Gunārs Nāgels: Kā mēs risinām valsts drošības problēmas 7
Ko darīt ar galvassāpēm? Mēģināt ignorēt, rīt pretsāpju tabletes vai meklēt cēloni un ārstēt? To pašu varam prasīt par problēmām mūsu sabiedrībā – kādā veidā tās risināt vai nerisināt.
Kā mēs risinām valsts drošības problēmas? Domāju, visiem skaidrs, ka ir gan iekšējie draudi, gan ārējie draudi. Bet lielā mērā tie tiek ignorēti. Nolemjot, ka valsts aizsardzības budžets sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) sešu gadu laikā, nav pat kārtīga zāļu norīšana. Minētie 2% ir paredzēti kā minimums, ko tagad izdot aizsardzībai, ne kaut kad tālā nākotnē pēc vēl divām Saeimas vēlēšanām.
Vismaz esam sakoduši zobus un piedalāmies sankcijās pret Krieviju, kura ir iebrukusi Ukrainā. Protams, sankcijas mums maksās dārgi, viens otrs jau steidzas uzsvērt, cik dārgi tas iznāks.
Bet zāles jau nerijam tāpēc, ka tās būtu garšīgas. Zāles dzeram, lai sasniegtu mērķi un lai aizkavētu vēl lielāku ļaunumu. Un, ja tām ir kādas blakusparādības, tad izvērtējam, kas ir ļaunāks – slimība vai blaknes.
Dzīvojot relatīvā brīvībā, mēs mēdzam aizmirst, ka viegli varētu būt citādi. 1940. gada jūnija sākumā Latvijā vēl valdīja samērā pozitīvs noskaņojums. Kaimiņvalsts armija gan bija Latvijā, bet tā pārsvarā turējās savās bāzēs un vēl netraucēja dzīvi redzamā veidā. Karadarbība plosījās gan tālā Francijā, bet kaimiņzemē Polijā un tuvā Somijā tā bija jau beigusies.
Un pēkšņi… Bez kara pieteikšanas notiek uzbrukums Masļenkos, kam seko ultimāts, Latvijas bezierunu kapitulācija un pilnīgi cita dzīve vai arī nāve – kā kuram.
Krievijas Valsts domes deputāts Vladimirs Žirinovskis kārtējo reizi piedraudējis “noslaucīt” Baltijas valstis un Poliju, un tādēļ Latvijas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, lai tas sniegu skaidrojumu Krievijas domes deputāta izteicieniem.
Krievijas vēstnieks nenosodīja Žirinovska izteicienus, bet tikai atgādināja, ka tie neatspoguļo Krievijas oficiālo nostāju. Vēl viņš atļāvās pārmest Latvijas Saeimas valdošās koalīcijas deputātiem un vairākiem Ministru kabineta locekļiem, ka tie esot atklāti pauduši rusofobus izteicienus.
Neatceros, ka mūsu valdība būtu piedraudējusi “noslaucīt” praktiski neapbruņoto Krieviju, izmantojot Latvijas vareno kodolieroču arsenālu. Šāda nesamērīga salīdzināšana liek mums labāk saprast mūsu lielā kaimiņa mentalitāti.
Zāles jādzer uzreiz un pamatīgi un arī jāmeklē ilgtermiņa risinājums.
