Rīdzinieks izmisumā – viņu vajā garīgi slims cilvēks. Policija aicina saukt policiju… 4
Jānis ir izmisis. Viņu jau trešo nedēļu ne dienu, ne nakti neliek mierā paziņa Oskars, kuram ir garīga rakstura traucējumi. Jānis saucis palīgā policiju, vērsies tiesā, bet pagaidām bez rezultāta. Kaut arī pāri pusmūžam, bet visu mūžu nodarbojies ar sportu, tāpēc Jānis varētu fiziski tikt galā ar traucēkli, bet baidās, jo zina, ka tad būs jāatbild likuma priekšā, turklāt Oskars, kam nedaudz pāri 50 gadiem, ir otrās grupas invalīds ar garīga rakstura traucējumiem. Arī Jānis ir otrās grupas invalīds, tikai ar fiziska rakstura traucējumiem.
Kā viss sācies
Jānis ar Oskaru iepazinies pirms desmit gadiem. Abi dzīvo netālu viens no otra kāda Rīgas mikrorajona daudzdzīvokļu namos. Jānis pazinis Oskara māti. Jānis nodarbojas ar tirdzniecību.
Kad Oskara māte nomirusi, žēlojis vīrieti – pa reizei esot iedevis produktus, drēbes, kādu eiro, uzturējis kontaktus.
Oskaram gan paticis iedzert. Jānis dažreiz uzticējis Oskaram Vidzemes tirgū pārdot produkciju. Gājis, kā nu jau gājis, bet pirms pāris mēnešiem Oskars iztērējis visu naudu, kas bijusi kasē, – ap 70 eiro, nopērkot sev sudraba ķēdi un somu, jo Dievs tā esot licis. Oskars bijis skaidrā prātā, un Jānis sapratis, ka ar viņu nav labi, un tirgošanu paziņam vairs neuzticējis.
Tad Oskars solījies sūdzēties policijai un Valsts ieņēmumu dienestam, ko arī darījis. Pēc kāda laika Oskars nokļuvis psihoneiroloģiskajā slimnīcā, un Jānis, neskatoties uz notikušo, braucis ciemos, vedis cigaretes un vēlāk atvedis arī paziņu mājās, jo tuvinieku Oskaram neesot.
Atbraucis mājās, Oskars turpinājis apmeklēt policiju un rakstīt par Jāni un citiem sūdzības. Tad Oskars pēkšņi paziņojis, ka Jānis viņam esot parādā 900 eiro, tad 1500, dienā zvanījis pa reizēm piecdesmit, gājis uz degvielas uzpildes staciju, kur strādā Jāņa sieva, un vienkārši ilgstoši stāvējis un skatījies uz viņu, gājis klāt uz ielas Jānim un skaļi runājis visādas rupjības.
Bet pats trakākais sācies pirms trim nedēļām, kad Oskars gan dienā, gan naktī sācis dauzīt ar rokām un kājām pa Jāņa dzīvokļa durvīm.
Jānis saucis policiju un rakstījis iesniegumus. Valsts policija vairākkārt arī ieradusies, Oskars dažreiz aizbēdzis, citreiz policija viņu aizturējusi un uzreiz palaidusi vaļā vai arī aizvedusi uz iecirkni un tur palaidusi vaļā, vienreiz bija atbraukusi arī neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet uz slimnīcu Oskaru neaizveduši.
Policisti Jānim teikuši, ka viņi ar Oskaru neko nevarot iesākt, jo viņš esot garīgi slims cilvēks, tiešu draudu neesot – ja dauzoties vēl, lai atkal saucot policiju. Jānis atbildējis, ka tad viņš savu dzīvokli aizsargās un sitīšot trokšņotājam. Uz to policisti atbildējuši, ka Jānim varot sanākt nepatikšanas.
“Man ir tāda sajūta, ka Oskars visu laiku mani provocē un gaida, ka es viņam sitīšu.” Dauzīšanās gan pa dienu, gan pa nakti bijusi vairākas diennaktis pēc kārtas.
Jānis saka, ka vairs nevarot pār sevi valdīt, miera mājās neesot…
Policija aicina saukt policiju…
Valsts policijā (VP) man apstiprina, ka VP Rīgas Teikas iecirknī šogad ir reģistrēti vairāki Jāņa iesniegumi par konfliktu ar minēto personu. Trijos gadījumos Teikas iecirknī ir pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu, bet vēl trijos gadījumos – š. g. 17. maijā, 21. maijā un 28. maijā – uzsāktas pārbaudes.
25. maijā kaimiņš ticis nogādāts policijas iecirknī, veiktas profilaktiska rakstura pārrunas. “Pārrunu laikā policijas darbiniekiem radās aizdomas, ka personai ir garīga rakstura veselības problēmas, un tika izsaukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Ārsti, veicot vīrieša apskati, nekonstatēja, ka viņš ir bīstams sabiedrībai, tāpēc netika nogādāts ārstniecības iestādē,” atbild VP sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
Personu, kura tiek turēta aizdomās par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, drīkstot aizturēt ne ilgāk kā uz četrām stundām. Vīrietim arī netika konstatēts alkohola reibums. Pēc tam kad 27. maijā Teikas iecirknī ar iesniegumu vērsies Jānis, policijā tiekot lemts jautājums par administratīvās lietvedības uzsākšanu pret Oskaru par sīko huligānismu.
“Jānim tika ieteikts, ja gadījumā šāda veida traucēšana turpinās, nekavējoties zvanīt Valsts policijai vai Rīgas pašvaldības policijai, kā arī ieteikts vērsties tiesā pret kaimiņu ar prasību par netuvošanās noteikšanu,” informē VP.
Jānis pagājušās nedēļas nogalē arī ar šādu prasību vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur to atteikušies pieņemt. Jānis vairs nezina, ko darīt tālāk.
Var sodīt par vajāšanu
Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA” direktore Ieva Leimane-Veldmeijere pastāstīja, ka vispirms policijai, ārstiem un tiesai jāveic savs darbs, jāpiefiksē situācija un jāvāc pierādījumi, lai pēc tam eksperti varētu spriest, kāda ārstēšanās nepieciešama konkrētā gadījumā.
Viņas desmit gadu darba praksē šis esot tikai otrs gadījums, par ko viņa dzirdot, kad garīgi slims cilvēks tik uzstājīgi kādu vajā.
Pirmais esot stāsts par kādu sievieti, kura vajāja iemīļotu vīrieti – viņai tika nozīmēta piespiedu ārstēšana.
Kā norāda Tiesībsarga biroja pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītājas vietniece Gundega Bruņeniece, šādus jautājumus par kārtības traucēšanu sākotnēji iespējams risināt arī pašvaldības policijā. Policija var piemērot arī cita veida sodus – ne tikai īslaicīgi aizturēt, bet, piemēram, piespriest naudas sodu.
Ja šāda administratīva sodīšana nelīdz vai nav atbilstoša, tad Valsts policija var piemērot Krimināllikuma 132.1 pantu, kas paredz atbildību par vajāšanu: “Par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.” Par to var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
