Galvas atdalīšana 0
Nāves sods ar galvas atdalīšanu no ķermeņa skaitās viens no vismazāk sāpīgajiem nonāvēšanas paņēmieniem, vien ar atrunu: ja bende ir profesionālis, viņa ierocim ir nevainojami ass asmens, kā arī upuris tajā mirklī nekustīgi sēž. Par pilnīgāko un savā ziņā “humānāko” galvas nociršanas tehnoloģiju kopš 1792. gada joprojām uzskata giljotīnu. Iespējams, tas patiešām ir ļoti ātrs process. Tiesa, upuris apziņu nezaudē tūlīt pēc tā, kā ir pārcirstas viņa muguras smadzenes.
20. gadsimta 90. gados veiktie eksperimenti ar žurkām apliecinājuši, ka pēc galvas noripošanas smadzenes paliek dzīvas aptuveni 2,7 sekundes, jo tās vēl spēj patērēt galvā esošo asiņu skābekli. Bet, ja to pārrēķina cilvēka ekvivalentā, sanāk jau veselas 7 sekundes! Un, ja vēl gadās kāds misēklis izpildījumā, sāpju un citu sajūtu izbaudāmā buķete laikā var ievērojami palielināties.
Piemēram, kā vēsta hronikas, 1541. gadā kāds nepieredzējis bende Solsberijas grāfienei Margaretai Polai iecirta dziļu brūci līdz plecam, kā rezultātā viņa pielēkusi kājās un spazmatiski lēkusi prom no soda izpildes vietas. Nesekmīgais bende centies viņu noķert, skrējiena laikā veicot vēl 11 (!) nekvalitatīvus cirtienus, kamēr nelaimīgā beidzot nomirusi.
