“Ko darīt, ja dracēnai dzeltē lapas?” jautā lasītāja 0
“Man ir divas dracēnas, kas sākušas dzeltēt. Nevaru saprast, kas tām vainas. Logi atrodas ziemeļu pusē, varbūt par maz saules? Pēc laistīšanas paliktnī uz ūdens parādās tāds kā pelējums, taču pārlaistījusi augus noteikti neesmu. Ko darīt?” Aina P. Rīgā
Ja kāda no apakšējām lapām kļūst dzeltena, tas ir dabisks process, jo auga galotnē veidojas jaunas. Cita lieta, ja auga apakšdaļā pēkšņi nodzeltē trešā daļa (vai pat vairāk) lapu no kopējā daudzuma.
Tik masveidīgai dzeltēšanai var būt vairāki iemesli:
• augs pārvietots uz tumšāku vietu, nekā audzis līdz šim;
• pārāk daudz un bieži laistīts;
• ilgstoši turēts telpās ar sasmakušu gaisu;
• cietis no krasas temperatūras maiņas (piemēram, telpas vēdinot);
• uzliets stipras koncentrācijas mēslojums;
• lapu žāklēs savairojušās bruņutis.
Diezgan daudz lapu dracēna var zaudēt, ja pārstādot tai apgriež saknes. Tā rīkojas, lai ierobežotu augšanu lielumā, bet tas netraucē auga tālākai attīstībai un jaunu lapu veidošanai.
Ja dracēnas aug uz palodzes, tām katru gadu oktobrī un novembrī, dienai saīsinoties, dzeltē apakšējās lapas.
Sākoties apkures sezonai, kad dzīvokļos mainās gaisa temperatūra un mitruma režīms, nodzeltē arī pa kādai apakšējai lapai.
Diezgan daudz apakšējo lapu kļūst dzeltenas, kad dracēna veido ziedpumpuru. Tad lapas atdod savas barības vielas, lai palīdzētu veidot palielo zieda vārpu.
Mēdz gadīties, ka augsne podā sablīvējas, kļūst necaurlaidīga un saskābst, ja dracēna nav ilgi pārstādīta (četrus gadus un vairāk). Tad virskārtā veidojas sīkas, tumši zaļas sūnas.
Lai izvairītos no dažādu pelējuma sēņu dīgšanas, dracēnu augsnei vajadzētu pievienot bērza kokogles gabaliņus, rupju granti un sīkas māla poda lauskas, tā padarot substrātu vieglāku un elpojošāku.
