Ko atklāj pētījums par gadu skaitu ietekmi uz dzīvi, darbu, atpūtu un patēriņu 0
Cilvēka gadu skaits nenoliedzami ietekmē tā dzīvesveidu, vērtības, ēšanas un izklaides paradumus, attiecības ar naudu un patēriņu. Pētījumu uzņēmuma Nielsen veiktais pētījums par dzīvesveida atšķirībām dažādās vecuma grupās atklāj arī virkni pārsteidzošu faktu.
Veselība būtiska arī jaunībā
Domājot par nākotni, lielākajai daļai respondentu būtiska ir veselības un labsajūtas saglabāšana. Pat gados jaunākās Z paaudzes* vidū (15-20 g.v.) 29% respondentu to norādīja kā vienu no būtiskākajām lietām nākotnē. Domas par veselību šajā vecumā gan aizēno karjeras plāni (31% respondentu) un naudas pelnīšana (37%). Likumsakarīgi, līdz ar gadiem veselības un labsajūtas nozīmība pieaug, tāpat kā vēlme pavadīt laiku ar ģimeni. Jaunākās paaudzes vidū vien 20% nosauca ģimenes kopā būšanu par vienu no trīs nākotnes prioritātēm, bet to respondentu vidū, kas vecāki par 65 gadiem, šis īpatsvars bija 50%.
Ir pamats raizēm par demogrāfiju
Demogrāfiskie rādītāji uztrauc daudzas attīstītās pasaules valstis, un tam ir pamats. Pētījums rāda, ka ģimene, laulības un mājas iegāde ir būtisks nākotnes plānu elements vien mazākajai daļai respondentu. Z paaudzes respondentu (15 -20 g.v.) vidū 21% vēlas nākotnē iegādāties māju un 19% – apprecēties. Tūkstošgades paaudzes vidū (21 – 34 g.v.) par mājas iegādi domā 22%, bet laulībām – 17%. Satraucoši ir dati par nodomiem radīt pēcnācējus – jaunākās paaudzes vidū par to domā vien 11%, tūkstošgades paaudzē – 13% respondentu. Runājot par tīkamāko dzīvesvietu – vecākās paaudzes cilvēki (50+) priekšroku dod lauku rajoniem, bet jaunākie (15-34 g.v.) izvēlas lielpilsētu vai pilsētas nomali.
Informāciju iegūst TV
Televīzija ir populārs informācijas ieguves avots visās vecuma grupās. Gados jaunākās paaudzes informācijas ieguvei izmanto arī sociālos tīklus – 47% respondentu 15-20 gadu vecumā un 41% respondentu 21-34 gadu vecumā tos norādīja kā primāro informācijas avotu. Sociālo tīklu popularitāte nedaudz krītas, pieaugot vecumam, tomēr arī vecākajās paaudzēs šis rīks ir populārs. To kā vienu no primārajiem informācijas avotiem izmanto 27% respondentu 35-49 gadu vecumā, 20% 50-64 gadu vecumā un 8% patērētāju, kas vecāki par 65 gadiem. Vecākās paaudzes vidū populārs informācijas avots ir drukātā prese – to izmanto 38% respondentu, kas vecāki par 65 gadiem, bet radio klausās 18% respondentu vecuma grupā pēc 50.
Maltīte – blakusnodarbe
Maltītes bieži tiek ieturētas, paralēli darot vēl ko citu. Tā norādīja 30% pēckara bērnu (50-64 g.v.) un 29% respondentu, kas vecāki par 65 gadiem, 22% X paaudzes pārstāvju (35-49 g.v.), 23% tūkstošgades paaudzes (21-34 g.v.) respondentu un 26% aptaujāto 15-20 gadu vecumā. Liela daļa aptaujāto visās vecuma grupās atzīst – ēšana nenotiek bez tehnoloģiju klātbūtnes. Tam piekrita 52% respondentu 50-64 gadu vecumā, aptuveni 40% vidējo paaudžu pārstāvji un 38% aptaujāto 15-20 gadu vecumā.
Visās vecuma grupās respondenti gatavi par veselīgu pārtiku maksāt vairāk. Visaktīvāk šādu gatavību pauž 21-34 gadus veci respondenti (81%). Daudz neatpaliek arī jaunieši 15-20 gadu vecumā – 78% un X paaudzes pārstāvji (35-49 g.v.) – 75%. 50-64 gadu vecumā par veselīgu ēdienu vairāk maksāt gatavi 67%, bet to patērētāju vidū, kas vecāki par 65 gadiem, tādu ir 54%. Izpratne par to, kas ir veselīgs, gan nedaudz atšķiras. Vecākās paaudzes cilvēki par veselīgu uzskata ēdienu, kas nesatur daudz sāls vai cukura, bet jaunākie respondenti – ekoloģisku, bezglutēna un ogļhidrātiem bagātu pārtiku.
