Ko darīt, ja pārslogots vai sasists sāp plecs 0
Pleca traumas biežāk piemeklē cilvēkus vecumposmā no 40 līdz 60 gadiem. Kādēļ tā? Cilvēki lielākoties jūtas jauni un spēcīgi un tā arī rīkojas, taču ķermenis vairs nebūt nav ne tik jauns, ne stiprs.
Pleca locītavas kustības mums šķiet gluži pašsaprotamas, taču tās darbību nodrošināšana krietni daudz muskuļu un saišu.
„Mēness aptiekas” eksperts traumatologs ortopēds Visams Rafaels no Veselības centru apvienības un AIWA Clinic atgādina – ja nedarbojas kaut viena no tām, mēs sajūtam traucējumu un varbūt pat sāpes.
Sāpes vai diskomfortu pleca locītavā var izraisīt vairāki iemesli. Pārlūkosim tos, kā arī risinājumus rīcībai.
Pārvērtē savus spēkus, un trauma būs klāt
Traumas visbiežāk rodas tad, ja cilvēks nenovērtē savus spēkus, ceļot smagumu, vai arī ceļ vai ka citādi kustas nepareizi. “Tad ir sajūta, ka plecs iesāpas un it kā noraujas. Tenisā vai volejbolā sportistiem traumas rodas, piemēram, servējot. Trauma izpaužas ar stiprām sāpēm un nespēju pacelt roku. Tātad – kaut kas ir pārtrūcis,” teic „Mēness aptiekas” eksperts Rafaels Visams.
Pēc traumas pacients nereti domā, ka sāpes pāries un pie ārsta nedodas, taču ir svarīgi diagnosticēt problēmu, cik ātri vien iespējams. Ja diagnosticē novēloti, problēma var kļūt arī neatgriezeniska.
Vispirms vajadzētu veikt rentgenu, tad – pleca ultrasonogrāfiju. Savukārt, ja nav bijis, piemēram, kritiens vai sitiens, izmeklējumi jāsāk ar ultrasonogrāfiju.
“Ja izmeklējuma rezultāts apstiprina saišu plīsumu, vairumā gadījumu ir jāveic operācija, jo, lai atgūtu pleca funkcijas, nepieciešams atjaunot visas pleca cīpslas un saites. Tendinopātijas gadījumā vispirms izmanto konservatīvo terapiju – fizioterapeita palīdzību, fizikālo medicīnu, var lietot pretsāpju līdzekli, ziedi ar aukstuma efektu un dot ķermenim atslodzi.
Labi palīdz plazmas (PRP) terapija, jo plazmai, ko iegūst no paša pacienta asinīm, iemīt gan pretiekaisuma efekts, gan augšanas faktors.
Ikdienā veicot vienu un to pašu darbību – pārslogo
Tā rodas, ja ilgstoši ikdienā pleca locītava atkārto tās pašas darbības, piemēram, ceļ smagumu, nes somu (kaut vai datorsomu) vienmēr uz viena un tā paša pleca. “Ar laiku sāk parādīties sāpes plecā, kaut gan trauma nav bijusi. Sāpes liecina par to, ka radies locītavas cīpslas iekaisums jeb tendinīts.
Plecs var veikt visas kustības, tašu tas sāp. Gadu gaitā muskuļu spēks mazinās, zūd cīpslu elasticitāte, ko nereti cilvēki neapzinās, jo kādreiz ne to vien spēja gan celt, gan nest. Taču, iespējams, ka nu ir radies mikrošķiedru plīsums,” skaidro Visams Rafaels.
Ātra metode, ar ko diagnosticēt šādu problēmu, ir ultrasonogrāfijas izmeklējums. Līdzko tas veikts, var sākt ārstēt. Ja ultrasonogrāfija nekādas izmaiņas neuzrāda, nākamais izmeklējumu solis ir magnētiska rezonanse.
Kritienam vai atsitienam pret cietu virsmu – seko izsists plecs
Trauma – kritiens vai atsitiens ar plecu pret cietu virsmu – tā rodas no vietas izsists plecs. “Tas ir ļoti sāpīgi, jo iesaistītas visas saites un muskuļi. Parasti sāp tā, ka cilvēks ir spiests izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Traumpunktā neveic ne ultrasonogrāfiju, ne magnētisko rezonansi, bet gan rentgenu, kas apstiprina, ka plecs ir izsists. Tad pacients saņem atsāpināšanas medikamentu vai vieglu narkozi un ārsts plecu ievelk atpakaļ. Rentgens pēc šīs manipulācijas uzrāda, ka locītava ir vietā.
Traumēto roku stabilizē un var iet mājās. Tomēr viss nav tik vienkārši. Vajadzētu doties pie traumatologa un saņemt nosūtījumu uz magnētisko rezonansi, lai ārsts pārliecinātos, vai nav notrūkusi kāda cīpsla. Ja šāds plīsums paliek nediagnosticēts, plecs izlēks no vietas ikreiz, kaut ko ceļot vai metot. Atkal būs sāpes, atkal – traumpunkts,” brīdina ārsts.
Deģeneratīvas izmaiņas skrimslī – deformējoša osteoartroze
Šī diagnoze nozīmē deģeneratīvas izmaiņas skrimslī – tas noārdās, locītava kļūst grumbuļaina un sausa. Kad skrimslis ir pilnīgi noārdījies, kauli deformējas. Parasti tad plecs sāp visu laiku, arī miera stāvoklī un naktī.
Ir divi problēmas risināšanas varianti – vislabākais ir protezēšana, taču, ja kādu iemelsu dēļ to nav iespējams veikt, atliek fizioterapija, ārstnieciskā vingrošana un dažādas injekcijas, piemēram, plazmas vai hialuronskābes injekcijas plecā.
Ko darīt, ja sāp!
- Uzsmērēt plecam vēsinošu ziedi.
- Ieņemt pretsāpju zāles.
- Uzlikt ortozi, lai tā balsta plecu, saudzējot traumētās cīpslas.
- Doties pie ārsta, lai ieplānotu izmeklējumus, noteiktu precīzu diagnozi un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu.
Populārākie profilakses līdzekļi ir uztura bagātinātāji, kas satur glikozamīnu un hondroitīnu. Glikozamīna ieteicamā diennakts deva ir 1500 mg un parasti to iesaka lietot kā triju mēnešu kursu vismaz pāris reižu gadā.
Savukārt hondroitīns ir viela, kas pasargā skrimšļaudus no bojājuma, aiztur ūdeni skrimšļaudos un sekmē amortizāciju,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
Vēl viena viela, kas atbild par locītavu veselību kolagēns. Tas ir dabīgais proteīns, galvenais saistaudu komponents. Ar uztura bagātinātājiem ir iespējams uzņemt papildus kolagēnu, taču uztura bagātinātāja sastāva vajadzētu būt II tipa kolagēnam (pavisam ir trīs kolagēna tipi).
Izvēloties uztura bagātinātāju, jāpievērš uzmanība arī mikroelementiem. C vitamīns veicina kolagēna sintēzi, nodrošina kalcija vielmaiņu kaulos. Mangāns atbild par normālu kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu veidošanos.
„Aptiekās ir nopērkami līdzekļi, kuru galvenās izejvielas ir avokado un sojas eļļas, kas aizkavē skrimšļaudu noārdīšanās procesu, palīdzot uzturēt locītavu veselību. Un ir pieejami arī tādi līdzekļi, kas satur haizivs skrimšļus.
Tie palīdz arī mazināt sāpes locītavās, kavē asinsvadu ieaugšanu skrimslī un mazina citokīna – vielas, kas rodas locītavu iekaisumu gadījumā, izdalīšanos,” teic „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
