Ko atklās filma par Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti 0
Tuvojoties brīdim, kad lietuviešiem būs jāizraugās jauns valsts prezidents, kas nomainīs jau divus pilnvaru termiņus šai amatā nostrādājušo Daļu Grībauskaiti, Lietuvā tapusi viņai veltīta filma, kas iznāks uz ekrāniem aprīlī.
Filmas “Valsts noslēpums” (“Valstybes paslaptis”) idejas autors, režisors un producents Donāts Ulvīds centies veidot emocionālu un dinamisku stāstu kas ļautu gan atskatīties uz sarežģītākajiem aizvadīto gadu notikumiem valstī, gan ieraudzīt prezidenti tādu, kādu cilvēki viņu nav redzējuši televīzijas ekrānos, gan aizdomāties par to, cik liela atbildība būs izvēlēties jaunu valsts prezidentu.
“Man patīk spilgtas personības – sākot no Hārlija un Deividsoniem un beidzot ar Stīvu Džobsu un Baraku Obamu. Ciemojoties Amerikā, iznāca noskatīties filmu “The Final Year” (“Pēdejais gads”) par prezidenta Obamas darba pēdējo gadu. Mājupceļā nodomāju – bet mums taču Lietuvā ir pašiem sava pasaules kalibra līdere – ir jāveido dokumentāla filma par viņu,” stāstījis režisors, kura agrākie darbi “Tads Blinda. Sākums” un “Emīlija no Brīvības alejas” lietuviešiem bijuši ļoti nozīmīgi.
Sarežģītas situācijas valsts dzīvē un atšķirīga dažādu politiķu reakcija, ģeopolitiskās cīņas un Lietuvos vieta pasaules kartē,spēja saglabāt uz vērtībām balstītu stāju – par visiem šiem jautājumiem režisors mēģinājis likt skatītājam aizdomāties savā 90 minūšu darbā, kas veidots no filmēšanas materiāliem simtiem stundu garumā.
Kā atzinis Ulvīds, viņu īpaši uzrunājusi frāze, ko prezidente reiz filmēšanas laikā izmetusi, vēršoties pie padomniekiem: “Beigsim taču drebēt!”.
“Vēlāk kļuva skaidrs, ka šie vārdi, kas desmit gadu laikā simtiem reižu adresēti gan prezidentes komandai, gan politiķiem, gan sev pašai, nav vis vienkārša frāze, bet vesela dzīves filozofija un daudzu lēmumu atslēga,” izteicies režisors.
“Es zināju to, ko nevarēju pateikt atklātībā. Un zināju to, ko nedrīkstēja zināt citi,” ar šādiem prezidentes vārdiem sākas filmas treileris.
Kā saglabāt stāju un nedrebēt nedz vietējo oligarhu, nedz šīs pasaules vareno priekšā, kā noturēties pret oponentu un nelabvēlīgu mediju uzbrukumiem, kā tādās situācijās rīkotos mēs paši? Ar kādām rakstura šķautnēm jāsaskaras prezidentes komandai, kādu viņu saredz žurnālisti un kāda ārpus saviem oficiālajiem pienākumiem ir šī sieviete, kuru žurnāls “The Economist” jau pirms desmit gadiem bija paspējis iedēvēt par “tērauda magnoliju”? Vai viņa kādreiz mēdz dziedāt, kas viņu aizkustina un kas sasmīdina līdz asarām – arī uz šiem jautājumiem Ulvīds centies rast atbildi savā jaunajā darbā.
Vienlaikus skatītājiem būs iespēja uzzināt, kas bijuši Grībauskaites skolotāji, kad viņa iegādājusies pirmos džinsus un kādus naudassodus maksājusi par ātruma pārsniegšanu, ieraudzīt prezidentē reālu cilvēku visdažādākajās izpausmēs – gan jūtīgu un aizkustināmu, gan noskaitušos un dzēlīgu, gan rotaļīgu.
“Nav iespējams atklāt cilvēka personību, neparādot, ko prezidente dara brīvajā laikā, kāda viņa ir starp saviem tuvākajiem cilvēkiem. (..) Klausījos stāstus no prezidentes dzīves aizturētu elpu, reiz pat aizmirsu ieslēgt kameru,” atzinis Ulvīds.
“Man nācies nobaudīt gan prezidentes vārītu kafiju, gan siļķi, un ļoti priecājos, ka filmā būs kadri no virtuves, no grimētavas un pat no pludmales.”
Tomēr, kā atzīmē režisors, pati prezidente šīm personiskās dzīves detaļām īpašu nozīmi nepiešķir, par svarīgākām uzskatot “vērtības, kuras cilvēkam vai nu ir, vai arī to nav”. Tādēļ “Valsts noslēpums” ir vēstījums gan par prezidentes, gan mūsu pašu vērtībām, kas sargātas, koptas un nostiprinātas, bet dažkārt arī nodotas, norāda autori.
Filmas pirmizrāde paredzēta 12.aprīlī – tieši mēnesi pirms Lietuvas prezidenta vēlēšanām.
Režisors neslēpj, ka gluži apzināti izvēlējies tieši šo laiku, “lai cilvēkus pamudinātu domāt par prezidenta lomu valsts dzīvē un apzināties, ka mēs paši esam atbildīgi par to, kam uzticam savu valsti, lai mēs visi iemantotu drosmi dzīvot apzinātāk, lai alkatības, iztapības un baiļu saēstās smadzenes sāktu atveseļoties, (..) lai neviens vairs nespētu pagriezt vēstures ratu atpakaļ”.
