Anda Līce: Ko darīt? 0
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vienas nakts, pat vienas stundas laikā pārliecību var nomainīt šaubas, bet drošību – bailes. Kad sākas karš, pirmais jautājums, ko katrs cilvēks sev uzdod, ir: “Ko man tagad darīt?” Un ir labi, ja pats spēj sev arī atbildēt: “Neļauties panikai!” Visas cīņas starp labo un ļauno izšķir tas, kas nosaka mūsu izvēli – izdevīgums vai vērtības. Daudzu pasaules tautu pasakās darbojas ļauns pūķi, kuram apēšanai regulāri jādod kaut kas ļoti vērtīgs, piemēram, skaista jaunava. Tik ilgi, kamēr neuzrodas kāds, kurš nocērt pūķim galvas, mīļā miera labad pūķa prasības tiek apmierinātas.
Šis “kāds” vai “kādi” dažādās izpausmēs var būt jebkurš no mums, vien jāizdara grūtā izvēle starp vārdos skaļi apliecinātām demokrātijas vērtībām un dzīvē tik bieži klusi piekopto aprēķinu. Vai Rietumi ir gatavi atteikties no izdevīguma un milzu peļņas, kas, pateicoties ar agresorvalsti Krieviju noslēgtajiem līgumiem un finansiālajiem darījumiem, ceļ Rietumu labklājību? Labklājība diemžēl ir kļuvusi par mūsdienu pasaules apsēstību, tā kā tai nav griestu un robežu, tā draud aprīt pati sevi. Ar to arī skaidrojama demokrātiskās pasaules ilgā acu pievēršana uz Krievijas nekaunīgajām pret citām valstīm izvirzītajām pretenzijām. Pūķa ēstgriba aug.
Austrumeiropas valstis no Padomju Savienības ir mantojušas divas sliktas lietas – korupciju un čekas aģentūru, un vienu labu – neticību nevienam Kremļa solījumam, jo boļševisms ir iepazīts, tā teikt, līdz kaula smadzenēm. Līdz šim tā arī nebija izdevies pārliecināt Rietumus, ka ticēt drīkst vienīgi Kremļa draudiem. Tagad Rietumi to piedzīvo paši, diemžēl ir nogulēts pats vērtīgākais – laiks, un mīļā miera labad tik daudz kas pūķim jau izbarots. Pats kliedzošākais – tā divkosība, kas valdīja 2014. gadā, kad Krievija Ukrainā iebruka pirmo reizi.
Uzkrājies ļaunums vienmēr iemiesojas konkrētā cilvēkā. Tas manifestējās Hitlerā un Staļinā, un tagad Putinā. Daudzi runāja par tā saucamo kolektīvo Putinu, kā redzam, lēmumus tomēr pieņem viņš viens, tomēr pašsaglabāšanās instinkta vadīts, spiež pārējos nozieguma biedrus zem tā parakstīties. Uzvaru Otrajā pasaules karā panāca antihitleriskā koalīcija. Tagad vārds antiputiniskajai koalīcijai. Telavivā pie Krievijas vēstniecības daudzi dedzinot savas Krievijas pases. Kā savu attieksmi pret Krievijas agresiju pauž Baltijas valstīs dzīvojošie krievi? Pirmais neatkarīgās Čečenijas prezidents Džohars Dudajevs ir teicis: “Neaiztieciet ukraiņus. Citādi, kad ukraiņi atgriezīsies zemē, kur apglabāti viņu senči, šajā zemē dzīvojošie apskaudīs mirušos.” Paldies visiem rīkotājiem par 25. februārī Rīgā notikušo svētīgo akciju un koncertu “Brīvību Ukrainai!”
