Ko darīs ar ieslodzītajiem “X stundā” – vai valdība par to ir padomājusi? 0
“X stunda” Latvijā ir termins, kas bieži tiek lietots, lai apzīmētu potenciālu krīzes situāciju, tostarp militāru konfliktu vai citu ārkārtas apstākļu iestāšanos. Šis jēdziens pēdējos gados ir aktualizējies gan sabiedrības diskusijās, gan valdības pārstāvju izteikumos, īpaši saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un drošības izaicinājumiem reģionā.
Tāpat valdība ir plānojusi informēt iedzīvotājus par rīcību šādos apstākļos, lai stiprinātu valsts un tās iedzīvotāju spējas reaģēt. Šie izteikumi atspoguļo gan bažas par iespējamām krīzēm, gan centienus veidot skaidru stratēģiju to pārvarēšanai.
Rīgas apkaimēs pašvaldība aktīvi organizē civilās aizsardzības seminārus, lai izglītotu iedzīvotājus par rīcību krīzes situācijās, piemēram, Teikā notikušais seminārs martā, kur tika sniegta specifiska informācija vietējiem atbalsta punktiem.
Tāpat ir izdots buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā – droša patvēruma vieta”, kas pieejams apkaimju punktos un kalpo kā praktisks ceļvedis iedzīvotājiem X stundas scenārijā.
Savukārt reti kad iedomājamies, kas notiks ar atsevišķām iedzīvotāju grupām šādā mirklī, piemēram, ieslodzītajiem cietumos.
Kā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atklāja Inese Lībiņa-Egnere, tieslietu ministre (JV), ka tam, protams, ir liela nozīme: “Mēs visos savos plānos esam jau savlaicīgi iekļāvuši arī šos jautājumus. Gan saistībā ar apgādi, gan saistībā ar darbinieku drošību un nepieciešamību pārvietot ieslodzītos.”
Tas nav saistībā tikai ar militāru kkonfliktu izcelšanos, bet arī, piemēram, dabas katastrofas gadījumā, piemēram, plūdiem. Ministre norāda, ka arī plŪdu reizē Jēkabpilī bijis plāns, ja tie skartu cietumu, ko darīt ar Jēkabpils cietumā ieslodzītajiem.
“Šādi plāni ir. Tiem ir noteikts slepenības režīms, tāpēc par tiem atklāti runāt nedrīkst detaļās. Taču katram šādam plānam ir atbildīgie, ir bijušas izspēles, secīgas rīcības kārtība, lai visi būtu gatavi, ja kas tāds notiktu,” norāda ministre.
