– Vai arī atkritumu noglabāšana rada videi kaitīgas gāzes? 3
– Atkritumi noglabājot rada 8% no siltumnīcefekta gāzēm. Poligonā galvenais darbinieks ir baktērijas, kas, sadalot bioloģiskos atkritumus, rada metāna gāzi, kas ir 24 reizes kaitīgāka atmosfērai nekā ogļskābā gāze. Metāna gāze rodas bezskābekļa vidē (aneirobos procesos), kad poligonā savestas milzīgas atkritumu masas. Mājas komposta kaudzē veidojas mazliet CO2, ūdens tvaiki, un bīstamo emisijas gāzu ir mazāk. Šo mazo mēslu kaudzi aizvedot uz poligonu, kaitējums videi ir simtreiz lielāks. Tāpēc pārtikas atkritumu noglabāšana poligonā ir tik kaitīga videi. Komposts jātaisa pašam – jāmaisa un jālaista. Tāpēc LASA izveidojusi kompostētāju klubu (http://www.lasa.lv/kompostetaju-klubs/), kurā var gūt pieredzi un pamācības, kā bioloģiskos atkritumus kompostēt mājas apstākļos, tādējādi ietaupot maksu par šo atkritumu vešanu uz poligonu, glābjot Latvijas gaisu un savam dārzam sagādājot bioloģisko mēslojumu.
Dedzināt – vēl kaitīgāk nekā nomest zemē
Daudzviet novērots, ka kopā ar zaru, lapu atkritumiem tiek dedzināti arī polietilēna maisi, plastmasas priekšmeti, auto riepas. Tas nav slinkuma dēļ nodot atkritumus. To bieži spiež atkritumu apsaimniekotāja paaugstinātie tarifi par izvedamo daudzumu. Katrs iedzīvotājs grib mazākus rēķinus par atkritumu izvešanu un beigās piedraņķē dabu vēl vairāk nekā tad, ja plastmasas priekšmeti tiktu izmesti tāpat vien.
– Gaviezē šķirotos atkritumus nav kur nodot – viss tiek mests kopīgā konteinerā.
Rūta Bendere: – Tas ir jautājums pagasta vadībai. Līdz pagājušā gada 31. decembrim visā Latvijā visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jānodrošina iespēja nodot sašķirotus atkritumus: papīru, stiklu, plastmasu un metālu. Tas nozīmē, ka atkritumu apsaimniekotājam jāizvieto šķiroto atkritumu konteineri vidēji viens uz 500 iedzīvotājiem.
Tā kā Latvijas laukos iedzīvotāji ir izkliedēti, varētu ieviest marķēto maisu vai ekosomu sistēmu. Iedzīvotāji šādā maisā vai somā uzkrātu attiecīgā tipa atkritumus un novietotu noteiktā laikā un vietā, kur to savāktu un iztukšotu. Šķirotā vākšana ir pašvaldības funkcija, un iedzīvotājiem tai jābūt pieejamai bez maksas. Tāpat pašvaldībai jādomā, kur iedzīvotājiem likt lielgabarīta atkritumus, kur – bīstamos. Tāpēc iedzīvotājiem jāiet pie pagasta vadības un jāprasa: kur ir?! Pašvaldībai jānodrošina vākšanas punkti, jo Grobiņas novads par poligonu savā teritorijā saņem labu naudiņu, par kuru atkritumu šķirošanas jautājumus var sakārtot.
Kaspars Gerhards: – Jā, likums nosaka atkritumu šķirošanu, bet ne vienmēr tam pietiek resursu. Tāpēc šajā plānošanas periodā no ES struktūrfondiem atvēlēts 41 miljons eiro, ar ko paredzēts atbalstīt gan šķiroto atkritumu savākšanas sistēmas attīstību, gan arī tālāku atkritumu pārstrādi. Plānojam, ka nākamā gada decembrī šādus projektus varētu iesniegt pašvaldības un pārstrādes uzņēmumi.
Vilnis Ķirsis: – Dabas resursu cenas aug, tas liek uz atkritumiem skatīties nevis kā uz lietām, no kuras jāatbrīvojas, bet kā uz ražošanas resursu. Piemēram, no PET granulām taisa plastmasas preces. Tagad, kad naftas cenas nokritušās, interese mazliet samazinājusies, bet drīz resursu cena ies uz augšu.
Jānis Rozītis: – Piekrītu, ka turpmākajos desmit, divdesmit gados būs bezatkritumu ekonomika, jo tos uztvers kā nākotnes resursu.
