Tukšo pudeļu automāti 3
Arturs Šmuksts: – Kāpēc nevar ievest depozītu sistēmu izmantotajām pudelēm? Tad tās savāktu un nodotu. Tas pats par riepām. Par to nodošanu varētu iedot kādu talonu, par ko varētu samazināt transporta nodokli.
– 2013. gadā VARAM izstrādāja Koncepciju par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam un iesniedza Saeimā. Iepriekšējā Saeima sāka spriest un neizskatīja pat pirmajā lasījumā. Lai novērtētu, vai tagad būtu vērts atkārtoti virzīt likumprojektu par depozīta sistēmas ieviešanu, šā gada sākumā izveidojām darba grupu, kura secināja, ka dalītā atkritumu vākšanas sistēma ir efektīvāka nekā pudeļu nodošana automātos.
Depozīta sistēmas ieviešana prasītu būtisku izdevumu pieaugumu (līdz 20 – 26 milj. eiro), taču mērķis – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu – netiktu sasniegts. To vislabāk var panākt ar atkritumu šķirošanu.
Rūta Bendere: – Ideja par depozītu tikai sākumā liekas laba. Ir jādomā par visiem atkritumu veidiem, arī par iepakojuma veidiem. Ne visus tos ir izdevīgi atsevišķi savākt. Pasaules tirgū vislielākā cena ir alumīnija kārbām, (990 €/t), par PET pudelēm (400 €/t), bet pārējām plastmasām, polietilēnam cena ir krietni zemāka. Jāsavāc ir visi materiāli, bet, ja pudeļu automātos pieņemam tikai šos dārgos, ko vēlas ražotāji, tad paliek nešķiroti 70% citu veidu iepakojumi.
Kā tas izdevās igauņiem? Viņi sāka pirmie un saņēma pirmos pudeļu savākšanas automātus par brīvu kā par reklāmu (katrs maksā 20 – 50 tūkstošus eiro). Un tikai tāpēc tas Igaunijā ir izdevīgi. Latvijā plastmasas pudeļu pārstrāde ir ieinteresēta tikai viena veida PET (polietilēna tereftalāta) pārstrādē, bet nevāc ne polietilēna, ne polistirola, ne citus iepakojuma veidus. Prasīt valsts atbalsta finansējumu tikai viena veida pudelēm neatrisina iepakojuma problēmu kopumā. Par tiem četriem centiem, ko varētu saņemt par pudeli, nozīmē izlasīt no atkritumiem tikai viena veida pudeles.
Tāpēc pareizāka pieeja būtu atšķirot visas plastmasas pudeles vienuviet, lai ar šķirošanu nodarbotos atkritumu poligonā. Par nešķirotajiem atkritumiem Latvijā maksājam salīdzinoši maz (Grobiņā 1,80 eiro no cilvēka mēnesī). Nešķiroto atkritumu savākšana kļūs dārgāka, jo dabas resursu nodoklis divkāršosies. Tad, kad atkritumu savākšana iedzīvotājiem izmaksās trīsreiz dārgāk, tad būs lielāka motivācija atšķirot tos atkritumus, ko var nodot par brīvu. Diemžēl Latvijā pārstrādes tehnoloģijas tikai sāk ieviesties – vēl nav kur pārstrādāt riepas, vairs nav kur pārstrādāt makulatūru.
Vilnis Ķirsis: – Depozītu sistēma ir mākslīga vērtības piešķiršana precēm. Balstīties uz padomjlaika atmiņām par tukšo pudeļu nodošanu nevar. Iepakojuma šodien ir krietni vairāk, un tas ir dažādāks. Par riepām risinājums būs tad, tiklīdz gumijas pulverim, granulām cena ies uz augšu.
Rūta Bendere: – Lūkojoties uz depozītu sistēmu Eiropā, jāatceras, ka viņi to izveidojuši nevis uz atkritumiem, bet gan uz atkārtoti lietojamiem iepakojumiem – pudelēm, burciņām un arī PET pudelēm (kurām biezas sieniņas, kuras var dezinficēt). Mums tādu PET pudeļu nav. Atmaksāties varētu vien alus skārdenes. Mums jānonāk līdz sabiedrībai, kurai nav nepieciešamas atkritumu vākšanas talkas, jo neviens neko zemē nemetīs. Tad talkās varēsim Latviju tikai apstādīt.
