Kā nonākt līdz sabiedrībai bez atkritumu talkām? “LA” diskusija Grobiņas novadā 3
“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā Gaviezē “Ko atgriežam dabā?” ar Grobiņas novada iedzīvotājiem sarunājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), 12. Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”), Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere un Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Ko izelpojam, ko ieelpojam
– Vai te, Grobiņā, kur ir lielais atkritumu poligons, var droši elpot?
“Grobiņas novads ir 20. tīrākais valstī,” iedzīvotājus mierināja Kaspars Gerhards. Kaut arī gada laikā reģionālā vides pārvalde ir saņēmusi četras sūdzības par traucējošu smaku, tomēr pārbaudēs netika konstatēts normatīvo aktu pārkāpums.
Kaspars Gerhards: – Ar gaisu viss ir kārtībā, jo ir saprātīgi veidots teritoriālais plānojums, ražošanu koncentrējot vienuviet – bijušajā “Lauktehnikā”. Pārdomāta arī zaļā zona – Grobiņai ir noteikta mežu aizsargjosla pilsētas ziemeļu daļā, kas ietver arī Iļģu mežu. Zaļais attīstības virziens uzņemts pareizs, bet Liepāja ir pārāk tuvu, un diemžēl Grobiņas mežos vai laukos ik pa laikam kāds pamanās izgāzt kādu atkritumu kravu. Vides pārvalde ir tikusi galā ar tiem atkritumu apsaimniekotājiem, kuri pieļāvuši savā darbībā pārkāpumus, un tiem zemes īpašniekiem, kas ļāvuši savā zemē izbērt atkritumus. Paradoksāli, ka atkritumi ir lielākā Grobiņas problēma, kaut gan novadā ir visa reģiona atkritumu poligons, kur to visu noglabāt.
Vilnis Ķirsis: – Puse no Latvijas teritorijas nevis piesārņo gaisu, bet ražo gaisu – tie ir meži. Taču mēs nevaram iet tikai uz zaļo. Jo cilvēki vēlas labklājību un jebkura rīcība, saimnieciska darbība nes pāridarījumu dabai. Atslēgas vārds ir saprātīga saimniekošana. Piemēram, mēs varam apkurināt pilsētas ar Krievijas gāzi, kas ir videi draudzīgāka, taču, negribot būt atkarīgi, pārejam uz kurināšanu ar šķeldu, kas videi nodara lielāku kaitējumu. Tāpēc jāsamazina vajadzība pēc enerģijas, siltinot mājas. Vienīgais vājais punkts gaisa kvalitātē ir Rīga, kuras piesārņojuma problēmas nevaram atrisināt, paaugstinot sabiedriskā transporta cenu.
Jānis Rozītis: – Latvijā par gaisu nebūtu jāsūdzas, taču pasaulē energoresursu patēriņš un izmešu apjoms pieaug. Aug cilvēku skaits un produktu patēriņš. Jau šodien ekonomiku nedrīkstam nodalīt no vides jautājumiem. Jāizvērtē energonesēji. Ko mēs darām ar atjaunojamiem energoresursiem Latvijā? Kā nodalām zaļo enerģiju no pārējās? Kā izmantojam biomasu? No enerģijas importa eksporta bilances ir atkarīgas arī darba vietas Latvijā. Šie jautājumi jāaplūko vienā kontekstā, ko mēs saucam par zaļo ekonomiku.
Tirgojamies ar tīru gaisu
Kaut Latvija ir viena no tīrākajām valstīm Eiropā, ministram ir raizes, it īpaši par transporta noslodzes radīto piesārņojumu Rīgā, kur gaisa netīrība atsevišķās vietās pārsniedz pieļaujamo. Tāpēc osta tiek pārcelta tuvāk pie jūras, ogļu pārkraušana jāpadara tīrāka. Jāveic rūpniecības monitorings, katlu mājās vairāk jāizmanto koksnes kurināmais, dedzināšanas iekārtām jābūt pēc iespējas tīrākām, mērķus izvirza Gerhards.
Kaspars Gerhards: – Eiropa jau strādā pie jaunas direktīvas par gaisa kvalitāti. Mums ir svarīgi, kā Latvijā būtu izmantojams atbalsts ēku energoefektivitātes veicināšanai un emisijas kvotu izsolēs iegūtais finansējums. Latvijas prezidentūras ES laikā panācām, lai emisijas kvotu tirgū iegūtu papildu resursus no piesārņojošajām valstīm. Panācām, ka emisijas kvotu cena ir gandrīz dubultojusies, un tas ļauj mums līdz 20 miljoniem eiro novirzīt dažādiem projektiem – energoefektīvākām mājām, jaunām gaisa attīrīšanas iekārtām, elektrotransporta ieviešanai, transporta izmešu samazināšanai.
Svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, SIA VESTA-LK, SIA Drukātava, The White Book, biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, Vienotība, Valdis Zatlers, Aleksandrs Kiršteins, Pjotrs Kotovs, Māris Roze, Grobiņas novada dome.
Sadarbības partneris: “Latvijas Dzelzceļš”
Atbalstītāji: Laikraksti “Latvijas Avīze”, “Kursas Laiks”, “Kurzemes Vārds”, Grobiņas novada Domes izdevums “Ziņu Lapa”.
