Vai atkal būs jāklanās? 17
Cēsu novada Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna uzskata, ka EK publiski paustie pārmetumi ir nevietā. “Tie nav nekādi ierobežojumi, un mums tāpēc nebūtu atkal jāklanās Briseles priekšā. Prasība pircējam būt ar izglītību ir vajadzīga. Zemi jāprot apstrādāt. Sen zināms – ja zemi iegādājas nepraša, čiks no tā vien iznāk. Tāpat uzskatu, ka likumā jāsaglabā arī noteikums, ka pircējs nedrīkst būt nodokļu parādnieks.”
Kā atklāj Valda Zaļaiskalna, kopš 1. novembra novada pašvaldībā izveidotā komisija jau paguvusi izdot atļaujas aptuveni divdesmit darījumiem, lielākoties iegādāti nelieli zemes gabali no 15 līdz 20 hektāru platībā. “Komisiju izveidojām vēl pagājušā gada beigās, pat nesagaidot Ministru kabineta noteikumus par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi. Līdz šim nevienam pircējam neesam atteikuši, jo nebija iemesla to darīt – pircēji atbilda likuma prasībām.”
Prasībām bija pamats
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts – galvenais referents pērn Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Edvards Smiltēns (“Vienotība”) stāsta, ka savulaik Zemkopības ministrijā, strādājot kopā ar tagadējo Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, nonākuši pie atziņas, ka lauksaimniecība ir viena no tām nozarēm, kurā iespējams ievērojami palielināt produktivitāti. Bet to var izdarīt tikai ļaudis, kuriem ir izglītība. Tāpēc arī likumā tika ierakstīta šī prasība.
“Par to, ka zemes pircējs nevar būt nodokļu parādnieks, likuma grozījumu sagatavošanas gaitā iestājās Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, tāpēc ka Latvijā ir viens no augstākajiem ēnu ekonomikas īpatsvariem Eiropā. Tā kā šis likums būtībā ir pilnīgi jauns, tajā var atrast nepilnības, kas, protams, būs jānovērš. Bet pašlaik šķiet, ka šādas prasības zemes pircējiem ir pamatotas. Atcerēsimies, ka likumu gatavojām, lai ierobežotu ārzemnieku un pašmāju starpnieku darījumus ar zemi, kuru pēc tam neizmanto lauksaimnieciskajā ražošanā,” piebilst Edvards Smiltēns.
