Ko darīt, ja šķiet, ka nomirsi… Panikas lēkme: kāpēc rodas un kā sev palīdzēt 0
Veģetatīvajai distonijai raksturīgās panikas lēkmes ir satraucoša pieredze, ko neviens nevēlas piedzīvot atkārtoti. Veselības centra Vivendi psihiatre Marina Veģere piedāvā paņēmienus un ieteikumus, kā panikas lēkmi var mazināt vai novērst pavisam. Tomēr, ja lēkmes atkārtojas pārāk bieži, traucē dzīves kvalitātei un sašaurina ikdienas drošības loku, nepieciešams meklēt speciālista palīdzību.
Nomirt nevar!
“Panikas lēkmes ir īslaicīgs trauksmes stāvoklis, kas ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai, retākos gadījumos ilgāk. Pavadošie simptomi parasti ir izteikta baiļu sajūta ar visiem no tā izrietošajiem veģetatīvās nervu sistēmas aktivizācijas simptomiem – paātrinātu sirdsdarbību, svīšanu, paaugstinātu asinsspiedienu, sirdsklauvēm, gaisa trūkumu, sliktu dūšu,” stāsta psihiatre Marina Veģere. “Viena no mokošākajām sajūtām panikas lēkmes brīdī ir doma, ka izdarīs kaut ko neadekvātu, sajuks prātā vai nomirs. Tomēr no tā nomirt nevar, kaut gan lēkmes laikā tam grūti noticēt.
Panika naktī
“Nereti panikas lēkmes uznāk nakts laikā. Cilvēks pamostas ar izteiktu baiļu sajūtu, paaugstinātu nervu spriedzi un nesaprot, kas ar viņu notiek. Šī ir īpaši nepatīkama pieredze, jo bailēm tobrīd nav skaidra pamatojuma. Dienas laikā piedzīvotais stress darbā vai konfliktsituācija mājās, nespēja tikt galā ar uzliktajiem pienākumiem rada saspringumu, un naktī smadzenes pārstrādā dienas laikā iegūto informāciju.
Katram ir individuāla tolerance pret stresa faktoriem. Pārslodzes gadījumā nervu sistēma kļūst nestabilāka, un jūtīgākiem cilvēkiem tas var veicināt panikas lēkmes.
Atkārtotas lēkmes var rasties, pastiprināti ieklausoties ķermeņa sajūtās, koncentrējoties uz dažādiem simptomiem. Bailes par nākamās lēkmes tuvošanos rada papildu uztraukumu – jo vairāk tam pievērš uzmanību, jo augstāk kāpj stresa līmenis,” panikas lēkmju apburto loku raksturo psihiatre.
Atsevišķiem pacientiem panikas lēkme ir reizi nedēļā, citiem – pat vairākas reizes dienā. Viņi paši atzīst, ka ikdienā piedzīvo mazās un lielās lēkmes. Par mazām visbiežāk dēvē tās, kad rodas uztraukums, paātrinās sirdsdarbība un elpošana, sareibst galva, bet trauksmes līmenis nesasniedz nekontrolētu baiļu sajūtu.
Nav viena panikas lēkmju rašanās iemesla, tomēr ir vairāki faktori, kas tās veicina.
Pārslogoti jaunieši
Panikas lēkmes biežāk novēroju jauniešiem, kas cītīgi mācās vidusskolā, pēc tam uzsāk studijas universitātē, papildus strādā, lai samaksātu par mācībām. Stresu pastiprina konflikti ģimenē, attiecībās, kā arī pasākumi, kas traucē līdzsvarotam miega režīmam, – nakts darbs, ballītes.
Emocionālu intelektuāļu kaite
“Nevarētu apgalvot, ka panikas lēkmes ir tikai mūsdienu problēma, jo šādi traucējumi aprakstīti jau sen. Tomēr aizvien vairāk cilvēku piedzīvo panikas lēkmes, it īpaši attīstītajās valstīs. Tie, kuriem jācīnās par to, lai izdzīvotu, apmierinātu primārās vajadzības, panikas lēkmes tik bieži nepiedzīvo,” apgalvo psihiatre. “Valstīs ar augstāku labklājības līmeni cilvēku pamatvajadzības lielākoties ir apmierinātas. Tad sabiedrība pievēršas savas inteliģences izkopšanai un izglītībai.”
Vīrieši nereti piedzīvo panikas lēkmi, braucot ar automašīnu. Pēkšņi rodas sāpes sirds apvidū. Cilvēks sāk justies nedrošs, domā – vai tas varētu būt infarkts? Ja zaudēšu samaņu, iebraukšu stabā. Trauksme pieaug, un jāstājas ceļa malā, lai patiešām neizraisītu avāriju.
Svarīgas partnerattiecības
“Par savu ķermeni jārūpējas, jāmeklē labsajūta. Svarīgs faktors ir arī regulāra seksuālā dzīve ar pastāvīgu partneri, tāpēc tas ir viens no jautājumiem, ko apspriežu ar pacientiem. Sievietes saka – viņu dzīvē viss ir kārtībā, traucē tikai panikas lēkmes. Beigās izrādās, ka viņas ir vientuļās mātes ar diviem bērniem un pilnu darba slodzi. Tā ir pārslodze, nevis normāla dzīve. Panikas lēkmes reti kad piemeklē sievieti, kurai ir atbalstošas, drošības pilnas partnerattiecības,” uzskata Marina Veģere.
