Sildīties par valsts naudu? 3
Arturs Šmuksts: – Vai valsts var palīdzēt zemes un gaisa siltumsūkņu ieviešanā?
Rūta Bendere: – Siltumsūkņus var uzstādīt vairākos veidos, visefektīvākais būtu uzstādīt tādu, kas siltumu ņem no termāliem ūdeņiem, kas Latvijā ir diezgan dziļi (ir kartes, kurās norādīts, kur rūpnieciski izdevīgi izmantot siltumu). Privātmājās siltumsūkņi tik eleganti neizskatās kā reklāmās, bet atdeve no tiem ir.
Kaspars Gerhards: – Pirms mūsu prezidentūras emisijas kvotas tonna maksāja četrus eiro, tagad astoņus, un tas nozīmē, ka katru gadu 15 – 20 miljonus eiro varētu izmantot vides projektiem. Šogad izsludinātas divas programmas – kultūrvēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošana un zemas energoietilpības māju būvniecība. Tie būs pašvaldību projekti. Nākamgad varētu domāt par dažādu jaunu tehnoloģiju ieviešanas atbalstu. Konsultēsimies ar nevalstiskajām organizācijām, kur būtu vairāk vērts ieguldīt.
Ja runājam par zemes siltumsūkņiem, tajos nozīmīgs komponents ir elektrības izmaksas, kas rodas, darbinot siltumsūkņus. Skandināvijā izdevīgumam lielu lomu spēlē tas, ka pieejami dažādi tarifi, piemēram, darbinot šos sūkņus pa nakti. Arī mums tāpēc ir svarīgi iekļauties Skandināvijas elektroenerģijas tirgū – gan ar Somiju caur Igauniju, gan ar Zviedriju caur Lietuvu pa kabeli jūrā. Tad siltumsūkņi varētu būt izdevīgāki.
