Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 19. jūlijā 0
Lilija Limane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvija
Zibeņa briesmas. Jūlija mēness bieži tiek piemeklēts no pērkoņa negaisiem. Laikrakstos parādās ziņas par zibeņa upuriem, sevišķi uz laukiem. Pārsteigti ceļā no negaisa, mēs mēdzam meklēt pajumti zem koka.
Tas ir aplami un bīstami, jo zibeņa briesmas visvairāk apdraud koka tuvumā. Sevišķi bīstami ir atseviķi stāvoši koki. Drošāk negaisu ir pavadīt mājā, jo vairums zibeņa upuru ir krituši ārpus mājas. Veci mežsargi, ceļotāji un kalnu kāpēji ieteic, pērkona negaisam uznākot, nolikties gar zemi – viena alga, vai zeme ir sausa vai dubļaina.
Ja ceļotājs iet pa ceļu, kura abās pusēs ir apstādījumi, tad viņam ieteicams iet pa ceļa vidu, ieturot viduslīniju. Iet vajag mierīgi, ne ātrā gaitā. Visus metāla priekšmetus, kuros ieplūst elektriskā strāva, vajag pēc iespējas nolikt pie malas. Ļaužu un lopu sakopojumi pērkona negaisā ir ārkārtīgi bīstami.
Visdrošākā grunte ir tāda, kurā vismazāk ūdeņa daļu, piemēram, kaļķis. No ēkām vairāk cieš baznīcas un dzirnavas. Atsevišķi stāvoši nami ir vairāk apdraudēti nekā ēku grupas, piemēram, pilsētas. Pilsētās lielu labumu izdara telefona vadi, kuri izlīdzina elektrības starpību starp mākoņiem un zemi.
Vispāri jāsaka, ka zibeņa briesmas pie saprātīgas izturēšanās nav nemaz tik lielas, kā to bieži iedomājas.
