Ko čukst intuīcija? Augu vērtība pirtī 0
Neatņemama pirts sastāvdaļa ir dažādi augi – sākot ar veco labo bērzu slotiņu un beidzot ar dažiem eksotiskākiem ienācējiem. Tie kalpo gan pēršanai, gan beršanai, gan kā aromterapijas elementi. Ideāli, ja dažādu veidu fiziskajai auga iedarbībai pievienojas arī tā dvēsele, dziedinot garīgi.
Pēršanās ar pirtsslotiņu ir zināmākais, taču ne vienīgais veids, kā pirtī ienāk augi.
Kuri der, kuri ne? Pirtniece Ivita Pičukane teic – jebkurš augs var būt šim nolūkam derīgs, bet tikpat labi jebkurš var izrādīties arī nederīgs, nepiemērots. Viss atkarīgs no konkrētā cilvēka – gan no viņa intuitīvās patikas vai nepatikas pret kādu augu, gan no jutīguma un panesības.
“Piemēram, ir alerģiski cilvēki pret nopļautu zāli, sienu. Tad tā nederēs kā noberšanās līdzeklis,” viņa paskaidro. Tāpēc pirtniekam svarīgi pirms procedūras vai rituāla ar katru klientu sīki izrunāties, teju vai ievākt anamnēzi. Ja peramais stāsta, ka viņam ir tāda vai citāda pārtikas alerģija, pirtniekam būtu jāsaausās – nereti tas var būt signāls, ka šim cilvēkam ir arī paaugstināta jutība pret kāda auga daļām. Piemēram, tiem, kuriem ir alerģija pret bērza putekšņiem, mēdz būt krustotā alerģija pret riekstiem, kivi vai seleriju un otrādi. Tas nozīmē, ka konkrētajā gadījumā šos augus (augļus, dārzeņus) pirts procedūrā labāk neiekļaut.
Tikpat uzmanīgi jāieklausās klienta vēlmēs, jāizzina patika pret to vai citu augu. Piemēram, kādam var patikt lupstājs – dārzājs ar spēcīgu smaržu, ko izmanto kā garšvielu salātos, zupā vai sautējumā. Tad to var pievienot slotiņai un izmantot pēršanai vai šā auga uzlējumu lietot, uzmetot garu. Taču pēc kāda laika šim pašam cilvēkam konkrētais augs vairs nepatīk, apnicis, lupstāju pirtī just vairs negribas. Tas nozīmē, ka augs savu uzdevumu ir izpildījis un jālūko pēc kā cita ar atšķirīgu iedarbību. Līdzīgi var būt ar zāļu tējām, kuras dzer pirtī: kādu brīdi viena garša ļoti patīk, bet tad vairs ne.
Te jāieklausās intuīcijā – tā bieži pasaka priekšā, kas tobrīd ķermenim un garam vajadzīgs.
Augu izvēle gan tējām, gan pēršanai un beršanai atkarīga no mērķa – relaksējošai pirtij derēs vieni, tonizējošai – citi. Vēl kādi augi palīdzēs pret grūtsirdību, citi atbalstīs cīņā pret bailēm vai sena aizvainojuma uzveikšanā. Pirtnieks, kurš pazīst augu dvēseli, atradīs katram klientam vajadzīgo un iedarbīgo.
Vasarā – ej un plūc!
Ziemā pirtī izmanto iepriekš sagatavotus augus: kaltētus vai saldētus un tad atlaidinātus. Vasarā salūkot pirtij vajadzīgo ir pavisam vienkārši – derēs jebkurš augs, kas aug turpat pirts tuvumā, izņemot indīgos. Slotiņās var iesiet gan vijīgākos koku vai krūmu zarus ar lapām (pavasarī – arī ar ziediem), gan likt miesai sajust kādu skujkoku adatiņu, gan nāsij saost ziedu un zāļu aromātu. Attīrīt ķermeni un garu palīdzēs arī dažādi rūgtie augi: vībotne, vērmele, pelašķis, arī kumelīte, asinszāle vai biškrēsliņš.
Ķermeņa noberšanai pēc izkarsēšanās noderēs kaut vai pie pirts sliekšņa saplūktas zāles kumšķis vai saujā saburzīti diļļu kāti no tuvējās dobes. Šim nolūkam var izmantot arī iepriekš sagatavotus, sadiegtus mizas saišķus – no ievas vai kārkla.
Kā skrubi var lietot dažādas sēklas, piemēram, ķirbja, vai sasmalcinātus kastaņus.
Var veidot arī kombinētus skrubjus, teiksim, samaisa sēkliņas, sāli, sodu un kaltētas kalmes saknes gabaliņus. Noberzēties un izmasēties var ar stingri sasietām biškrēsliņu buntītēm vai pašgatavotām pindām – blīviem kokvilnas vai lina auduma maisiņiem, kuros iesieti graudi, zirņi, pupas un aromātaugi.
Īpatnējs un mazāk lietots līdzeklis – sažāvēti sasmalcināti papeļu pumpuri. “Tiem ir īpatnēja struktūra – tie ir kustīgi kā kinētiskās smiltis,” teic Ivita Pičukane un piebilst, ka šis līdzeklis viņai esot ļoti mīļš. Varot uzklāt uz muguras pirts rituālā, esot īpaši piemērots, iederīgs veļu laikā. Arī papeles zarus var iesiet slotiņās – lai arī daudziem šis koks nepatīk, jo vasaras sākumā visapkārt lidinās tā pūkas, kas sliktāk liek justies alerģiskiem cilvēkiem, toties sava spēcīgā aromāta dēļ pirtī iederas labi. Noder arī pumpuru eļļa vai uzlējums.
Āda arī jāpabaro!
Kad āda izkarsēta, izpērta un noberzēta, tā jāpabaro. Arī šim mērķim noder augi: uz ķermeņa var klāt dažādu ogu, augļu un dārzeņu biezeņus, tiem piejaucot medu, krējumu vai augu eļļu. “Derēs jebkas, kas atrodams ledusskapī, izņemot gaļu un zivis,” smej pirtniece. Augumam patiks arī mālu vai dūņu (sapropeļa) maska. Kad laiciņu paturētas, maskas noskalo. Pēc tam ar ziepēm gan vairs neberžas, jo tās iedarbojas sausinoši, savelkoši un augu labais efekts būs vējā.
Vaicāta par eksotiskāku augu izmantošanu, Ivita Pičukane atteic – Latvijā ir tik daudz vietējo, ka tos visus nemaz nevar paspēt apgūt un ienest pirtī.
Tomēr kā akcents var noderēt kampars, eikalipts, ingvers, arī lavanda.
Galvenais – ļaut vaļu radošumam, iet pļavā un mežā un lūkot, kas der pērienam, kas – vīkšķim, kas skrubim. Ja ir interese par augu iedarbību un lietojumu, pamazām tie jāiepazīst. Pirtniece iesaka katru gadu pamatīgi izpētīt un apgūt trīs jaunus augus, tā zināšanas pamazām audzējot.
Ja augus pētīt un vākt nav vaļas, var izlīdzēties ar gatavo veikala produkciju – sekojot pirts tradīcijas attīstībai, pat dažu lielveikalu plauktos atrodamas ne tikai pirtsslotas, bet arī pirts medus, pindas un, protams, dažādas zāļu tējas.
Augu iedarbība
• Bērzs tonizē, palīdz uzveikt mikrobus un atslābināt saspringušos muskuļus, mazināt kaulu sāpes.
• Ozols iedarbojas ātri un spēcīgi, uzturot karstumu, iznīcinot baktērijas un padarot ādu tvirtāku.
• Liepai piemīt sviedrējoša, pretiekaisuma un mīkstinoša iedarbība. Tā vairo sievietes pievilcību.
• Vītolam ir pretsaaukstēšanās, pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība.
• Kalme tonizē dezinficē, stiprina matu saknes.
• Ja moka bezmiegs, peroties pagalvī jāliek jasmīnu, apiņu, kliņģerīšu, kumelīšu, ķimeņu, mārsila, vērmeles, vībotnes vai vīgriezes slotiņas.
• Skaistumam noderēs ziedošu ābeļu, bērzu, ceriņziedu un pelašķu, lazdu, ziedošu liepu, kumelīšu un piparmētras slotiņas.
• Pret hemoroīdiem palīdz apšu, kastaņu lapu, pīlādža vai pelašķa slotiņas.
• Uz stīva un sāpoša spranda jāliek ceriņu slota.
• Kaulu sāpju mazināšanai var sutināties zem alkšņa, apses, bērza, ievas, papeles vai upenes slotām.
• Ja pastiprināti svīst pēdas un plaukstas, ieteicamas ozola, vītola vai salvijas slotiņas.
• Vienkārši baudai pie sejas var likt slotiņu, kas sieta no aromātiskiem augiem, piemēram, dievkociņa, piparmētras, tūjas, izopa, melisas, timiāna, kalmes, kumelītes, lavandas, raudenes, vībotnes. Ja tie sažāvēti tējai, var likt katliņā ar karstu ūdeni, iegūstot dabisku un lētu pirts gaisa aromatizētāju.
Ēteriskās eļļas
Ja patīk, pirtī var izmantot arī augu ēteriskās eļļas, paturot prātā principu, ka mazāk ir labāk un ka kvalitatīva ēteriskā eļļa nav lēta.
• Baziliks – atslābina
• Ciedrs – nomierina
• Sandalkoks – tonizē
• Rožkoks – atslābina, palīdz mazināt infekciju
• Kumelīte – nomierina
• Kanēlis – nomierina
• Citrons – tonizē
• Ciprese (tūja) – tonizē, palīdz uzlabot asinsriti
• Eikalipts – patiks elpceļiem
• Ģerānija – atslābina
• Lavanda – dezinficē gaisu, atslābina
• Mandarīns – nomierina
• Melisa – atslābina
• Piparmētra – tonizē, patiks elpceļiem
• Raudene – antibakteriāla iedarbība
• Priede, egle – patiks elpceļiem
• Tējaskoks – imūnsistēmu stimulējošs, antiseptisks
• Rozmarīns – antiseptisks, tonizējošs
Ēteriskās eļļas jāizmanto ar piesardzību, jo jutīgākiem cilvēkiem tās var būt kairinošas. Tās nav paredzētas lietošanai tieši uz ādas, kā arī jāvairās no šo koncentrēto šķidrumu iekļūšanas acīs. Pirts karsētava nav piemērota vieta ēterisko eļļu glabāšanai – kamēr netiek lietotas, tām nevajadzētu atrasties ne karstumā, ne tiešos saules staros.
