās informācijas secināts, ka šo abu mācību priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājušies vecāki.
Apjukumu vecākiem radījusi arī kancelejas preču iegāde pirmsskolā – atšķirībā no skolām tādas lietas kā zīmuļi, flomāsteri, otas, dzēšgumijas, šķēres un citi piederumi jānodrošina bērnudārzam, jo tie nepieciešami izglītības satura apguvei.
Bērnudārzos iezīmējusies arī problēma saistībā ar dzeramā ūdens pieejamību. Jansons atgādināja, ka dzeramais ūdens jānodrošina izglītības iestādei, bet vecāki pēc vēlmes var nodrošināt individuālo ūdens pudeli. Tāpat gan bērnudārzā, gan skolā jābūt ērti pieejamam un praktiski viegli lietojamam ūdens krānam, lai, ievērojot nepieciešamās higiēnas prasības, bērni var brīvi piekļūt dzeramajam ūdenim. Vienlaikus vecāki norādījuši, ka nereti dzeramais ūdens bija pieejams tikai izlietnes krānos, kas atrodas tualetēs un ir nehigiēniski.
Vecāki pauduši neizpratni arī par tā dēvēto vecāku padomju tiesībām un pienākumiem, skolas formām, kā arī fonda naudu un skolotāju apdāvināšanu.
