ASV sola laboties 23
Pagājušā gada nogalē ASV paziņoja, ka ļaus sievietēm ieņemt visus amatus un posteņus bruņotajos spēkos, tostarp arī pirmajās kaujas līnijās. Atzīstot, ka starp dzimumiem pastāv fiziskās atšķirības, ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters norādījis, ka ir daudz sieviešu, kas stingros fiziskās sagatavotības standartus var izturēt sekmīgāk nekā vīrieši, un armijai jāizmanto savā labā ikviens cilvēks, kam tie pa spēkam.
Obligātais iesaukums – arī Norvēģijā
Obligātais karadienests sievietēm pastāv tikai nedaudzās pasaules valstīs – Izraēlā, Kubā, Beninā, Čadā, Eritrejā, Lībijā, Malaizijā, Taivānā, Tunisijā un kopš šā gada – arī Norvēģijā. Norvēģu parlaments šādu lēmumu pieņēmis, lai tiktu ievērots dzimumu līdztiesības princips. Pašlaik valsts bruņoto spēku personālsastāvā dien 10% sieviešu, līdz 2020. gadam viņu skaits jāpalielina līdz 20%, noteikusi Aizsardzības ministrija. Tiesa, līdzīgi kā vīriešiem arī sievietēm armija var iet secen, ja viņas neatbilst kritērijiem vai nav motivētas militārajam dienestam.
Igaunijas armijā – daži desmiti dāmu
Igaunijas Aizsardzības spēku obligātajā dienestā sievietes atļauts uzņemt kopš 2013. gada. Pirmais iesaukums bija paredzēts 16 dāmām, nākamais – 38. Dienesta vietu viņas nevar izvēlēties.
Bundesvērā 3% cieš no vardarbības
Vācijas armija jeb Bundesvērs karavīru vērtējumā zaudējusi daļu pievilcības. Sieviešu īpatsvars tajā veido apmēram 10%, visas funkcijas viņām pieejamas kopš 2001. gada, taču integrācijas process joprojām notiek sarežģīti. Katra otrā aptaujas dalībniece virsniece norāda uz seksuāla rakstura uzmākšanos joka formā, ar pornogrāfiskiem attēliem vai nevēlamu fizisku kontaktu. 3% ziņo par seksuālu uzbrukumu vai izvarošanu. Vīriešu vidū samazinājusies pozitīva attieksme pret sieviešu dalību armijā un viņu piemērotību kara laukā. Tikai puse no aptaujātajiem uzskata, ka darbu armijā var apvienot ar ģimenes dzīvi. Vācijas aizsardzības ministre Ursula van der Leijena paziņojusi, ka vēlas palielināt sieviešu skaitu armijā un uzlabot viņu apstākļus.
