Kam noder ugunspuķes tēja? 0
“Esmu dzirdējis par īpašo ugunspuķes tēju. Tā esot ļoti garšīga un uzmundrinoša. Mums pie dīķa aug ļoti daudz ugunspuķu, bet nezinu, kā tās pareizi sagatavot ziemai.”
“Šo fermentēto tēju gatavo no ugunspuķes lapām. Tās labāk vākt tad, kad augs sāk ziedēt. Tējas pagatavošanas paņēmiens radies Krievijā, un to dēvē par Koporskas tēju – tā sauca apdzīvotu vietu, kur tā tapa vispirms. Mana vecmāmiņa arī gatavoja ugunspuķes tēju,” stāsta fitoterapeits Artūrs Tereško.
Kā dakteris raksta savā grāmatā Dieva dārza ārstniecības augi, vecmāmiņa Mikalina apvītinātās lapiņas samīcīja čuguna podā, pēc tam aizvākotu podu turēja saulē, lai fermentējas. Kad kurināja pirti, fermentētās lapiņas sabēra uz cepešplāts un pēc pēršanās novietoja uz dziestošajiem akmeņiem. Fermentācijas procesā lapiņas izsūt, maina krāsu un arī garšu no skābenas uz savelkoši rūgtenu. Citāds ir arī bioloģiski aktīvo vielu sastāvs, palielinās brīvo aminoskābju daudzums, ko organisms var labi izmantot.
Tēju iespējams pagatavot arī tad, ja nav ne čuguna poda, ne izkurinātas pirts. Ugunspuķes sagriež, nobrucina nebojātās lapiņas, izber ēnainā vietā, lai nožūst rasa un nedaudz apvīst. Lapas ber lielā traukā un saspaida, lai izdalās sula, kļūst mitrākas. Pēc tam ņem pa daļām un rullē plaukstās, it kā veidojot bumbiņu. Trauku novieto 40 grādu siltumā, lai izkarst. Kad lapiņas maina krāsu, proti, kļūst brūnīgas un iegūst augļu aromātu, tēja ir gatava, atliek tikai izkaltēt. Pēc izskata tā atgādina melno tēju, ir atsvaidzinoša, tonizējoša, ar labu aromātu un garšu. Stimulē vēdera izeju, nodrošina labu miegu. Var dzert bez ierobežojumiem.
Pagatavošana ir vienkārša: tējkaroti fermentētas tējas aplej ar glāzi karsta ūdens un ļauj ievilkties 10 minūtes.
