Krāsoties atļauts! 23
Spulgai Rumpei no Valgundes Latvijas armijā izdevās iestāties tikai ar trešo reizi. Pirmajās divās viņu izbrāķēja veselības dēļ. Divdesmitgadīgā jaunkundze jau grasījās nodomam atmest ar roku, tomēr sadūšojās pamēģināt vēl vienu reizi.
– Tiklīdz ieraudzīju kādu karavīru formā, tā gribējās būt armijā! – viņa sapņaini nosaka.
Tagad Spulga ir dižkareive, jau otro gadu diendienā nēsā mundieri un jūtas apmierināta. Gaišpelēkais lauka formastērps gan izskatās nedaudz par lielu, taču tas esot izvēlēts ar nodomu – viņa steidz skaidrot. Kad jādodas apmācībās uz mežu, varot pavilkt siltumam ko vairāk apakšā, bet pabrīvās bikses neplīst vīlēs pušu, ja jāskrien vai jātupjas. Vīrišķīgais apģērbs tomēr nav traucējis piestrādāt pie meikapa jeb grima – glīti krāsotām skropstām, neuzkrītoša toņa lūpukrāsas.
– Sievietes armijā drīkst krāsoties, lakot nagus, tikai neuzkrītoši, – pasmaida dižkareive.
Līdzīgi kā daudzi kolēģi vīrieši arī Spulga – nu jau no savas pieredzes – var teikt, ka ne visas dienesta vietas armijā sievietei ir piemērotas.
– Kājniekos viņām tiešām nav ko darīt, ja nu vienīgi ir tādas, kas spēj panest nenormāli smago kājnieku ieroci ar visu ekipējumu un turēt līdzi vīriem, tad tā ir viņu misija.
Arī viņa pēc četru mēnešu mācībām Kājnieku skolā Alūksnē ar lielu apņēmību uzsāka dienestu 1. kājnieku rotā Ādažos. Bija sadomājusies, kā nu skries ierindā līdzi vīriem plecu pie pleca, taču pirmais gads licis šo to pārdomāt un atzīt, ka rotai un pašai būs labāk, ja izvēlēsies saviem fiziskajiem spēkiem piemērotāku dienesta jomu.
– Ekstrēmākas situācijas izsviež tevi no komforta zonas, un tu sāc saprast, kas ir kas, – piebilst Spulga.
Dižkareives Rumpes jaunā dienesta vieta ir autotransporta vads, kurā ikdiena paiet mācībās, fiziskās nodarbībās un arī saimnieciskā darbā kā atbildīgajai par armijas inventāru un uzskaiti. Kopš pagājuša gada rudens viņai to atļauts apvienot ar komunikāciju zinību studijām neklātienē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. – Nejūtos, ka armijā darītu kaut ko spiestā kārtā, turklāt esmu sistēmas cilvēks, kam patīk, ka katrs zina savu vietu un kārtību – tas atvieglo dzīvi.
Ādažu bāzē Spulga jūtas gluži kā otrajās mājās, jo šeit varot ierasties kaut nakts vidū, allaž būs vieta savā kubrikā – tā tiek sauktas karavīru guļamtelpas. Ar vīriešiem vienā istabā nav jānakšņo, taču viņai esot šāda armijas pieredze un – nekādu problēmu. Dzimumu atšķirības tiek ievērotas arī dušas telpās, sievietes un vīrieši respektē viens otra privātumu.
