Izmeklējot vēdera dobumu, atklāj žultsakmeņus. Kādēļ tie radušies? Vai vajadzīga operācija? Skaidro ārsts 2
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Esmu veģetāriete, taču, izmeklējot vēdera dobumu, man atklāja žultsakmeņus. Kādēļ tie radušies? Vai būs vajadzīga operācija? Anita Valmierā
Atbild P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārsta vietnieks ķirurgs Jānis Vilmanis: “Lielākā daļa žultsakmeņu žultspūslī vai žultsceļos veidojas no holesterīna un žults sāļiem, bet ir arī pigmenta akmeņi, kuru sastāvā ir bilirubīns un kalcija sāļi.
Latvijas pacientiem pārsvarā konstatē holesterīna akmeņus.
Lai gan žultsakmeņu slimībai ir zināma saistība ar treknas, dzīvnieku izcelsmes taukiem bagātas pārtikas lietošanu, šādi akmeņi var veidoties arī cilvēkiem, kuri pārsvarā pārtiek no vājpiena produktiem un dārzeņiem.
Nevar apgalvot, ka tad, ja ēdīsim veselīgi, žultsakmeņu nebūs. Tomēr paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, tāpat kā liekais svars, mazkustība, retas un neregulāras maltītes ir žultsakmeņu slimības riska faktori.
Daļai cilvēku žultsakmeņi nesagādā diskomfortu, un reizēm tos atklāj pilnīgi nejauši, piemēram, veicot vēdera dobuma izmeklējumus.
Šādi žultsakmeņi nav jāoperē, bet, lai slimību kontrolētu, periodiski jāveic atkārtoti izmeklējumi.
Taču daļa žultsakmeņu slimības pacientu regulāri cieš no sāpju lēkmēm, kas var ilgt no pārdesmit minūtēm līdz vairākām stundām. To parasti provocē sātīga maltīte, cepts, žāvēts ēdiens.
Parasti tās ir spēcīgas lēkmjveida sāpes, smaguma sajūta labajā paribē, kurām var pievienoties slikta dūša, vemšana, dažreiz arī dzelte.
Žultsakmeņi, it īpaši nelielie, var sagādāt nopietnas veselības problēmas, jo, pirmkārt, nosprostojot atteci no žultspūšļa, izraisa iekaisumu. Žults atteces traucējumus pavada tādi simptomi kā nieze un dzelte – vispirms iekrāsojas acu baltumi, tad arī āda, jo asinīs paaugstinās bilirubīna līmenis.
Otrkārt, migrējot tie var nokļūt kopējā žultsvadā un to nosprostot. Tā ir bīstama situācija, jo žultsvadā izdalās ne tikai žults, bet arī aizkuņģa dziedzera sekrēts.
Rodas sastrēgums, kas var izraisīt aizkuņģa dziedzera iekaisumu.
Ja pierādīts, ka žults atteces traucējumos vainojami žultsakmeņi, tiek veikta retrogrādā endoskopiskā holangiopankreatogrāfija – endoskopisks izmeklējums, kura laikā var ne tikai izmeklēt žultsvadus, bet arī izņemt no tiem žultsakmeņus un likvidēt nosprostojumu.
Ja žultspūslis pilns ar akmeņiem, vairs nedarbojas, pacients cieš no sāpju lēkmēm, iekaisuma, jāveic laparoskopiskā holicistektomija.
Saudzējošas operācijas laikā žultspūslis tiek izņemts laukā caur nelielu griezienu vēdera sienā. Jau dažas stundas pēc operācijas drīkst celties un staigāt, bet pēc nedēļas atgriezties ikdienas dzīvē.”
