Iezīmējas 2023. gada budžeta aprises – kam nāksies savilkt jostas, bet kam naudas būs vairāk? 78
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ valdība veica virkni darbību, kas ļauj Latvijas iedzīvotājiem ieskatīties dažu tuvāko gadu nākotnē, ja viss notiks tā, kā šobrīd plāno un domā vecā, aizejošā valdība. Jaunajai valdībai, kas stāsies pie valsts stūres novembra sākumā, protams, ir visas iespējas pieņemt lēmumus griezt valsts ieņēmumu un izdevumu kuģi citā virzienā.
Ministru kabineta apstiprinātais valsts budžeta ietvars 2023. gadam paredz, ka valsts pamatbudžeta izdevumi būs 9818,2 miljonus eiro lieli, bet speciālā budžeta izdevumi – 4053,9 miljoni eiro. Kopā tātad 13 miljardi 872 miljoni eiro. Salīdzinājumam – 2022. gada kopbudžeta apjoms bija 12 miljardi 439 miljoni eiro. Pieaugums – 11,5%.
Pirmais dokuments, kas Latvijas iedzīvotājiem vēsta par viņu nākotni tuvākajos gados, ir valsts budžeta bāzes izdevumu apmērs turpmākajiem trim gadiem, kuru apstiprinājis Ministru kabinets.
Tas vēsta, ka 2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti jau minēto 9818,2 miljonu eiro apmērā; 2024. gadam – 9307,4 miljoni eiro, bet 2025. gadam izdevumi noteikti 9265,5 miljonu eiro apmērā. Ja pamanījāt, tad valdība plāno katru gadu samazināt valsts pamatbudžeta izdevumus, kas, ņemot vērā augsto inflāciju, kuru diez vai izdosies ātri savaldīt, nozīmē – valdība gatavojas savilkt jostu valsts attīstībai, kur tas iespējams.
Faktiski vienīgā joma, kurā plānots kaut cik būtisks izdevumu pieaugums, ir valsts aizsardzība un robežu stiprināšana. Vēl plānoti izdevumu pieaugumi iemaksām ES budžetā, vēlēto amatpersonu un Saeimas iecelto amatpersonu mēnešalgām, 2023. gadam energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumiem un citiem.
Tas savukārt nozīmē, ka, piemēram, pēdējā gada laikā daudz piesauktā pašvaldību siltumapgādes pāreja uz vietējo resursu (lasi – šķeldas) izmantošanu nevar rēķināties ar valsts budžeta atbalstu. Tiesa, iespējams, ka šāds atbalsts būtu rodams kādā no ES programmām, piemēram, ”RePowerEU”, kuras apjoms Latvijai nesen tika palielināts no 109 miljoniem eiro līdz 124 miljoniem.
Jādomā, valdība cer, ka valsts attīstības projektus turpmākajos gados izdosies finansēt uz Atveseļošanās fonda un ES Struktūrfondu rēķina – tiek lēsts, ka dažādās formās Latvijā šajā desmitgadē ieplūdīs 10,44 miljardi eiro.
Šāda valdības rīcība, visticamāk, saistīta ar cīņu pret inflāciju un nepieciešamību atgriezties Stabilitātes un izaugsmes pakta noteiktajās valsts budžeta deficīta robežās. Valdības plāni paredz valsts budžeta deficītu 2023. gadā samazināt no pašreizējiem 7% (budžetā bija plānots 4,8% liels deficīts, bet tas uzblīda gan kovida, gan arī enerģētiskās krīzes atbalsta pasākumu dēļ) līdz 3,3%. Tas ir ļoti ambiciozs budžeta deficīta samazināšanas plāns, tik ambiciozs, ka gandrīz jāšaubās, vai reālistisks.
Turklāt pie nākamā gada nemaz nav plānots apstāties – 2024. gadā plānots 0,7% liels valsts budžeta deficīts, bet 2025. gadā – 0,2% liels, faktiski pietuvinot Latviju bezdeficīta budžetam, kāds pēdējo reizi Latvijā redzēts iepriekšējā gadsimta deviņdesmito gadu beigās Andra Šķēles valdības laikā. Jāatzīmē, ka par šādu virzību valsts runājusi jau kopš iepriekšējās desmitgades vidus, tikai 2018. gada banku krīze un tai sekojošie kovida gadi šo kustību izjauca. Vai tas būs iespējams enerģētiskās krīzes laikā – laiks rādīs.
Pilnīgi pretēja tendence ir vērojama otrajā budžeta daļā – valsts speciālajā budžetā. Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2023. gadam aprēķināti 4053,9 miljonu eiro apmērā, 2024. gadam 4220,9 miljoni eiro un 2025. gadam – 4446,1 miljons eiro.
Salīdzinājumā ar agrāk paredzēto ietvaru 2023. gadam izdevumi speciālajā budžetā palielināti par 515,8 miljoniem eiro, 2024. gadam – vēl par 453,2 miljoniem eiro, bet 2025. gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2024. gadam palielināti par 678,4 miljoniem eiro. Tendence nozīmē, ka valsts ir ņēmusi par pilnu gan Satversmes tiesas lēmumus par cienīgu dzīves apstākļu nodrošināšanu tiem, kas saņem garantēto minimālo ienākumu, gan arī Eiropas Savienības lēmumus, ka minimālajai algai jānodrošina normāli dzīves apstākļi, un citus.
Tā kā no šīs budžeta daļas tiek finansēti dažādi sociālie izdevumi, tad jāsecina, ka valsts gatavojas nopietnai izmaksu palielināšanai šajā jomā un, visticamāk, varam rēķināties ar minimālās algas pieaugumu nākamajā gadā.
