Ko apsprieda Bilderbergā 1
Eiropas virzība un vadība var tikt izlemta slepenā saietā, kur jau 60 gadus tiekas šīs pasaules varenie.
Eiropas Savienības valstu vadītājiem Briselē apspriežot Eiropas Komisijas vadītāja kandidatūru pēc Eiroparlamenta vēlēšanām, kuru rezultāti ir nelabvēlīgi valdošajām partijām un pauž eiropiešu neapmierinātību ar ilgstošo krīzi eirozonā; NATO Parlamentārajai asamblejai Viļņā diskutējot par atbildi Krievijas agresijai Ukrainā; Krievijai, Baltkrievijai un Kazahstānai Astanā parakstot vienošanos par Eirāzijas ekonomiskās savienības izveidošanu, nedēļas nogalē Kopenhāgenā aiz slēgtām durvīm notika Bilderbergas kluba gadskārtējais saiets.
Slepenā saietā spriež par privātumu
Pirms 60 gadiem Bilderbergas viesnīcā Nīderlandē notika Eiropas un Ziemeļamerikas politiķu, uzņēmēju, finansistu, zinātnes un mediju jomas ekspertu saiets, kas tika iedēvēts par Bilderbergas klubu. Kopš 1954. gada aptuveni 120 – 150 Bilderbergas kluba dalībnieki tiekas gadskārtējās apspriedēs, lai neformālās diskusijās analizētu svarīgākos notikumus pasaulē un to ietekmi nākotnē. Bilderbergas apspriedēm nav iepriekš noteiktas darba kārtības, netiek pieņemtas rezolūcijas un nenotiek balsojumi.
Tā kā Bilderbergas saiets nav pieejams mediju pārstāvjiem un tā norises vietu pastiprināti apsargā policija, tas veicinājis sazvērestības teoriju rašanos par ietekmīgu ekonomisku un finanšu grupējumu vēlmi kontrolēt globālos politiskos procesus, atzīmē aģentūra “France Presse”. Šogad tika daļēji publiskota saieta dienas kārtība, kurā ir tādi jautājumi kā “Vai ekonomiskā augsme būs ilgtspējīga?”, “Lielās pārbīdes tehnoloģijās un nodarbinātībā”, “Kurp ies Eiropa?”, “Dalīšanās ar izlūkdienestu informāciju”, “Vai pastāv privātums?”, kā arī dramatiskie notikumi Ukrainā.
Kā ironiski atzīmē britu prese, pasaules slepenākajā saietā tiek apspriests jautājums, vai pastāv privātums. Kā atzīmēts Bilderbergas saieta oficiālajā tīmekļa vietnē, apspriedes notiek pēc tā dēvētajiem Četemhauzas (Karaliskā starptautisko attiecību institūta mītne Londonā) noteikumiem, kas paredz, ka jebkurš apspriedes dalībnieks var izmantot diskusijā minēto informāciju, bet nedrīkst atklāt ne komentāra autora vārdu, ne viņa saistību ar kādu organizāciju. Analītiķi uzskata, ka šāds noteikums, kā arī saieta privātais raksturs veicina diskusijas atklātību, taču kritiķi atzīmē Bilderbergas sarunu aizklātumu kā reālās varas turētāju, kuru vidū vairākums ir baņķieri, politiķi un lielā biznesa pārstāvji, vēlmi paturēt slepenībā savus nodomus. Četemhauzas noteikumi ir ierobežojuši to mediju pārstāvju, kuri tajā piedalās, iespēju atklāt diskusiju detaļas.
Tiekas karaļi, ģenerāļi, politiķi un baņķieri
Šogad Bilderbergas saietā Kopenhāgenā piedalījās “Google” izpilddirektors Ēriks Šmits, NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens, NATO spēku pavēlnieks Eiropā ģenerālis Brīdlavs, Britānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns, kurš piedalās jau septītajā Bilderbergas apspriedē, Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīna Lagarda, ASV Nacionālās drošības pārvaldes bijušais direktors Kīts Aleksanders un Britānijas izlūkdienesta MI6 vadītājs Džons Soerss. Viens no Bilderbergas saietu regulāriem dalībniekiem ir ASV politikas smagsvars Henrijs Kisindžers, kurš pagājušā nedēļā atzīmēja 91. dzimšanas dienu. Bilderbergas saietos piedalījušies arī karaļnamu galvas (Spānijas karalis Huans Karloss un Nīderlandes bijusī karaliene Beatrikse, kuras tēvs princis Bernhards savulaik iedibināja Bilderbergas tikšanos tradīciju), Grieķijas un Somijas bijušie premjerministri Kosta Karamanlis un Mati Vanhanans, Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, ASV bijušais finanšu ministrs Timotijs Geitners, bijušais Pasaules bankas prezidents Roberts Zēliks, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu, virknes globālo korporāciju, tostarp “IBM”, “Xerox”, “Royal Dutch Shell”, “Nokia” un “Daimler”, vadītāji. Kā atzīmē laikraksts “The Daily Telegraph”, Bilderbergas kluba rīkotajās pusdienās 2009. gada novembrī Valdišesas pilī Briseles tuvumā tika ieteikta Beļģijas ekspremjera Hermana van Rompeja kandidatūra Eiropas Padomes vadītāja amatam, kas vēlāk tika apstiprināta ES dalībvalstu vadītāju apspriedē. Analītiķi uzskata, ka, izvēršoties publiskām domstarpībām starp ES dalībvalstīm par pieņemamāko kandidatūru Eiropas Komisijas vadītāja postenim, tieši Bilderbergas saietā, kur aktīvi darbojas dažādu politisko un ekonomisko grupu lobisti, varētu tikt rasts aizvietotājs Žanam Klodam Junkeram, pret kura virzīšanu EK vadītāja amatam asi iebilst Britānija un vēl vairākas valstis.
