Ko darīt ar lapām un āboliem vecajā augļudārzā? Un kāpēc kompostā nedrīkst bērt pelnus? 0
Ko darīt ar lapām un āboliem vecajā augļudārzā? Varbūt atstāt, lai kokiem tiek barības vielas? Vai labāk lapas sadedzināt, lai neizplatās slimības? Jana S. VABOLĒ
Vecā dārzā kokiem barības vielu parasti pietiek. Protams, trūdošo lapu slānis tos baros, taču milzīga koka augšana nav galvenais mērķis augļudārzā. Svarīgāk ir tikt pie kvalitatīvas augļu ražas. – Trūdošas lapas un pūstoši augļi ir slimību un kaitēkļu masveida izplatības avots, tādēļ būtu pēc iespējas jāsavāc, – skaidro augļukoku stādaudzētavas saimnieks Pēteris Heimanis no Pūres. Lapas noteikti nevajadzētu dedzināt, bet kompostēt. Kompostā slimību ierosinātāji ies bojā vai vismaz tiks bremzēta to izplatība un tādā veidā arī iegūta lieliska augu barība.
Pilnīgi tīrs dārzs no dažādām slimību ierosinātājām sēnēm un kaitēkļiem nebūs tik un tā, kop, cik cītīgi gribi. Turklāt to savairošanās maksimums notiek cikliski. Piemēram, bumbieru kraupis pēdējos gados satrakojies, bet bumbieru kadiķu rūsa šogad plosījusies mazāk. Līdzīgi notiek arī ar kaitēkļiem.
Kompostēšanās procesu var paātrināt, siltā gadalaikā to apsedzot ar melnu plēvi vai ielaižot komposta kaudzē Kalifornijas sliekas. Arī Pētera Heimaņa saimniecībā tās čakli strādā. No kaudzes apakšas pēc vajadzības izkašā jau gatavo kompostu, augšpusē ber jaunas slieku ēdamvielas. Ziemā kaudzei siltumam uzber lapas vai uzmet sniegu.
Ja netiek galā ar lapām un augļiem, tos var ieart augsnē. Tā to dara lielajās audzētavās, kur visu sezonu rušina rindstarpas un apdobes. Augsnes apstrādāšana rudenī likvidēs ziemošanas mājvietas arī daudziem kaitēkļiem. Taču mazdārziņu saimniekiem labāk patīk mauriņš (nereti vēl ar sausu nenogrābtās zālītes izolācijas slānīti), kas sīkajiem ražas bojātājiem ir lieliska ziemošanas vieta.
Ieteicams ap kokiem veidot vismaz apdobes, kuras rušina. Tajās arī var ierakt augļus un lapas. Var rakt bedres un kritalas bērt tajās, taču tā var bojāt augļukoku saknes, turklāt tas ir smags darbs.
Tiklīdz nobirs lapas, bet sals vēl nebūs iestājies, kaļķo kokus. Tas kalpo gan saules apdegumu, gan slimību profilaksei. Stumbru nopindzelē, un miza kļūs gluda, nokritīs ķērpji, bet koka vainagu var nopūst ar pulverizatoru.
Dārza veselībai, sevišķi kauleņkokiem, noderēs arī pelni. Tos tagad var kaisīt droši, arī uz ogulāju dzinumiem un atlikušajām lapām. Taču nedrīkst pārdozēt – uz koku vai lielu krūmu izkaisa ne vairāk kā pusspaini koku pelnu.
Jāizstaigā dārzs un jānorauj puvušie augļi, kur tos redz. Vēlāk ziemā kokos palikušās mūmijas nokrata.
Augļukokus mazdārziņā var nomiglot ar Bordo šķīdumu vai līdzekli “Čempions” – tas ierobežos sēņu attīstību.
Ap stumbriem (sevišķi jauniem kokiem) uz ziemu saknes neapliek ar sausu zāli, lapām, jo tajās midzeņus mēdz ieviest peles, kas apgrauž mizu. Ja vēlas mulčēt, tad izmanto tikai mizu mulču.
! Kompostā neber pelnus. Tas ir spēcīgs sārms un iznīcinās labās, kompostēšanās procesam vajadzīgās sēnes. Pelni nepatīk sliekām un citām dzīvajām radībām, kas sekmē augu atlieku sadalīšanos.
