Sarūk drošības loks 0
“Cilvēks, kurš iepriekš piedzīvojis panikas lēkmi, baidās, ka tā piemeklēs vēlreiz. Pēc piedzīvotā jebkura sirdsdarbības paātrināšanās var izraisīt atkārtotu lēkmi. Nevar saprast, par ko jāuztraucas, no kā jābaidās. Var rasties bailes par veselību – varbūt esmu ļoti slims?
Nereti cilvēks sāk izvairīties no iedomātajiem riska faktoriem savas drošības saglabāšanai. Ja panikas lēkme iepriekš bijusi sabiedriskajā transportā, to vairs neizmanto. Ja lēkme piemeklējusi darbā, var sākt izvairīties no darba vides.
Ar laiku riska faktoru loks paplašinās. Dažkārt cilvēks nonāk absolūtā strupceļā, baidās pat iziet no mājas. Smagākos gadījumos pastāvīgi domā par to, kad atkal būs nākamā lēkme,” situāciju raksturo psihiatre.
Pirmā palīdzība – elpot ar vēderu!
Iesaku panikas lēkmes laikā veikt elpošanas vingrojumus – tā saukto diafragmālo elpošanu, kas stimulē klejotājnervu jeb nervus vagus. Daži elpošanas vingrojumus uzskata par neefektīviem, jo bieži neizdodas tos pareizi izpildīt. Tomēr diafragmālās elpošanas efektivitāte ir pierādīta. Tā palēnina sirdsdarbību un samazina trauksmi,” apgalvo psihiatre.
“Kognitīvi biheiviorālajā terapijā to iesaka praktizēt miera stāvoklī arī tad, kad lēkmju nav. Visas sievietes fizioloģiski elpo ar krūtīm, un viņām grūtāk iemācīties elpot ar vēderu. Lai tas izdotos, elpojot uz vēdera jānoliek roka un jājūt, kā cilājas vēdera priekšējā siena, izelpai jābūt garākai par ieelpu.”
Fiziskās aktivitātes
“Dažkārt pacientiem paralēli iesaku vērsties pie fizioterapeita. Palīdzību meklē jaunieši, kuri agrāk aktīvi sportojuši, bet ikdienā ar to vairs nenodarbojas. Ja organisms nav trenēts, fiziskas slodzes laikā paātrinās sirdsdarbība, kas var sekundāri radīt trauksmi, nemieru un, spriedzei pieaugot, izraisīt panikas lēkmi,” brīdina Marina Veģere. “Trenētu sportistu pulss parasti ir zems. Jo trenētāks organisms, jo grūtāk sasniegt izteikti paātrinātu sirdsdarbību. Līdz ar to retāk piemeklē sirdsklauves un panikas lēkmes. Pastaiga pa māju vai pāris minūšu gājiens līdz darbam nav pietiekama fiziskā slodze. Sirdi varam trenēt ar fizisko slodzi, kas ilgst vismaz 40 minūtes trīs reizes nedēļā. Fizisko aktivitāšu laikā organismā izdalās dabiskie endorfīni, kas uzlabo garastāvokli, cilvēks jūtas enerģiskāks. Slodze mazina arī iekšējo saspringumu.”
Medikamenti drošībai
“Ja neizdodas nomierināties un tikt galā ar praktiskiem paņēmieniem, parasti lieto medikamentozo terapiju. Tā nepieciešama, lai pacientam veidotos pozitīva pieredze, sajūta, ka panikas lēkmi iespējams kontrolēt. Pretējā gadījumā apburtais loks un lēkmes turpinās. Medikamenti pat nav obligāti jālieto, bet tie ir drošības balsts. Citiem pietiek ar to, ka zāles vienmēr ir kabatā un tās var iedzert jebkurā brīdī,” stāsta speciāliste.
Ja vēlies uzzināt citus praktiskus paņēmienus panikas lēkmju novēršanai, meklē tos žurnāla 36,6°C novembra numurā vai tā elektroniskajā versijā.
