Ko darīt, ja šķiet, ka pedagogs nevar ciest tavu bērnu 1
Pedagogu kaitina tavs bērns? Varbūt viņam ir “alerģija” pret tādiem bērniem kā tavs. Ko darīt? Iesaka psihologs Rodions Čepalovs.
Protams, jāpiebilst, ka pedagogs ir profesionālis un viņam nevajadzētu izrādīt savu subjektīvo attieksmi, bet, ja jūti, ka bērns bērnudārzā vai skolā jūtas slikti, jātiek skaidrībā.
Pedagogam var nepatikt:
• bērna fizisko darbību ātrums (gauss, iet pārāk lēnām vai otrādi – visu laiku skraida, ir nemierīgs utt.);
• bērna psihiskās reakcijas ātrums (nereaģē uz piezīmēm, lēnām saprot vai, gluži pretēji, uzdod pārāk daudz jautājumu, steidzas atbildēt pirms visiem pārējiem utt.);
• intelektuālās īpatnības (maz zina vai pārāk daudz zina atsevišķos priekšmetos);
• izskata īpatnības (frizūra, ādas krāsa, sejas kontūras utt.);
• ģērbšanās stils (pārāk stingrs, vaļīgs, bērnišķīgs utt.);
• runas iezīmes (šļupst utt.);
• un daudzas citas īpatnības.
Turklāt pedagogs var nemaz nesaprast, ka kaut kas nav kārtībā: tā ir viņa “alerģijas” īpatnība. Praksē “alerģija” var izpausties: bērnu parasti izsauc pirmo (vai ļauj izteikties pēdējam), viņš saņem nepamatotus aizrādījumus, sēž citu neiecienītās vietās utt.
Bērns var saprast, ka viņš skolotājam nepatīk vai nemaz nesaprast: viņš vienkārši jūtās slikti. Ja bērns visu apzinās, tad situācija jāapspriež ar viņu un jātiek skaidrībā.
Nevajag uzreiz visu bērna stāstīto uztvert kā patiesību, viņš var arī kļūdīties.
Tev jāizrāda vēlme viņu uzklausīt un saprast, bet, ja tu nekavējoties sāksi vicināt dūres un draudēt skolotājam ar Dieva sodu, bērnam var rasties sajūta, ka visa pasaule viņu apvaino un aizskar.
Iespējamās interpretācijas
Ja psiholoģisko “alerģiju” izskaidro no psihoanalīzes viedokļa, var izmantot terminu “pārnese”. Tas nozīmē, ka cilvēks domā par vienu indivīdu, bet „piešķir” viņa tēlu pilnīgi citam cilvēkam. Piemēram, skolotājs var skatīties uz tavu zēnu un dusmoties uz viņu tikai tāpēc, ka viņš izskatās kā zēns, kurš viņu bērnībā aizskāra.
Saskaņā ar Ērika Berna transakcionālo analīzi, šī “alerģija” ir skolotāja kāda dzīves scenārija izspēlēšana. Skolotājam ir scenārijs: apvainoties uz cilvēku, kurš viņam patīk, lai piesaistītu viņa uzmanību. Tātad apvainosies uz tavu bērnu.
No uzvedības terapijas viedokļa šāda “alerģija” ir neprasme veidot uzvedību atkarībā no situācijas. Piemēram, pedagogs nav iemācījies, kā apieties ar cilvēkiem, kuri ir vāji motivēti. Tāpēc būs dusmīgs.
No pedagoģijas viedokļa „alerģija” ir neprasme saprast bērnu un sniegt viņam adekvātas zināšanas, radīt komfortablu vidi mācībām un atpūtai. Piemēram, skolotājs nav iemācījies apieties ar bērniem, kuri ir pārāk lēni. Pētīt cēloņus var ilgi un rūpīgi, bet vecāku uzdevums ir rīkoties.
Ko darīt?
Radikāla iespēja – sūtīt bērnu uz citu bērnudārzu vai skolu. Tobrīd efektīvi, bet jāsaprot: nākamajā vietā situācija var atkārtoties.
Mēģini atrisināt problēmu uz vietas. Jāpaskatās uz skolotāju nevis kā uz elles izdzimumu, bet kā parastu cilvēku ar personīgām problēmām, kuras bieži vien neļauj adekvāti uztvert bērnus.
Atceries, ka skolotāji arī ir cilvēki un var kļūdīties. Tāpēc izturies pret skolotāju pieklājīgi.
Parunāties pa tālruni ir slikta ideja, labāk satikties personīgi un mēģināt izveidot psiholoģisku kontaktu. Kā to izdarīt? Izsaki komplimentu par kabineta iekārtojumu. Smaidi. Ar visu savu izskatu paud, ka cieni skolotāja profesionalitāti. Nemelo: padomā, kas tev patiešām patīk skolas darbā, un pasaki to.
Palūdz pedagogam padomu, palīdzību. Pastāsti par simptomiem: bērns nesmaida, ir apjucis, nomākts utt. Uzdod vairāk jautājumu: „Kas nav kārtībā? Kāpēc viņš netiek galā?”, “Vakar viņš pārnāca mājās noraudājies. Ko mums vajadzētu darīt?”
Ja ir konkrēti piemēri par bērna ignorēšanu, pastāsti par tiem jautājuma izteiksmē un neaizmirsti paslavēt skolotāju. Piemēram, bērns sūdzas, ka viņš vienmēr ir pēdējais pārī. Pavaicā: “Vai dažkārt ir iespējams nomainīt tos, kuri paliek pēdējā pārī?” Bērns sūdzas, ka viņam vienmēr tiek vissliktākās lietas: „Bērnam tādā gultā nav ērti. Vai iespējams to nomainīt?„
Vari piedāvāt risinājumu jautājošā formā: „Vakar bērns pārnāca mājās sarūgtināts. Viņš teica, ka nesaņēma grāmatu, kuru visiem citiem iedeva. Varbūt man nopirkt grāmatu, un jūs viņam to iedosiet, it kā tā būtu no bērnudārza? Vai varbūt ir kāda cita iespēja?”
Dažreiz palīdz cita ģimenes locekļa nosūtīšana uz tikšanos ar skolotāju. Piemēram, māte nevar atrast kopīgu valodu ar skolotāju, kamēr tēvs vai vecmāmiņa to var izdarīt.
Atceries: „alerģija” var nebūt pret bērnu, bet tevi, un bērnam par to jācieš.
Ko dzirdēsi atbildē?
Bieži vien pedagogi noliedz savu vainu un neobjektivitāti. Tu dzirdēsi, ka apstākļi visiem ir vienādi, visi bērni saņem vienlīdzīgu aprūpi, uzmanību, materiālās vērtības, ka dažreiz visiem bērniem kaut kas tiek mazāk un tas nav nekas briesmīgs utt. Bet pat tad, ja pedagogs noliedz problēmu, viņš par to aizdomāsies un, iespējams, pretenzijas pret tavu bērnu mitēsies.
Ko vēl var darīt?
Dažreiz kontaktu ar pedagogu palīdz uzlabot vecāku iesaistīšanās bērnudārza/skolas dzīvē. Pajautā, kas būtu nepieciešams. Tas jūs satuvinās. Vari piedāvāt: palīdzēt sakārtot klasi, palīdzēt izgatavot mācību palīglīdzekļus, saremontēt mēbeles, palīdzību grupas/klases atpūtas pasākumu organizēšanā utt.
Nav efekta?
Mēģini runāt ar citiem vecākiem. Vajadzētu noskaidrot, vai pedagogam ir “alerģija” vēl pret citiem bērniem. Ja ir – tas nav tikai tavs subjektīvais viedoklis, un jums vajadzētu apvienoties.
Tomēr nevajadzētu uzsākt karu, tikai tikt skaidrībā ar problēmu. Pedagogs nav tavs ienaidnieks. Varbūt kļūdies tu, varbūt viņš.
Ja vienoties neizdodas un sūdzības atkārtojas vai pastiprinās, mēģini parunāt ar skolas vai bērnudārza vadību. Vispirms piemini visas iestādes priekšrocības un konkrētā pedagoga plusus, pēc tam vērsties pēc padoma, kā rīkoties šādā situācijā. Piemēram: „Man ļoti patīk jūsu bērnudārzs. Lieliska atmosfēra, viss ir kārtīgs, tīrs, skaists. Bet bērns nāk mājās asarās. Nesaprotu, kāpēc: audzinātāja ir brīnišķīga. Es jau runāju ar viņu. Viņa sniedza daudz praktisku padomu, ko cenšamies ievērot. Bet bērns turpina sūdzēties, ka… Es nezinu, ko darīt… Mēs patiešām gribētu palikt pie jums.” Psiholoģiskā “alerģija” var būt pedagoga noguruma, “izdegšanas”, psiholoģiskās deformācijas simptoms.
Viņam var palīdzēt piedalīšanās atbalsta grupās. Apspriežot ar kolēģiem problēmas, pedagogs labāk var saskatīt savas kļūdas. Analizējot situāciju, varbūt sapratīsi, ka arī tavs bērns nav perfekts, un notikušais ir kā signāls kaut ko mainīt.
Kas var noskaidroties:
1. Bērns ir ļoti viegli ievainojams. Viņam nepieciešama psiholoģiska apmācība, kas paaugstinās bērna pašnovērtējumu.
2. Bērnam ir zemi intelektuālie rezultāti. Jāpievēršas viņa izglītošanai, attīstīšanai.
3. Bērnam ir problēmas ar uzvedību. Varbūt viņam jānodarbojas ar sportu, lai atraisītos un pierastu pie komandas darba.
Vēl viens veids, kā reaģēt uz “alerģijām”, ir pieņemt, ka arī tā dzīvē notiek. Parādi bērnam, ka tu mīli un cieni viņu, mēģini kaut ko darīt lietas labā. Tomēr tava vai viņa nepieņemšana arī ir daļa no jūsu dzīves. Jūs varat aizstāvēties vienā vai otrā veidā, bet jūs nevarat vienmēr mainīt visu. Jāmācās saprast, ka vienmēr kāds var tevi vai bērnu nemīlēt.
