Likumu katrs tulko, kā māk 17
Kā atklājas, ar likumā noteikto prasību pēc lauksaimnieciskas izglītību visur Latvijā tomēr nemaz neiet tik gludi.
Kabiles pagasta zemnieku saimniecības “Nogales” īpašnieks Ainārs Guštilo stāsta, ka šā gada sākumā gribējis iegādāties 6,5 hektāru lielu zemes gabalu. “Bet par lielu pārsteigumu, Kuldīgas novada pašvaldībā, kurā lūdzu atļauju, man mutiski atteica, jo man, lūk, neesot likumā prasītās lauksaimniecības izglītības,” stāsta zemnieks. “2000. gadā Kuldīgas rajona lauksaimniecības departamentā man gan izdeva kvalifikācijas apliecību par to, ka pašizglītības ceļā esmu apguvis mācību kursu lauksaimniecības darbinieka profesijā. Bet pašvaldībā to neņem vērā. Lai atbilstu likuma prasībām, esmu pat pieņēmis zemnieku saimniecībā darbinieci ar augstskolā iegūtu lauksaimniecības izglītību. Esmu jau iemaksājis zemes īpašniekam rokasnaudu, bet darījums joprojām karājas gaisā,” sūkstās Ainārs Guštilo.
“Arī es esmu pārsteigta par šādām prasībām ap 500 hektāru lielas zemnieku saimniecības īpašniekam, kurš gadiem ilgi nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un ir pietiekami pieredzējis šajā darbā,” saka zemnieku saimniecībā “Nogales” par grāmatvedi darbā pieņemtā Inese Kilipa, kura Latvijas Lauksaimniecības universitātē izstudējusi ekonomiku. “Pazīstami zemnieki, kuri gribējuši iegādāties zemi Talsu novada pašvaldībā, stāsta, ka tur pirmās pakāpes izglītības dokumentu atzīst par pietiekamu atļaujas izsniegšanai. Bet rodas iespaids, ka likumā noteiktās prasības katrā pašvaldībā tulko citādi,” piebilst Ainārs Guštilo.
Kuldīgas novada pašvaldībā atzīst, ka no zemnieku saimniecības “Nogales” īpašnieka iesniegums saņemts 12. maijā, tāpēc iesnieguma skatīšana un lēmuma pieņemšana, kam pēc likuma dots viens mēnesis, vēl esot procesā.
